ASV prezidents Donalds Tramps apstiprinājis kājnieku mīnu izmantošanas paplašināšanu un oficiāli atļāvis komandieriem īpašos izņēmumu gadījumos tās izmantot, vēsta ASV Aizsardzības departamenta mājaslapā publicēts paziņojums.
Iepriekš vienīgā vieta, kur ASV spēkiem vēl bija ļauts izmantot kājnieku mīnas, bija Korejas pussala, kur tās paredzētas aizsardzībai potenciālā konfliktā ar Ziemeļkoreju. Raidorganizācija CNN, atsaucoties uz vārdā nenosauktām ASV aizsardzības jomas amatpersonām, raksta, ka šāds lēmums pieņemts pēc 2017. gadā veikta pētījuma, kas it kā apliecinājis faktu, ka kājnieku mīnu neizmantošana “palielina misiju neizdošanās risku”. Tāpēc pēc tā laika Aizsardzības sekretāra Džeimsa Matisa (James Mattis) veiktā pētījuma, prezidents nolēma paplašināt kājnieku mīnu izmantošanu arī citviet.
“Nacionālā Aizsardzības Stratēģija apstiprina lielvaru sacensības atsākšanos. Mums ir labākie militārie spēki pasaulē, taču šis pārspēks arvien samazinās jaunās sacensības ietvaros,” norāda Aizsardzības departamenta stratēģijas, plānu un spēju sekretāra asistents Viks Merkado (Vic Mercado).
Jaunās paaudzes kājnieku mīnas izveidotas tā, lai tās būtu spējīgas pašlikvidēties laikā no pāris stundām līdz pāris mēnešiem, tādējādi neapdraudot nākotnē kādā konkrētā teritorijā dzīvojošus civiliedzīvotājus, vēstīts Pentagona mājaslapā. V. Merkado piebilst, ka jaunās paaudzes mīnas pašlikvidēšanās vai automātiskas deaktivēšanās precizitāte ir “seši pret vienu miljonu” – to sistēmas ir ar augstu precizitāti un paredzētas tā, lai pēc iespējas mazāk apdraudētu civiliedzīvotājus.
“Ar jauno tehnoloģiju mīnām mēs varam gan nodrošināt iedzīvotāju drošību, gan arī palīdzēt saviem karavīriem. Jūras kājniekiem šīs jaunās mīnas varētu būt veiksmīgs ierocis nākotnes konfliktsituācijās, taču tajā pašā laikā, mēs vēlamies arī nodrošināt pēc iespējas mazāku kaitējumu civiliedzīvotājiem,” uzsver V. Merkado.
Sekretāra vietnieks piebilst, ka šādu mīnu izmantošana, iespējams, radītu pārdomas arī potenciālajos ienaidniekos. “Ienaidniekam būtu jāapstājas un jāpadomā, vai tiešām šo laukumu ir nepieciešams šķērsot vai “attīrīt”. Tas, savukārt, dos mūsu karavīriem taktisku un operacionālu pārspēku.”
“Pret personālu vērstām kājnieku mīnām militārajā jomā tomēr ir visai zema ietekme, taču tās spēj nodarīt ilglaicīgu ļaunumu civiliedzīvotājiem,” nepiekrītot valdības pārstāvju izteikumiem, mikroblogošanas vietnē “Twitter” raksta ārzemju politika eksperts Ankits Panda (Ankit Panda).
Kājnieku mīnas laika posmā no 2018. līdz 2019. gadam atņēmušas dzīvību aptuveni 130 tūkstošiem cilvēku, no kuriem lielākā daļa bijuši civiliedzīvotāji, atsaucoties uz “Landmine Monitor” informē “Business Insider”.
1997. gadā Otavas konvenciju, kas pazīstama arī kā Mīnu aizlieguma līgums, parakstīja 133 valstis. ASV iepriekš stingri pieturējās līgumā paredzētajiem aizliegumiem, par izņēmumu nosakot vien Korejas pussalu.