ASV vairākkārtīgu Krievijas pieļauto pārkāpumu dēļ izstāsies no 1992. gadā noslēgtā “Atvērto debesu” līguma, kas ļauj abām valstīm veikt savstarpēji saskaņotus izlūkošanas lidojumus vienai virs otras teritorijas, tā paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps, norādot uz Krievijas ilgstošo praksi šī līguma normu pārkāpšanā.
“Krievija neievēro līgumu, tādēļ mēs no tā izstājamies. Tomēr aizvien ir iespējams, ka mēs izveidojam jaunu līgumu vai arī atgriežamies pie esošā līguma,” trešdien žurnālistiem pirms izlidošanas uz plūdos skarto Mičiganas štatu paziņoja ASV prezidents.
Kā savā oficiālajā paziņojumā norāda ASV Valsts departaments, līgums visiem parakstītājiem nodrošināja paaugstinātu caurredzamības, savstarpējas sapratnes un sadarbības iespējas. Tomēr Krievijas īstenotā “Atvērto debesu” līguma noteikumu pārkāpšana ir iedragājusi savstarpējās uzticības veicināšanas funkciju - tā faktiski ir izraisījusi neuzticēšanos un draudus ASV nacionālajai drošībai, padarot ASV līdzdalību līgumā par neiespējamu.
ASV Valsts departaments uzskaitījis vairākus gadījumus, kad Krievija vai nu liegusi pieeju noteiktām teritorijām, vai arī izmantojusi savas iespējas virzīt lidojumus tā, lai attaisnotu pati savas nelikumīgās darbības.
Departamenta ieskatā Krievija veicinājusi problēmas, selektīvi izmantojot līgumu savā labā, kā arī pārkāpjot tā normas, kādēļ ASV no tā izstājas. Šāda Krievijas rīcība pašos pamatos grauj līguma garu, kā savstarpējās uzticības veicinošu līdzekli valstu attiecībās. Tā vietā Maskava arvien vairāk izmantojusi “Atvērtu debesu” līgumu savās militārajās interesēs.
Savukārt 2019. gadā Krievija nepamatoti liegusi kopīgu ASV un Kanādas novērošanas lidojumu virs vērienīgām Krievijas bruņoto spēku mācībām.
ASV Valsts departaments uzsver, ka ASV nekādā gadījumā nevēlas saglabāt līgumu, lai tā ietvaros īstenotu līdzīgas provokācijas, kā to dara Krievija, jo, šādi rīkojoties jau abām pusēm, līguma galvenie mērķi tiktu iedragāti vēl vairāk. “”Atvērto debesu” līgums paredzēja sniegt būtisku ieguldījumu starptautiskajā drošībā, taču tā īstenošana ir tik tālu sagrozīta, ka tagad tas kalpo tikai Krievijas mērķiem, pretēji mērķim veicināt starptautisko drošību,” uzsver Valsts departaments.
ASV Valsts departaments atzīst, ka ar izpratni attiecas pret sabiedrotajiem Eiropā, kuri arīdzan pievienojušies šim līgumam, un uzskata to par lielu vērtību starptautiskās drošības veicināšanā. Kā norāda departamentā – ja ne Eiropas partneru uzskats, ka līgums aizvien ir vērtīgs, neraugoties uz Krievijas veiktajiem pārkāpumiem, ASV to jau sen būtu pametusi. Tomēr nav jēgas šo līgumu saglabāt tālāk, ja tas vairs kalpo tikai kā ārēja fasāde Rietumu un Krievijas attiecībām, kur patiesībā valda neuzticība.
“Nekļūdieties! Tikai Krievija ir atbildīga par pašlaik novērojamo ieroču kontroles sistēmas sairumu. Mēs joprojām esam apņēmušies nodrošināt efektīvu ieroču kontroles sistēmas izveidi, kas veicina ASV, tās sabiedroto un partneru drošību, taču vienlaikus ir pārbaudāma, izpildāma un to nodrošina partneri, kuri atbildīgi pilda savas saistības. Taču mēs nevaram saglabāt tādus ieroču kontroles nolīgumus, ko otra puse mērķtiecīgi pārkāpj un izmanto, nevis lai veicinātu starptautisko drošību, bet gan to grautu,” uzsver ASV Valsts departaments. Vienlaicīgi tas norāda, ka izstāšanās process no līguma varētu ilgt sešus mēnešus no paziņošanas par tā pamešanu.
Tikmēr ASV prezidents D.Tramps žurnālistiem pieļāva, ka ASV varētu panākt jauna bruņojuma kontroles līguma noslēgšanu.
Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova atzina, ka arī Krievijai bijušas pretenzijas pret “Atvērto debesu” līguma izpildi no ASV puses. Viņa sūdzējās, ka ASV , kopš 2017.gada šī līguma īstenošanā esot ieviesušas īpašu pieeju attiecībā pret Krieviju, savukārt kopš 2018. gadā, pēc M.Zaharovas teiktā, ASV pret Krieviju “Atvērto debesu” līguma ietvaros noteikusi vairākus stingrus ierobežojumus.
“Tas ir gan atteikums pieļaut atkāpes no ASV gaisa satiksmes normām un starptautiskajiem aviācijas drošības standartiem, gan novērošanas lidojumu īpašo procedūru maiņa lidojumu veikšanai virs Havaju salām, ierobežojot maksimālo lidojumu diapazonu virs “Hikama” aviācijas bāzes. Tāpat ASV atteikusies nodrošināt atpūtu un nakšņošanu Amerikas kontinentālajā daļā lidotājiem, un vēl daudz kas cits," M. Zaharovas teikto citē aģentūra “Tass”.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve arī sacīja, ka ASV ar savām pretenzijām varēja vērsties attiecīgā līguma ieviešanas mehānisma komisijā vai informēt Krieviju caur diplomātiskiem kanāliem. “Ir arī diplomātiskie kanāli, caur kuriem mēs gaidām attiecīgus skaidrojumus - skaidrojumus no ASV puses, lai veidotu savu nostāju. To parasti dara diplomāti. Es domāju, ka pēc tam mēs formulēsim savu pieeju," piebilda M. Zaharova, taču plašākus skaidrojumus nesniedza.
“Atvērtu debesu” līgumu ASV un Krievija noslēdza īsi pēc Aukstā kara beigām 1992. gadā un tas stājās spēkā 2002. gadā. Vēlāk, šim līgumam pievienojoties arī citām valstīm, kopējais līguma slēdzēju skaits sasniedzis 34 valstis - Baltkrievija, Beļģija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Kanāda, Horvātija, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Gruzija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Islande, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Krievija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Turcija, Ukraina, Lielbritānija un ASV. Tāpat līgumu ir parakstījusi, bet nav ratificējusi Kirgistāna.
Ekspertu vidū šis līgums ticis uzskatīts par vienu no bruņojuma kontroles elementiem. Tas ļāva veikt lidojumus ar elektroniskajiem sensoriem aprīkotās lidmašīnās, pārliecinoties, vai valstis negatavojas karadarbībai.