Ukraina ir ļoti ieinteresēta smelties pieredzi no Baltijas un Skandināvijas valstu visaptverošās aizsardzības pieejām, turklāt šobrīd ir uzsākti priekšdarbi, lai līdzīgu sistēmu izveidotu arī Ukrainā, intervijā portālam “Sargs.lv” sacīja Ukrainas Nacionālās aizsardzības universitātes komandanta vietnieks, brigādes ģenerālis Serhijs Salkutsans.
Viņš skaidroja, lai arī Ukraina teritoriāli ir krietni lielāka nekā visas trīs Baltijas valstis, tai atklāta uzbrukuma gadījumā būtu grūti pretoties tik spēcīgam pretiniekam kā Krievija.
“Turēties pretim šādam iebrukumam atklātā formā būtu grūti. Tāpēc vajag meklēt kādas asimetriskas vai nestandarta cīņas formas. Vēl jo vairāk, tās no jauna nav jāizdomā. Tās ir jāmeklē vēsturē, jo šāda veida pretestības formas ir bijušas gan Baltijas valstīs, gan pašā Ukrainā pēc Otrā pasaules kara,” stāstīja brigādes ģenerālis S. Salkutsans.
Viņš stāstīja, ka šāda veida pieeju pēc Otrā pasaules kara savas valsts aizstāvībai pret ārēju iebrukumu pielietojusi arī bijusī Dienvidslāvija. “Viņu moto bija - “jūs varat mūs mēģināt apēst, bet nekad nevarēsiet aprīt.” Šobrīd tas pats notiek Ukrainā. Šajā gadījumā Baltijas valstis mums ir lielisks piemērs, kā veidot visas sabiedrības konsolidāciju attiecībā pret ārēju pretinieku vai iebrukuma draudiem,” sacīja Ukrainas Nacionālās aizsardzības universitātes komandanta vietnieks. Viņš piebilda, ja Ukrainā sabiedrība būs konsolidēta un morāli sagatavota pretestībai, iebrucējs nekad nevarēs sasniegt savus mērķus.
Brigādes ģenerālis S. Salkutsans arī atzina, ka šādas sistēmas izveide prasa citu pieeju bruņojuma sistēmu ieviešanā. Arī te noderīgs ir Baltijas valstu piemērs.
Pēc Ukrainas Nacionālās aizsardzības universitātes komandanta vietnieka teiktā, Baltijas valstis izvēlējušās pareizo ceļu, kā ar salīdzinoši maziem resursiem panākt nopietnus rezultātus valsts drošības stiprināšanā. “Mēs šo pieeju ļoti nopietni studējam, jo teritoriālās aizsardzības jautājumi gan tradicionālā veidā, gan tādās koncepcijās kā valsts totālā aizsardzība Ukrainai ir ļoti aktuāli. It kā varētu likties, ka attālumi no Harkovas līdz Maskavai vai Voroņežai ir lieli, tomēr, raugoties no militārā viedokļa, tie ir pavisam mazi,” piebilda brigādes ģenerālis S. Salkutsans.