Krievijas diktators Vladimirs Putins 25.augustā parakstīja rīkojumu par Krievijas bruņoto spēku skaitliskā sastāva palielināšanu par 137 000 līdz 1,15 miljoniem. Tiesa, parakstītais dokuments drīzāk ir propagandas instruments, kas diez vai uzlabos Krievijas armijas spējas un situāciju Ukrainā. Piemēra, jāatzīmē, ka Krievija īpaši cīnās ar sliktu demogrāfisko situāciju. Un, pat ja tā nebūtu, vairāku karavīru pievienošana nenozīmē kaujas spēka palielināšanos, it īpaši Krievijā, raksta domnīca “Warsaw Institute”.
Krievijas vadoņa parakstītais rīkojums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Šķietami, Kremlis paplašina karavīru rindas, lai parādītu, ka apzinās tā personāla trūkumu Ukrainā. Vienlaikus šo soli arīdzan var uzskatīt par centieniem “apklusināt” tos, kuri iestājas par obligāto militāro dienestu. Tomēr galvenais jautājums ir par to, cik jauno karavīru tiks fiksēti “uz papīra” u7n cik realitātē būs karaspēka rindās.
Reālais Krievijas armijai derīgo un pieejamo cilvēku skaits ir par 100 000 mazāks, nekā oficiāli tiek norādīts. Līdz ar to jāvaicā, kā gan iespējams atrast papildu 137 000 karavīru, ja Krievija jau tagad nevar kompensēt Ukrainā gūtos upurus? Tikmēr, ja Maskava hipotētiski atrastu tik daudz cilvēku, kā tā tos spētu apmācīt?
Augstākās Krievijas armijas amatpersonas cietušas zaudējumus, kas būtiski ietekmē obligātā militārā dienesta jauniesaucamo komplektēšanas un apmācības procesus visā valstī. Sliktās demogrāfijas dēļ Krievija nevar armijai pievienot vairāk obligāti iesaucamo karavīru, tāpēc, iespējams, armijas skaitliskais pieaugums tiks iegūts, panākot, ka Krievijas iedzīvotāji slēdz profesionālā dienesta līgumu. Pieļaujams, ka karavīri Krievijas bruņotajiem spēkiem tiks pievienoti ar teritoriālo bataljonu starpniecību, kas izveidoti valsts federālajos apgabalos.
Ar izdoto rīkojumu kopējais Krievijas militārpersonu skaits, sākot ar 2023. gadu, palielināsies līdz 2 039 758, tostarp 1 150 628 karavīriem. Pēdējo reizi V. Putins deva rīkojumu par Krievijas armijas skaitlisko palielināšanu 2017.gada novembrī, kad kopējais armijas karavīru skaits tika palielināts līdz miljonam, tostarp 400 000 līgumkaravīru, 270 000 pagaidu obligātā militārā dienesta karavīru, bet pārējais bija virsnieku skaits.
