Pēc aizvadītajā nedēļas nogalē, no 22. līdz 23. augustam, piedzīvotās postošās vasaras vētras pirmdien tika sasaukta Ministru kabineta Krīzes vadības sēde. Uzrunājot medijus pēc sēdes, dienestu secinājums ir skaidrs – operatīvie dienesti, strādājot uz spēku izsīkuma robežas, ar krīzes seku likvidēšanu galā tiek, taču valsts aizsardzība un noturība sākas no katra indivīda paša gatavības.
Vispirms pašpietiekamība, tad – valsts palīdzība
Kā preses konferencē uzsvēra atbildīgās amatpersonas, 22.–23. augusta vētra kalpojusi kā skarba mācību stunda visai sabiedrībai. Valsts un operatīvie dienesti var reāģēt un steigties palīgā, taču primāri katram iedzīvotājam un uzņēmumam pašam ir jānodrošina sava darbības nepārtrauktība un spēja izdzīvot pirmajās stundās un dienās.
A. Zīle norādīja, ka nopietnāka apdraudējuma gadījumā elektroenerģijas atjaunošana var prasīt krietni vairāk par 72 stundām. Tādēļ iedzīvotājiem jābūt pašpietiekamiem – mājsaimniecībām pašām jārūpējas par alternatīviem risinājumiem, piemēram, ģeneratoriem svarīgāko funkciju (apkures, ūdens sūkņu, ēdiena pagatavošanas) nodrošināšanai, jo īpaši gaidāmajā ziemas periodā.
"Noturības punkti" un stingrāka brīdinājumu ievērošana
Pēc sēdes, amatpersonas norādīja, ka valsts līmenī no šīs dabas katastrofas tiek izdarīti būtiski secinājumi turpmākās rīcības uzlabošanai:
-
"Noturības punktu" izveide: KVC izstrādās priekšlikumus īpašu noturības punktu izveidei pašvaldībās, kur iedzīvotāji krīzes brīdī varētu saņemt jaunāko informāciju, piekļūt sakariem, dzeramajam ūdenim vai atbalsta vietām sasildīšanās vajadzībām.
-
Sarkano brīdinājumu neievērošana: Konstatēts, ka sabiedrība un pasākumu organizatori ne vienmēr adekvāti reaģē uz LVĢMC sarkanajiem brīdinājumiem. Tiks izstrādāts konkrētāks regulējums un rīcības algoritmi pasākumu pārtraukšanai un cilvēku pulcēšanās ierobežošanai bīstamos apstākļos.
-
Operatīvā datu apmaiņa: Tiks pilnveidota informācijas apmaiņa starp dienestiem, lai operatīvie spēki un sabiedrība ātrāk uzzinātu par infrastruktūras bojājumu vietām un drošiem pārvietošanās maršrutiem.
Dienesti strādāja vēsturiski lielākās slodzes režīmā
34 stundu laikā VUGD saņēma 3080 pieteikumus – tas ir lielākais notikumu skaits dienesta vēsturē. Visvairāk izsaukumu reģistrēts Rīgā (vairāk nekā 1000) un Rīgas reģionā (vairāk nekā 800), kā arī Latgalē (gandrīz 500) un Zemgalē (ap 400). Pamatā izsaukumi bija saistīti ar nolūzušu koku novākšanu no ceļiem un ēkām.
Vētras dēļ gājis bojā viens cilvēks, bet trīs cietuši (tostarp divi ugunsdzēsēji). NMPD sniedzis palīdzību kopumā 14 cietušajiem. Postījumu seku likvidēšanā kopā ar operatīvajiem dienestiem plecu pie pleca iesaistījās arī brīvprātīgie ugunsdzēsēji, Zemessardze un privātais sektors. Sākotnēji bez elektrības palika aptuveni 277 000 klientu, taču un dienestu un sistēmas operatoru operativitātes dēļ liela daļa bojājumu tika novērsta īsā laikā.
Sīkāku informāciju un praktiskus ieteikumus par to, kā pareizi sagatavoties iespējamām krīzes situācijām, sarūpēt 72 stundu somu un nodrošināt savas mājsaimniecības pašpietiekamību, aicinām lasīt portāla "Sargs.lv" sadaļā "72 stundas".
