Norvēģijas Ārpolitikas institūta eksperts: Krievijas hibrīdoperācijas norvēģus nesasniedz

Viedoklis
Sargs.lv
Image
Krievija
Foto: AFP/Scanpix

Politiskā līmenī Norvēģija neizjūt Krievijas draudus, taču tā ir vienota ar NATO un ES Krievijas īstenotās agresijas Ukrainā nosodījumā – sarunā ar “Sargs.lv” saka Norvēģijas Ārpolitikas centra vecākais pētnieks Kaštens Fri (Karsten Friis). Viņš arī skaidro, kā Norvēģijā Krievijas draudus uztver mūsdienās.

Kā Norvēģija raugās uz Krieviju pašlaik? Kādi ir Norvēģijas ārpolitiskie mērķi Krievijas jautājumā?

Norvēģijas valdības oficiālā pozīcija Krieviju nesaskata kā draudu, taču Norvēģija, protams, ir ieņēmusi kopīgu pozīciju ar NATO un Eiropas Savienību attiecībā pret Krieviju pēc Krimas okupācijas. Jāņem vērā, ka Norvēģijas un Krievijas divpusējās attiecības vēsturiski bijušas labas – lai gan Aukstā kara laikā robežas bija slēgtas, drīz pēc tam Krievijas un Norvēģijas attiecības uzlabojās visos līmeņos, sākot no personīgajām attiecībām starp cilvēkiem līdz sadarbībai tādos jautājumos kā kodolatkritumu utilizācija un zvejniecības kontrole.

Šajā aspektā jāņem vērā arī vēsturiskā perspektīva – Otrā pasaules kara laikā Sarkanā armija ienāca Norvēģijā, izspiežot Vācijas spēkus no Norvēģijas Ziemeļiem. Starp citu, tas, ka gadu pēc ienākšanas Norvēģijas Ziemeļos Padomju Savienība atstāja šīs teritorijas, ir unikāls gadījums, līdz ar to Norvēģijas Ziemeļdaļas iedzīvotāji uz krieviem skatās kā uz atbrīvotājiem.

"Mūsdienās tas mēdz radīt saspīlējumu, jo Norvēģijas Ziemeļdaļas iedzīvotāju skatījums uz Krieviju mēdz atšķirties no Oslo skatījuma. Oficiālā pozīcija par spīti dažādiem faktoriem paliek nemainīga – Norvēģija ir daļa no NATO un Eiropas Savienības un nosoda Krievijas rīcību Ukrainā."
Norvēģija
Norvēģijas Ārpolitikas centra vecākais pētnieks
Kaštens Fri

Norvēģija daudzas desmitgades atradusies Krievijas un Padomju Savienības tuvumā.  Norvēģija bijusi mērķis virknei Krievijas īstenotu kiberuzbrukumu un informācijas operāciju. Kāda loma mūsdienās ir informācijas un kibertelpai?

2020. gada oktobrī Norvēģijas Ārlietu ministrija publiski paziņoja par Krievijas īstenotu kiberuzbrukumu Norvēģijas Parlamentam. Neskatoties uz to, Ārējās izlūkošanas dienesta un Drošības dienesta ziņojumos pēdējo piecu, sešu gadu laikā Krievija un Ķīna tiek minētas kā galvenie kiberdraudu avoti. Norvēģijas eksperti Krievijas īstenotās kiberoperācijas redz kā izaicinājumu, taču līdz pat oktobrim tie netika pieminēti politiskajā līmenī.

Norvēģija nav saskārusies ar nozīmīgām sabotāžas vai ietekmēšanas operācijām. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Norvēģijā nav pieredzēti būtiski mēģinājumi ietekmēt vēlēšanu procesus, iegūt informāciju, ko izmantot šantāžai vai arī nozīmīgas viltus ziņu kampaņas, izmantojot kanālu “Sputņik”.

Iemesls tam ir ne tik daudz Krievijas atturēšanās to darīt, cik Norvēģijas sabiedrības vienotība un noturība. Mums nevajadzētu pārspīlēt informācijas operāciju iespējas – tās vienmēr ir būvētas uz jau eksistējošu plaisu izmantošanu. Ja tās nav pietiekami dziļas, ārējam spēkam tās ir daudz grūtāk izmantojamas. Tas nav neiespējami, taču prasa daudz lielākus resursus.

Lai gan Norvēģijā, protams, pastāv plaisa starp dažādiem politiskajiem spēkiem, tā nav tik dziļa, kā citviet. Krievijas informācijas operāciju pamatā ir jau eksistējošu sabiedrības plaisu izmantošana un padziļināšana – tas labi bija redzams Katalonijā, ASV vēlēšanu laikā un Brexit laikā. Lai gan Krievija varētu izmantot Norvēģijas Ziemeļdaļas draudzīgo attieksmi pret Krieviju kā šķeļošu faktoru, tas pašlaik nav ticis izmantots. Krievijas vēstniecība Norvēģijā un Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs ir asi izteicies par Norvēģijas aizsardzības politiku, taču tie vēl joprojām ir oficiālie kanāli.

Dalies ar šo ziņu