Lai ierobežotu Kremļa agresiju, spēki jāapvieno visām Krievijas kaimiņvalstīm

Viedoklis
Sargs.lv
Salkutsans
Foto: Foto: nuou.org.ua

Lai nosargātu savu brīvību un neatkarību pret Kremļa ietekmes atjaunošanas tīkojumiem, Krievijas kaimiņvalstīm, pret kurām jau ir vērsta agresija, vai pastāv šādi draudi, jāveido kopēja fronte, tā intervijā aizsardzības nozares portālam “Sargs.lv” saka Ukrainas Bruņoto spēku Nacionālās aizsardzības universitātes komandanta vietnieks, brigādes ģenerālis Serhijs Salkutsans.

Viņš skaidroja, ka Ukraina kopš 2014. gada saskārusies ar tiešu Krievijas agresiju. Lai arī to izdevies apturēt, cīnīties ar pārspēku ir grūti gan no resursu pietiekamības viedokļa gan pašu resursu bāzes.

“Manuprāt, svarīgākā stratēģija, ir sava veida kopīgas frontes veidošana, kas būtu vērsta pret šo agresiju. Tajā jāiesaistās trim Baltijas valstīm, Ukrainai, Polijai, kā arī, iespējams Skandināvijas valstīm, kuras pie zināmiem apsvērumiem varētu nonākt Krievijas interešu lokā,” sacīja brigādes ģenerālis S. Salkustans.

Kā piemēru viņš atgādināja Krievijas prezidenta Vladimira Putina joku par Krievijas robežām, kuras nekur nebeidzas. Brigādes ģenerālis atzina – raugoties uz Krievijas agresīvo politiku šis “joks” jāuzlūko ar bažām. “Diemžēl šajā situācijā varam runāt par to, kurš būs nākamais,” viņš sacīja.

“Mūsu spēks pret Krieviju slēpjas tieši resursu apvienošanā. Katram no mums ir savs potenciāls, un savas spējas, kā panākt lielāku drošību. Tie var būt dažādi sadarbības aspekti, piemēram, kopīga militārās izglītības sistēma, kopīga karavīru sagatavošana, kopīgas mācības un treniņi. Tagad tas beidzot notiek,” atzina Ukrainas Nacionālās aizsardzības universitātes komandanta vientieks.

Kā pozitīvu piemēru brigādes ģenerālis S. Salkutsans minēja Ukrainas bruņoto spēku sadarbību gan ar Baltijas valstu bruņotajiem spēkiem, gan Baltijas aizsardzības koledžu, kurā mācās daudzi Ukrainas virsnieki, kā arī Baltijas valstu nacionālajām militārajām augstskolām. Šāda sadarbība veicina kopīgu izpratni visu iesaistīto valstu virsniecības vidū gan par Krievijas radītajiem draudiem, gan grūtībām ar kādām būtu jāsastopas, tos pārvarot. “Svarīgi, lai mūsu vidū nebūtu sagrozīta vai nepareiza priekštata par pretinieku,” viņš uzsvēra.

“Otrs elements – aizsardzības nozares konsolidācija, izveidojot kopēju izpratni mūsu bruņoto spēku štābu starpā, īstenojot kopīgas mācības kā arī, iespējams, pat paredzot kopīgu reakcijas kārtību,” sacīja brigādes ģenerālis S. Salkutsans, piebilstot, ka iespējams, ar laiku būtu nepieviešama vīzija arī par kopīga bruņoto spēku izmantošanu.

“Neraugoties uz to, ka Baltijas valstis ir salīdzinoši mazas, tās ir valstis ar ļoti plašām sirdīm. Tās šobrīd Ukrainai gatavas palīdzēt ar visiem tiem resursiem, kādi tām ir,” sacīja brigādes ģenerālis S. Salkutsans.

Pēc viņa teiktā, kara apstākļos nav svarīgas tikai bruņojuma piegādes, bet arī palīdzība ievainoto kareivju ārstēšanā un rehabilitācijā un personāla apmācībā.

“Pašlaik Ukrainai ir nepieciešama palīdzība tieši no tām valstīm, kuras uz savas ādas ir izjutušas pāreju no komunistiski orientētas domāšanas uz brīvu un sabiedrības vērtībās orientētu domāšanu. Patlaban Ukraina to dara visvēlāk, tāpēc mums ir nepieciešams atbalsts, lai mēs spētu pārvarēt postsovjetisko domāšanu un mentalitāti, pavēršot to progresīvā virzienā ne tikai valsts pārvaldē, bet arī aizsardzībā,” sacīja brigādes ģenerālis S.Salkutsans. Viņš uzsvēra, ka šobrīd Ukraina to var izdarīt tikai mācoties no tām valstīm, kuras pašas veikušas šādu transformāciju. “Šīs valstis šajā ceļā mūs lieliski saprot,” viņš piebilda.

Dalies ar šo ziņu