Vācijas prezidents: Baltijas valstis, jūs neesat vienas!

VIEDOKLIS I 20.09.2021
Sargs.lv/ERR.ee drošība NATO sabiedrotie

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmaijers

Foto: Foto: Ilmārs Znotiņš/ Valsts prezidenta kanceleja

Ikviens, kurš apdraud Baltijas valstis, apdraud visu Ziemeļatlantijas aliansi, tai skaitā arī Vāciju. Tā 16. septembrī, tiekoties ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentiem valstu diplomātisko attiecību 100. gadadienā, sacīja Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers (Frank-Walter Steinmeier). Viņš uzsver – Vācija un Baltija ir ekonomiski un politiski cieši saistītas gan Eiropas Savienības, gan NATO ietvaros, un valstu politiskās attiecības ir ciešas un uzticamas.

Kā norāda Vācijas prezidents, neilgi pēc stāšanās amatā 2017. gada vasarā viņš diezgan daudz laika pavadījis, ceļojot pa Baltijas valstīm, pārliecinoties, ka Latvija, Lietuva un Igaunija šo gadu laikā ir strauji attīstījušās.

“Tallinas Zinātņu akadēmijā centos ieskicēt, kā mūsu valstu trauksmainā vēsture izkristalizējas 23. augustā – no vistumšākajām stundām Hitlera-Staļina pakta parakstīšanas laikā 1939. gadā līdz Baltijas ceļam 1989. gadā, kad cilvēku ķēde aicināja pēc brīvības, iedvesmojot iedzīvotājus arī Vācijas austrumos. Mūsu kopīgā vēsture joprojām ietekmē mūs un veido atbildību, ko uzņemamies šodien. Vēsturi nekad nedrīkst izmantot kā ieroci, bet no tās jāmācās,” viņš saka.

Savukārt viesojoties Rīgā, viņš apmeklējis Okupācijas muzeju, kā arī ticies ar aktīviem jauniešiem, diskutējot par digitālo nākotni, bet Lietuvā, Ruklā saticis Vācijas bruņoto spēku karavīrus, kuri NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā dien Lietuvas bruņotajos spēkos.

Foto: Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmaijers tiekas ar Baltijas valstu preziden Ilmārs Znotiņš/ Valsts prezidenta kancelejatiem/

“Gan pagātne, gan tagadne ir daļa no mūsu valstu attiecībām. Tieši tāpēc, ka mums ir pagātne, spējam strādāt tagadnē labākas nākotnes labā,” pauž Vācijas prezidents. Viņš norāda, ka ir ļoti gandarīts visu trīs Baltijas valstu vadītājus uzņemt oficiālā vizītē klātienē, jo “apzinās, kāda dziļa saikne vieno Vāciju un Baltijas valstis”.

Katram no Baltijas valstu prezidentiem viņš velta atzinīgus vārdus. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida viņam simpatizē ar to, ka pievērš pastiprinātu uzmanību arī klimata pārmaiņu draudiem, pat piedaloties ekspedīcijā uz Antarktīdu. Savukārt ar Latvijas prezidentu E. Levitu Vācijas vadītāju vieno kopīga juridiska pieredze. “Cik man zināms, nav neviena cita valsts vadītāja, kurš izturējis divus Vācijas valsts pārbaudes eksāmenus un strādājis Vācijas augstākā apgabaltiesā. Arī Lietuvas prezidents G. Nausēda ir studējis Vācijā un iepazinies ar šo valsti un tās iedzīvotājiem. Jaunībā viņš pat stažējies Vācijas Bundestāgā, bet tagad iestājas par spēcīgu Eiropu, kurai ir ietekme arī pasaules ārpolitikā,” saka Franks Valters Šteinmeiers.

Viņš piebilst – arī šogad ir divkāršs svinību iemesls, jo tiek atzīmēta gan Vācijas un Baltijas valstu diplomātisko attiecību dibināšanas 100. gadadiena, gan Baltijas valstu neatkarības atgūšanas trīsdesmitgade.

“Kā Eiropas Savienības un NATO partneri mēs esam ekonomiski un politiski cieši saistīti. Saites starp mūsu uzņēmumiem un universitātēm, kultūras iestādēm un pētniecības institūtiem ir ciešākas kā jebkad. Mūsu politiskās attiecības ir uzticamas,” viņš saka.

Vācijas prezidents atzīst, ka pat pēc daudzām desmitgadēm joprojām ir jūtama “dzelzs priekškara” ietekme, jo Vācija bieži raugoties vispirms Rietumu virzienā. Taču laba Eiropas politika ir iespējama tikai tad, ja Vācija cieši sadarbojas ar visām Eiropas valstīm – ziemeļos un dienvidos, centrālajā Eiropas un ziemeļaustrumos.

Runājot par Eiropas nākotni, Vācija vēlas dzirdēt arī Baltijas valstu un to iedzīvotāju balsis.

“Jūsu valstis pieder Eiropas sirdij, un jūsu ieguldījums Eiropas nākotnē ir neaizstājams. Pašreizējie ārpolitikas un drošības politikas jautājumi parāda, cik tas ir patiesi. [..] Tā kā Baltijas valstis atrodas uz ES ārējās robežas, mums ir vislielākā solidaritāte attiecībā uz šīs robežas aizsardzību, tostarp nosodām Baltkrievijas režīma ciniskos uzbrukumus,” saka Vācijas prezidents.

Savukārt ārpus ES robežām šobrīd uzmanības fokusā ir situācija Afganistānā. Viņš atzīst – arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas karavīri pēdējo 20 gadu laikā ir nesuši lielus upurus, tāpēc NATO līmenī ir kopīgi jāanalizē transatlantiskās alianses neveiksme Afganistānā.

“No šīs situācijas var izdarīt divus, it kā pretrunīgus secinājumus. Pirmkārt, bez ASV Eiropas drošība nevar pastāvēt. Otrkārt, arī mums pašiem ir jāuzņemas lielāka atbildība par Eiropas drošību. [..] Baltijas valstu jūras reģionā katru dienu jūtams, cik visai NATO nepieciešama spēcīga un vienota alianse, un mani neapmierina Krievijas radītais militārais saspīlējums uz ES robežām,” viņš saka.

“Gandrīz nav ne dienas, kad virs Baltijas jūras netiktu fiksēta kāda Krievijas militārā lidmašīna, tās regulāri pārkāpj Baltijas valstu gaisa telpu. Kopš Krimas okupācijas un pēdējā laika notikumiem, savelkot krievu karaspēku Ukrainas robežu tuvumā, militāro draudu līmenis un incidentu risks ir augstākais pēdējo gadu laikā,” saka Vācijas prezidents.

Jau ziņots, ka šī gada 16. septembrī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda atradās oficiālajā darba vizītē Berlīnē, Vācijā, tiekoties ar Vācijas Federālo prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru.

Vācijas prezidents: Baltijas valstis, jūs neesat vienas!

Dalīties ar šīs lapas saturu!