Ikviens, kurš apdraud Baltijas valstis, apdraud visu Ziemeļatlantijas aliansi, tai skaitā arī Vāciju. Tā 16. septembrī, tiekoties ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentiem valstu diplomātisko attiecību 100. gadadienā, sacīja Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers (Frank-Walter Steinmeier). Viņš uzsver – Vācija un Baltija ir ekonomiski un politiski cieši saistītas gan Eiropas Savienības, gan NATO ietvaros, un valstu politiskās attiecības ir ciešas un uzticamas.
Kā norāda Vācijas prezidents, neilgi pēc stāšanās amatā 2017. gada vasarā viņš diezgan daudz laika pavadījis, ceļojot pa Baltijas valstīm, pārliecinoties, ka Latvija, Lietuva un Igaunija šo gadu laikā ir strauji attīstījušās.
“Tallinas Zinātņu akadēmijā centos ieskicēt, kā mūsu valstu trauksmainā vēsture izkristalizējas 23. augustā – no vistumšākajām stundām Hitlera-Staļina pakta parakstīšanas laikā 1939. gadā līdz Baltijas ceļam 1989. gadā, kad cilvēku ķēde aicināja pēc brīvības, iedvesmojot iedzīvotājus arī Vācijas austrumos. Mūsu kopīgā vēsture joprojām ietekmē mūs un veido atbildību, ko uzņemamies šodien. Vēsturi nekad nedrīkst izmantot kā ieroci, bet no tās jāmācās,” viņš saka.
Savukārt viesojoties Rīgā, viņš apmeklējis Okupācijas muzeju, kā arī ticies ar aktīviem jauniešiem, diskutējot par digitālo nākotni, bet Lietuvā, Ruklā saticis Vācijas bruņoto spēku karavīrus, kuri NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā dien Lietuvas bruņotajos spēkos.
Katram no Baltijas valstu prezidentiem viņš velta atzinīgus vārdus. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida viņam simpatizē ar to, ka pievērš pastiprinātu uzmanību arī klimata pārmaiņu draudiem, pat piedaloties ekspedīcijā uz Antarktīdu. Savukārt ar Latvijas prezidentu E. Levitu Vācijas vadītāju vieno kopīga juridiska pieredze. “Cik man zināms, nav neviena cita valsts vadītāja, kurš izturējis divus Vācijas valsts pārbaudes eksāmenus un strādājis Vācijas augstākā apgabaltiesā. Arī Lietuvas prezidents G. Nausēda ir studējis Vācijā un iepazinies ar šo valsti un tās iedzīvotājiem. Jaunībā viņš pat stažējies Vācijas Bundestāgā, bet tagad iestājas par spēcīgu Eiropu, kurai ir ietekme arī pasaules ārpolitikā,” saka Franks Valters Šteinmeiers.
Viņš piebilst – arī šogad ir divkāršs svinību iemesls, jo tiek atzīmēta gan Vācijas un Baltijas valstu diplomātisko attiecību dibināšanas 100. gadadiena, gan Baltijas valstu neatkarības atgūšanas trīsdesmitgade.
Vācijas prezidents atzīst, ka pat pēc daudzām desmitgadēm joprojām ir jūtama “dzelzs priekškara” ietekme, jo Vācija bieži raugoties vispirms Rietumu virzienā. Taču laba Eiropas politika ir iespējama tikai tad, ja Vācija cieši sadarbojas ar visām Eiropas valstīm – ziemeļos un dienvidos, centrālajā Eiropas un ziemeļaustrumos.
Runājot par Eiropas nākotni, Vācija vēlas dzirdēt arī Baltijas valstu un to iedzīvotāju balsis.
Savukārt ārpus ES robežām šobrīd uzmanības fokusā ir situācija Afganistānā. Viņš atzīst – arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas karavīri pēdējo 20 gadu laikā ir nesuši lielus upurus, tāpēc NATO līmenī ir kopīgi jāanalizē transatlantiskās alianses neveiksme Afganistānā.
“Gandrīz nav ne dienas, kad virs Baltijas jūras netiktu fiksēta kāda Krievijas militārā lidmašīna, tās regulāri pārkāpj Baltijas valstu gaisa telpu. Kopš Krimas okupācijas un pēdējā laika notikumiem, savelkot krievu karaspēku Ukrainas robežu tuvumā, militāro draudu līmenis un incidentu risks ir augstākais pēdējo gadu laikā,” saka Vācijas prezidents.
Jau ziņots, ka šī gada 16. septembrī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda atradās oficiālajā darba vizītē Berlīnē, Vācijā, tiekoties ar Vācijas Federālo prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru.
