Tuvojas Krievijas Valsts domes vēlēšanas – politologi lielas izmaiņas neprognozē

Viedoklis
Sargs.lv/Moscow Times/Foreign Policy
Image
Krievijas dome
Foto: AFP/Scanpix

Strauji tuvojoties Krievijas Valsts domes vēlēšanām, Krievijas nepopulārā valdošā partija atkal vēršas pie  prezidenta Vladimira Putina. “Vienotajai Krievijai” ir problēma – viena no nesen veiktajām aptaujām liecina, ka partijas atbalsts ir tikai  27%, kas ir zemākais līmenis pēdējo 13 gadu laikā, vēsta ziņu aģentūra “Moscow Times”. Domes vēlēšanas gaidāmas jau 17. – 19. septembrī, un, lai arī “Vienotā Krievija” ir nopietni ierobežojusi opozīciju, rodas jautājums –  kā partija ar tik zemu atbalstu varēs sasniegt savu mērķi atjaunot konstitucionālo vairākumu?

Pagājušajā nedēļā partija “Vienotai Krievijai” atklāja savu federālā līmeņa “sabiedriskā atbalsta štābu”, kā arī prezentēja savu jauno saukli: “Mēs esam Putina komanda. Mēs esam Vienotā Krievija”. Skaidrs, ka partija cer izmantot Putina augsto reitingu, kas saskaņā ar to pašu aptauju ir 57%, lai celtu partijas kopējo reitingu. Vai drīzāk – lai liktu vēlētājiem balsošanas brīdī domāt par Putinu, ne tik daudz pašu partiju. Pats Krievijas prezidents V. Putins šogad nav partijas “Vienotai Krievijai ” sarakstā, taču tas netraucē izmantot viņa tēlu, lai celtu partijas reitingu.

Krievijas parlamentam, kas joprojām mazāk spēcīgs nekā prezidentūra, piešķirti jauni pienākumi saskaņā ar jauno konstitūciju, it īpaši attiecībā uz ekonomiku. Tāpat iestāde kalpo kā būtisks saziņas līdzeklis starp dažādiem iedzīvotāju slāņiem un valdību. Partija “Vienotā Krievija” cer nosargāt savu 323 mandātu lielo vairākumu. Lai gan maz ticams, ka partija zaudēs kontroli, lielā vairākuma saglabāšana ir būtiska tās tālākās nākotnes un Putina valdības leģitimitātes nodrošināšanai.

 “Vienotā Krievija” galvenokārt ir vērsta uz to, lai ierobežotu opozīcijas grupu iespējas konkurēt vienlīdzīgas konkurences apstākļos, apgrūtinot iekļūšanu vēlēšanās, ierobežojot piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem un palielinot birokrātisko slogu. Partijai ir spēcīga politiskā kontrole pār Krieviju, lai gan gadu gaitā vēlēšanu leģitimitāte, uz kā balstās tās vara, sākusi mazināties. Tāpat partija saskaras ar pieaugošu spiedienu, pateicoties tās autoritārismam un korupcijas ēnai.

Šīs vēlēšanas pamatā organizē Putina varas partija “Vienotā Krievija”. “Putins veido parlamentu un tam, tāpat kā līdz šim, vienīgā nozīme būs parakstīt norādījumus, kuri nāk no prezidenta administrācijas,” tā intervijā portālam “Sargs.lv” norāda politologs Kārlis Daukšts.

“Varas vai struktūru izmaiņas nav gaidāmas, vienīgā atšķirība ir tāda, ka pie šīm vēlēšanām netiek pielaisti nekādi opozicionārie spēki. Tāpat pastāv iespēja, ka komunistu ietekme Krievijā var pastiprināties. Citas izmaiņas nav gaidāmas, jo oficiālā opozīcija, kas ir lojāla valdošajai partijai, saglabās savas pozīcijas – vēlēšanas ir svarīgas tikai kā Putina gribas apstiprināšanas instruments,” viņš saka.

Tāpat Daukšts norādīja, ka socioloģiskās aptaujas Krievijā jāuztver īpaši kritiski, jo sabiedrība baidās kritizēt Putinu – lai arī tas netiek atspoguļots aptauju datos, Putina popularitātes reitings ir ievērojami krities. Tomēr Putinam svarīgākais ir saglabāt kontroli pār parlamentu, kas apstiprina visus prezidenta administrācijas sagatavotos likumprojektus.

Krievijas vēlēšanas nav brīvas un godīgas, taču pats balsojums gadu gaitā ir kļuvis drošāks. Šie centieni nodrošināt godīgu balsojumu izriet no valdības nepieciešamības iegūt tautas uzticību, reaģējot uz iepriekšējo gadu incidentiem un spekulācijām par balsu viltošanu. Tomēr, lai cik leģitīmi būtu iesniegtie balsošanas biļeteni, datu viltošana notiek daudz augstākā līmenī.

Runājot par iespējamu balsu viltošanu vēlēšanās, Kārlis Daukšts norādīja, ka demokrātiskās vēlēšanās tos ir samērā viegli identificēt, tomēr Krievijā esot izveidota sistēma, kur balsu viltošana notiek pašos augstākajos Centrālās vēlēšanu komisijas līmeņos.

“Reāla balsu viltošana ar viltus biļeteniem nemaz nav vajadzīga – svarīgākā datu viltošana notiek pavisam augstā līmenī, pie gala rezultātu apkopošanas, tos koriģējot. Tas nenotiek kā citur pasaulē, kad balsis tiek pirktas,” sacīja K. Daukšts. “Varas partijai ir pietiekami liels instruments, lai nodrošinātu vajadzīgo iznākumu, un tā ir Centrālā vēlēšanu komisija.”

Tāpat šīs vēlēšanas iezīmē Krievijas tuvošanos totalitārismam, kā galvenos draudus valstij definējot iekšējos opozīcijas spēkus, mazāku uzsvaru liekot uz ārvalstu ietekmi, kā tas bijis līdz šim.

“Nepieciešams nošķirt, kur ir dziļš autoritārisms un kur ir totalitārisma iezīmes. Pēdējā laikā Krievijas aizsardzības ministra S. Šoigu un ārlietu ministra S. Lavrova izteikumos pavīd, ka galvenais ienaidnieks vairs nav ārpusē, bet gan valsts iekšienē, lai nepieļautu jebkādas opozīcijas veidošanos. Jau tagad opozīcija ir iedzīta pagrīdē, bet faktiski runa ir par jaunas ideoloģijas veidošanu, kur opozīcija kļūtu par “tautas ienaidnieku”. Tas ir ļoti būtisks pavērsiens, iezīmējot vērtību karu, pilnībā noliedzot liberālas un demokrātiskas vērtības.”

Partija izmanto kriminālvajāšanu un citus paņēmienus, lai apgrūtinātu dzīvi opozīcijas pārstāvjiem, kuri ir ārpus oficiālās opozīcijas partijām un nav lojāli valdošajai partijai. Visievērojamākais no tiem bijis lēmums ieslodzīto disidentu Alekseju Navaļniju un viņa atbalstītājus klasificēt kā ekstrēmistu organizāciju biedrus, liedzot viņiem iespēju kandidēt vēlēšanās.

“Vienotās Krievijas” saraksta augšgalā atrodas Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Maz ticams, ka abi ieņems vietas domē, tomēr abi ir ļoti populāri, jo tiek uzskatīts, ka viņi aizstāv Krievijas intereses ārzemēs un ir mazāk korumpēti kā, piemēram, bijušais prezidents Dmitrijs Medvedevs. Lai arī Medvedevs ir partijas priekšsēdētājs, viņš ir svītrots no partijas vēlēšanu saraksta.

Tagad, kad atklāta sadarbība ar Navaļniju ir nelikumīga, opozīcija joprojām ir aktīva, tomēr sadrumstalota. Arvien vairāk neatkarīgie un jaunie opozīcijas partiju locekļi stājas pretī “Vienotajai Krievijai”, šajās vēlēšanās valdošajai partijai potenciāli vairākas vietas parlamentā zaudējot opozīcijai. Tomēr opozīcija joprojām ir dziļi sašķelta un nespēj piedāvāt saskaņotu alternatīvu redzējumu Krievijas nākotnei.

Galu galā “Vienotā Krievija” joprojām ir spēcīgākajā vēlēšanu pozīcijā un, iespējams, vēl kādu laiku dominēs Krievijas politiskajā dzīvē. Uzvara šajās vēlēšanās būtu arī simboliska, lai saglabātu “neuzvaramības tēlu” un stabilitāti. Vēlēšanu nozīmīgumu akcentē arī Krievijas augstāko amatpersonu skaļie paziņojumi, kas brīdina par “ārvalstu iejaukšanos” šajās vēlēšanās.

Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apgalvojis, ka Rietumvalstis cenšas izjaukt vēlēšanas un apšaubīt rezultātus pirms laika. Lavrovs nostiprina uzskatu, ka vēlēšanu procesa kritika ir saistīta ar piederību ārvalstīm, sakot, ka tie Krievijas pilsoņi, kuri norāda uz vēlēšanu pārkāpumiem, nodod savu valsti. Tas ir svarīgs rādītājs tam, cik nopietni šīs vēlēšanas uztver Kremlis. Pat ņemot vērā, ka prognozes liecina – būtiskas izmaiņas nenotiks, arī vēlēšanās ar ievērojamām manipulācijām ir savas neskaidrības, kas rada draudus valdošajai partijai.

Dalies ar šo ziņu