Augusta vētrā valsts un pašvaldību reaģēšana kopumā būtu vērtējama ar septiņām ballēm desmit ballu skalā, savukārt iedzīvotāju sagatavotībai vērtējums būtu zemāks. Tā portāla “Sargs.lv” podkāstā “Droši ir zināt” atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Baltmanis, aicinot mājsaimniecības pārskatīt spēju vismaz 72 stundas iztikt bez ierastajiem pakalpojumiem.
Baltmanis savu vērtējumu pamato ar ātrumu, kādā pēc vētras izdevās atjaunot dienestu darbu un būtiskos pakalpojumus. VUGD aptuveni 48 stundu laikā atgriezās ikdienas darba režīmā. Arī liela daļa sakaru traucējumu tika novērsta divu diennakšu laikā, lai gan elektroapgādes atjaunošana vietām prasīja ilgāku laiku.
Dienesta priekšnieks uzsvēra, ka sabiedrības kopējo noturību veido katra cilvēka un organizācijas sagatavotība. Ja daļa šo posmu nespēj izturēt pakalpojumu pārtraukumus, grūtības rodas arī pārējā sistēmā. Tāpēc līdztekus valsts un pašvaldību pienākumiem jāvērtē, ko savas drošības labā jau ir izdarījusi katra mājsaimniecība.
72 stundu gatavības princips paredz spēju pirmās trīs diennaktis nodrošināt pamatvajadzības arī tad, ja ierastā palīdzība vai pakalpojumi nav tūlīt pieejami. Baltmaņa ieskatā šo gatavību nevar balstīt tikai pārliecībā, ka nepieciešamības gadījumā visu sagādās kāds cits.
Praksē jāpārbauda dzeramā ūdens un pārtikas krājumi, iespējas saņemt informāciju un uzturēt siltumu. Latvijas klimatā īpaši būtisks ir jautājums, kā rīkoties, ja pārstāj darboties apkure. Jāparedz arī nepieciešamie medikamenti, pieejami personīgie dokumenti un skaidra nauda.
Vienlaikus Baltmanis atzina, ka sagatavošanās iespējas dažādos mājokļos atšķiras. Daudzdzīvokļu mājās būtiska ir atkarība no centralizētās ūdensapgādes un citiem kopīgiem pakalpojumiem. Elektroģeneratora izmantošana dzīvoklī nav risinājums, tāpēc šādos gadījumos ir jādomā arī par valsts un pašvaldību uzdevumiem.
Salīdzinājumam VUGD priekšnieks minēja Zviedriju, kur iedzīvotājus aicina būt gataviem patstāvīgi nodrošināt savas vajadzības vismaz nedēļu. Šādu sagatavotības periodu paredz arī Zviedrijas civilās aizsardzības iestādes publiskie ieteikumi. Baltmanis norādīja, ka lielāka valsts rocība nav pamats mazināt iedzīvotāju atbildību par savu gatavību.
Vētra parādījusi arī to, ka brīdinājuma saņemšana ne vienmēr noved pie rīcības. Par gaidāmajiem bīstamajiem laikapstākļiem informācija bija pieejama iepriekš, bet šūnu apraides paziņojumos bija norādītas arī iespējamās sekas, tostarp elektrības pārrāvumi un lūstoši koki.
Baltmanis novērojis, ka daļa cilvēku izlasa tikai brīdinājuma sākumu, nepievēršoties pārējam saturam un norādei uz drošības padomiem. Laiks pirms apdraudējuma būtu jāizmanto, lai pārbaudītu savus krājumus un noskaidrotu konkrētajai situācijai atbilstošo rīcību. Informācija par to ir pieejama arī tīmekļvietnē “112.lv”.
Gatavību kavē arī attieksme pret risku. Dienesta priekšnieks izšķir cilvēkus, kuri ieteikumus ievēro, tos, kuri drošību uzskata par svarīgu, bet sagatavošanos atliek, un cilvēkus, kuri ir pārliecināti, ka ar viņiem nekas nenotiks. Viņš atzina, ka pilnīgu visu iedzīvotāju sagatavotību nevar sagaidīt nevienā valstī.
“Ne visu risina normatīvais akts,” uzsvēra Baltmanis. Viņa ieskatā vajadzības jāapzina un nepieciešamie sagatavošanās darbi jāveic jau tad, kad apdraudējums vēl nav iestājies.
VUGD priekšnieks aicināja regulāri pārlasīt īsos drošības bukletus un rīcību pārrunāt ģimenē, arī ar bērniem. Iepriekš iepazīta informācija krīzes brīdī palīdz atcerēties, ko darīt, un mazina apjukumu. Iedzīvotājiem paredzētos materiālus iespējams atrast VUGD informācijas kanālos un portāla “Sargs.lv” sadaļā “72 stundas”.
Pilnu interviju ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieku ģenerāli Mārtiņu Baltmani meklējiet šeit:
