Aktuāli

ASV vēstnieks Džons Kārvails: Latvija ir NATO partnera piemērs

Viedoklis
Sargs.lv
Image
ASV
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

23. jūlijā, astoņdesmit gadus pēc Samnera Velsa deklarācijas, Sargs.lv tikās ar ASV vēstnieku Latvijā Džonu Kārvailu, pārrunājot ASV sadarbību ar Latviju pagātnē un šodien.

ASV vēstnieks Latvijā Džons Kārvails sarunas sākumā atzīmēja Samnera Velsa deklarācijas nozīmi. Pirms 80 gadiem ASV Valsts sekretāra vietnieks Samners Velss publicēja deklarāciju, kurā ASV nosodīja PSRS veikto Baltijas valstu okupāciju. 23. jūlijā ASV Valsts sekretārs Maiks Pompeo publicēja video, vēlreiz uzsverot šīs deklarācijas nozīmi. ASV vēstnieks Latvijā uzsvēra – deklarācija nostiprināja ASV un Latvijas attiecības, kas bija veidojušās jau no Latvijas valsts sākumiem 1918. gadā, tā bija pamats ASV okupācijas neatdzīšanas politikai un kalpo kā pamats Latvijas –ASV attiecībām arī pašlaik.

Pērnā gada laikā ASV valdības ieguldījumi dažādās Latvijas aizsardzības jomās ir bijuši lielāki nekā ierasts. Kāpēc ASV ir stratēģiski svarīgi ieguldīt Latvijas drošībā?

ASV sniedz atbalstu visiem NATO partneriem, taču īpaša uzmanība tiek pievērsta tiem reģioniem, kur šī palīdzība ir īpaši vajadzīga. Mums nav labāku partneru par mūsu Baltijas, it īpaši Latvijas, partneriem un sabiedrotajiem. Ar kopējas sadarbības palīdzību ASV mēģina nostiprināt tās jomas, kas pašlaik ir vissvarīgākās – jūras un robežu novērošanu, gaisa telpas aizsardzību utt.

Kā Jūs vērtējat Latvijas-ASV divpusējās attiecības gan militārajos, gan politiskajos jautājumos?

Interesants aspekts, kas raksturo Latvijas-ASV attiecības, ir tas, ka, neraugoties uz to, kāda Prezidenta administrācija tobrīd atrodas Baltajā namā – Klintona, Buša, Obamas vai Trampa -, ASV attieksme pret Latviju būtībā nav mainījusies. Laika gaitā tā ir tikai nostiprinājusies.

Vai Latvija ir labais partneris?

Jā, noteikti. Vašingtona ir pamanījusi, ka Latvija iegulda noteiktos 2% no IKP aizsardzībai, turklāt iegulda šo naudu tur, kur tas, arī pēc ASV domām, ir visvairāk nepieciešams.

Latvija dod savu ieguldījumu miera uzturēšanas operācijās plecu pie pleca ar amerikāņu karavīriem, kopā ar viņiem dienējot un lejot savas asinis, un atdodot savas dzīvības. Mēs redzam, ka šie lēmumi Latvijai ir smagi, un to ļoti novērtējam. Tas ir atainots arī jaunajā filma “Priekšpostenis” (The Outpost), kas ASV piedzīvoja pirmizrādi jūlija sākumā.

Būtisku atbalstu ASV sniedz Latvijas Gaisa spēku atbalstīšanai – Lielvārdes bāzes attīstībai un helikopteru UH60M “Black Hawk” iegādei. Kādi ir turpmākie sadarbības plāni?

Blak Hawk helikopteri ir lieliska izvēle – 4 no tiem tiks integrēti jau nākamo gadu laikā. Pašlaik ir piešķirti līdzekļi, lai helikopteros iekļautu meklēšanas un glābšanas spēju. Vienlaicīgi notiek darbi gaisa telpas aizsardzības uzlabošanai un integrācijai. Pirms sešām nedēļām es redzēju latviešu, lietuviešu un amerikāņu karavīru kopējas kaujas šaušanas mācības ar raķetēm “Stinger”.

Pašlaik Latvijā ir izvietoti ASV karavīri. To gan nav tik daudz kā Kanādai, kas vada NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu, taču mēs plānojam uz rotācijas pamata palielināt Black Hawk helikopteru skaitu Lielvārdes bāzē.

Image
UH60
Foto: Aizsardzības ministrija
Foto: Aizsardzības ministrija

Kuras NBS spējas būtu jāattīsta nākotnē?

Par to lemt ir Latvijas Aizsardzības ministra, valdības un NBS komandiera uzdevums. Neskatoties uz to, mēs esam gatavi sniegt nepieciešamo atbalstu un ieguldījumu NBS un Zemessardzes attīstībai.

Pēdējo gadu laikā daudzviet ir konstatēta Krievijas iejaukšanās citu valstu vēlēšanu procesos. Vai līdzīgs scenārijs ir sagaidāms arī šī gada ASV Prezidenta vēlēšanās?

Es ceru, ka ne. Tomēr, ņemot vērā pagātni, tas ir iespējams. Ir skaidrs, ka Krievija iejaucās ASV 2016. gada Prezidenta vēlēšanās. 2017. gada ASV prezidents Tramps novirzīja resursus ASV kiberdrošības stiprināšanai, 2018. gada ASV uzlika sankcijas 16 Krievijas pilsoņiem un organizācijām šīs iejaukšanās dēļ. ASV Valsts sekretārs Maiks Pompeo uzsvēris, ka jebkāda iejaukšanās no Krievijas puses ir pilnīgi nepieļaujama.

Intervijā portālam Sargs.lv bijušais ASV spēku komandieris Eiropā Bens Hodžs norādīja, ka pēc viņa domām, ASV uzmanība tuvāko desmit gadu laikā pievērsīsies Klusā okeāna reģionam. Vai Eiropa ir spējīga atturēt Krieviju arī pati?

Par to gan ir jāspriež mūsu partneriem Eiropā, taču personīgi es aicinātu paskatīties uz vēstures gaitu pēc Otrā pasaules kara, kad Eiropas sabiedrotie bija spējīgi atbildīgi attiekties pret draudiem no Austrumiem. Domāju, ka šajā aspektā nekas būtiski nav mainījies.

Kādus secinājums var izdarīt pēc Covid-19 pandēmijas notikumiem jautājumos par krīzes vadību un savstarpējo atkarību?

Ir daudz ko mācīties no pandēmijas. Ir skaidrs, ka neviena valsts, ja vien tā nav nesasniedzama sala, nevar šajā visā būt viena – ir nepieciešams sadarboties, balstot savus lēmumus zinātniskos argumentos un domājot ilgtermiņā. Covid-19 pandēmija turpinās jau ilgu laiku, un, visdrīzāk, turpināsies arī nākotnē. Ir jāsaprot, ka var nākties pieņemt lēmumus, kas īstermiņā var būt nepatīkami, taču ilgtermiņā var palīdzēt tikt ārā no krīzes tik drīz, cik vien tas ir iespējams. Pasaules kopīgais ieguldījums cīņā ar pandēmiju, piemēram, vakcīnas izstrādē un pētījumu rezultātu izplatīšanā, ir bijis ievērojams.

Mums ir jāpalīdz vienam otram un jāspēj paļauties vienam uz otru. ASV ir piešķīrušas Latvijai testēšanas aparatūru un personīgais aizsardzības līdzekļus vairāk nekā 200 000 dolāru vērtībā. Šāda rīcība ir ne tikai pareiza, bet arī parāda to, cik ļoti svarīgs partneris ASV ir Latvija.

Image
Covid
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Kā Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības var ietekmēt ASV attiecības ar ES un NATO?

Atbildi uz šo jautājumu mēs varēsim iegūt tikai nākamo desmit, divdesmit gadu laikā. Noteikti tas nesīs dažādus izaicinājumus; ASV, piemēram, pašlaik izskata jaunus tirdzniecības regulējuma risinājumus ar Lielbritāniju. 

Vai ir kas tāds, ko Latvija vai NATO varētu būt palaidusi garām Covid-19 vai Krievijas draudu dēļ?

Pēc manām domām, ir pilnīgi normāli, ka valsts koncentrējas uz tobrīd bīstamāko draudu. Pašlaik tas ir Covid-19, un ASV ar interesi raugās uz to, kā Latvijai, neraugoties uz pandēmiju, joprojām ir izdevies turpināt gan novadu reformu, gan veselības nozares reformu. Citas valstis var mācīties no Latvijas spējas koncentrēties uz dažādiem jautājumiem pat šādas krīzes laikā.

Dalies ar šo ziņu