Rīgai nepieciešama sava krīzes centra izveide, kur tā varētu ar attālinātiem instrumentiem kontrolēt galvaspilsētas infrastruktūras uzņēmumu darbību un vadīt civilās aizsardzības operācijas, intervijā portālam “Sargs.lv” atzina Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.
Viņš stāstīja, ka vēl pirms apstiprināšanas mēra amatā, aizvadītajā gadā viņš kopā ar savu vietnieci Lindu Ozolu piedalījās militāro mācību cikla “Namejs” Zemessardzes 1. Rīgas brigādes mācībās “Zobens 2020”. Pieredze piedaloties jaunā kvalitātē – ne tikai kā zemessargam, bet kā pašvaldības pārstāvim bijusi vērtīga, jo gūta izpratne par pašvaldības uzdevumiem kara gadījumā.
Komentējot galvaspilsētas gatavību sniegt atbalstu bruņotajiem spēkiem un iedzīvotājiem kara gadījumā, M. Staķis atzina, ka viņu pozitīvi pārsteidzis virknes pašvaldības uzņēmumu un iestāžu sniegums aizvadītajās mācībās.
“Mani pārliecināja Satiksmes departaments un “Rīgas Satiksme”, kas bija gatava dot autobusus cilvēku pārvadāšanai. Tāpat mani pārliecināja Izglītības departaments, kas spēja uzreiz atbildēt par visām skolām, kurās tiktu ierīkotas telpas gan cilvēku izmitināšanai, gan tiktu izmantotas ēdnīcas ēdiena sagatavošanai lielam cilvēku skaitam. Savus uzdevumus šādā situācijā lieliski izprata arī Rīgas pašvaldības policija,” viņš teica.
Rīgas domes priekšsēdētājs arī piebilda, ka, pēc viņa domām, laiks domāt par nacionāla līmeņa krīzes vadības centra izveidi. Viņaprāt, šādam objektam mājvietai jābūt Rīgā.
M. Staķis arī atzina – jau pašlaik Rīga sākusi uzlabot savu videonovērošanas sistēmu. Lai gan tā aizvien vairāk tiek izmantota drošības vajadzībām, sistēmas iekšienē neesot trūcis lietu, kas jauno domes vadību neapmierināja.
“Piemēram Rīgas pašvaldības policijai ir sava videonovērošanas sistēma, “Rīgas satiksmei” – sava. Šīs abas sistēmas nav integrētas vienotā sistēmā. [..] Mēs šajā jautājumā runājām arī ar iekšlietu ministriju Sandi Ģirģenu. Arī viņš piekrīt, ka līdzīgs krīzes vadības centrs būtu nepieciešams Valsts policijai. Vienlaikus, būtu muļķīgi, ja Valsts policijai veidotu savu videokameru tīklu,” skaidroja mērs.
Lai gan esošo dažādu iestāžu kameru tīklu varētu pielāgot drošības vajadzībām, te būtisks jautājums būs par šāda projekta izmaksām, jo kameras, ko izmanto satiksmes novērošanai nav izmantojamas drošības iestāžu vajadzībām. Tās ir ar citām tehniskajām un drošības prasībām, tādējādi arī dārgākas. Lai izvairītos no pārmēru augstām izmaksām vienīgā iespēja ir rīkot kopīgus dažādu iestāžu iepirkumus. Tomēr te ir svarīgi panākt vienošanos par vienotām tehniskajām specifikācijām.
“Šī nu ir lieta, kurā es uzrunāju gan aizsardzības ministru Pabrika kungu, gan premjeru Kariņa kungu. Es aicinu viņus aktualizēt šo jautājumu analizēt daudz augstākā līmenī. Rīga šajā jautājumā ir gatava sadarboties,” atzina mērs.