Augusta vētras laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) slodze pēc pieteikumu skaita bija aptuveni 14 reižu lielāka nekā ikdienā. Šāds pārbaudījums parādījis, ka līdztekus profesionālo dienestu darbam jāattīsta koordinēta iedzīvotāju iesaiste krīžu seku novēršanā, portāla “Sargs.lv” podkāstā “Droši ir zināt” sacīja VUGD priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Baltmanis.
Baltmanis norādīja, ka tik liels pieteikumu radītais noslogojums līdzšinējā dienesta uzskaites vēsturē nebija pieredzēts. Īpaši daudz darba bija Rīgā, Zemgalē un Latgalē. Jau pirms vētras dienests gatavojās iespējai piesaistīt darbiniekus no brīvajām maiņām un apzināja brīvprātīgos ugunsdzēsējus.
Vētras seku novēršanas uzdevumi tika nodoti arī pašvaldībām, Zemessardzei, brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām un elektroapgādes uzņēmumiem. Darbu sadalīja pa teritorijām un notikumu grupām, bet pēc uzdevumu izpildes bija jāsaņem informācija par paveikto, lai varētu plānot nākamos darbus.
Dienesta priekšnieks skaidroja, ka šāda atgriezeniskā saite ir būtiska arī gadījumos, kad problēmu novērsuši paši iedzīvotāji. Ja par apdraudējumu saņemts pieteikums un uz notikuma vietu jau nosūtīti glābēji, bet šķērslis tikmēr ir aizvākts, dienesta resursi var tikt izmantoti braucienam, kurā palīdzība vairs nav nepieciešama.
Baltmanis minēja arī pozitīvu piemēru uz Tallinas šosejas: cilvēki, kuriem nebija līdzi zāģu, kopīgi aizvāca nokritušu koka zaru no brauktuves. Šāda palīdzība var būt noderīga, taču pirms iesaistīšanās jānovērtē, vai rīcība neapdraud pašu cilvēku.
Kamēr vētra turpinās un koki vai zari vēl lūst, iedzīvotājiem nevajadzētu patstāvīgi ķerties pie to novākšanas. Baltmanis atgādināja, ka arī profesionālajiem glābējiem vētras laikā nācās atbrīvot ceļus, lai vispār nokļūtu līdz palīdzības saņēmējiem. Atbalsts bija vajadzīgs arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, kura brigādēm šķēršļi liedza sasniegt cietušos.
Bīstami laikapstākļi ierobežo arī elektrolīniju remontu. Strādājot augstumā, stiprā vējā un elektrības apdraudējuma apstākļos, riskam tiktu pakļauti paši speciālisti. “Mēs pazaudēsim tos cilvēkus, kas māk to darīt,” nepieciešamību ievērot drošības nosacījumus skaidroja Baltmanis. Darbus var sākt tad, kad apstākļi to pieļauj.
Lai iedzīvotāju vēlmi palīdzēt varētu izmantot organizēti, par koordinācijas vietu paredzētas pašvaldību civilās aizsardzības komisijas. Baltmanis pastāstīja, ka Valsts kancelejas organizētā kopdarbā valsts iestādes, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas jau vienojušās par uzdevumiem, kurus iedzīvotāji varētu veikt bez speciālas apmācības.
Šo iesaisti viņš nošķīra no brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbības. Runa ir par cilvēkiem, kuri apdraudējuma laikā var palīdzēt savu spēju robežās, uzņemoties piemērotus uzdevumus. Pašvaldību komisijām būtu jāpalīdz šo darbu vadīt un sasaistīt ar dienestu vajadzībām.
Tomēr koordinācijas pieejas ieviešanai vēl vajadzīgs praktisks darbs. Baltmanis uzsvēra, ka mācībās un apmācībās iespējams iepazīt cilvēkus, kuri gatavi iesaistīties, un krīzes brīdī viņiem uzticēt konkrētus uzdevumus. Vētra apliecinājusi nepieciešamību šo sadarbību attīstīt.
Dienesta priekšnieks novērojis arī atšķirības pašvaldību gatavībā. Vietās, kur civilās aizsardzības institūcija bija izveidota un darbojās jau iepriekš, darbu organizācija vētrā bijusi labāka nekā tur, kur šī funkcija vēl tikai nostiprināta.
Īpaši nozīmīga ir iepriekšēja to iedzīvotāju apzināšana, kuriem krīzē būs vajadzīga palīdzība. Pašvaldības, kur šis darbs veikts, jau zina par cilvēkiem ar ierobežotām iespējām par sevi parūpēties. Vienlaikus Baltmanis aicināja arī iedzīvotājus pievērst uzmanību vientuļiem kaimiņiem un palīdzēt līdzcilvēkiem, kuri paši ar sarežģījumiem netiek galā.
