Viņš stāsta – ja vēl tagad telefons ir centrālais datu nesējs, tad pēc pāris gadiem lietu internets – visas ierīces, kuras atrodas telpā, komunicēs ne vien savā starpā, bet arī ar tām ierīcēm, kas ienāk un aiziet, tā nododot tālāk visus par mums iegūtos datus.
Lielākā daļa cilvēku, tālrunī instalējot aplikācijas, neizlasa to lietošanas noteikums, tā atdodot savus datus, bet drīz arī tam nebūs nozīme. Eksperts skaidro, ka telefons ir pamatavots datiem par cilvēku un viņu vēlmi dabūt visu par brīvu.
“Tas tipiskais kiberdrošības paradokss – es negribu, lai manu tālruni uzlauž, bet visus datus par sevi esmu gatavs atdot kādam par brīvu, ja vien saņemu kaut ko pretī, piemēram, spēlīti vai, labākajā gadījumā, “Enodmondo” aplikāciju. Kas ir par brīvu? Pelei siers slazdā,” ironizē eksperts.
Eksperts arī stāsta, ka tehnoloģijas jau tagad tiek ražotas, lai tās spētu atpazīt cilvēku pēc viņa gaitas un auguma, uzsverot, ka tas strādā tikpat labi kā pirkstu nospiedums. Savukārt ar sejas atpazīšanas tehnoloģiju iespējams ne tikai atpazīt cilvēku, bet nolasīt viņa tā brīža emocionālo stāvokli, ko pēc tam var korelēt ar visiem pārējiem par cilvēku iegūtajiem datiem.
Savukārt 5G pārklājums nodrošinās ne tik daudz datu plūsmu no telefonā, kā no lietu interneta. J. Sārts prognozē, ka pēc astoņiem gadiem, cilvēkam ieejot istabā, ierīce, kuru cilvēks būs paņēmis sev līdzi, sāks komunicēt ar tām ierīcēm, kas jau atrodas telpā.