Kopš iestāšanās eirozonā, Latvija ir būtiski vairojusi savu monetārās sistēmas drošību. Tagad kopā ar citām eirozonas valstīm arī Latvijai ir jādomā, kā vairot ne tikai savu drošību, bet arī ģeopolitisko ietekmi, liekot citām valstīm veidot vēl lielākas rezerves eiro valūtā. Tā intervijā aizsardzības nozares ziņu portālam “Sargs.lv” sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Viņš uzsvēra, ka jau šobrīd eiro ir otrā lielākā rezervju valūta pasaulē. Pēc būtības tā ir globāla valūta. “Latvijas gadījumā būšana eirozonā ir milzīgs pluss. Tas ļauj atrasties aizvējā no spekulatīviem uzbrukumiem nacionālajai valūtai, kādi bija vērojami pirms pievienošanās eirozonai. Šobrīd tie nav aktuāli. Tas nozīmē, ka mēs esam stabilāki, mēs varam darīt lietas pamatīgāk un mazāk pievērsties tekošajām biznesa cikla svārstībām,” sacīja M. Kazāks.
Latvijas Bankas prezidents atgādināja, ka vēl 2008. gadā toreizējā Latvijas Bankas vadība lata kursa noturēšanai bija spiesta iztērēt aptuveni miljardu latu no savām rezervēm.
Viņš gan uzsvēra – tagad līdz ar citām eirozonas valstīm jādomā par eiro drošību globālā mērogā. Tas ietver gan skaidrās naudas drošības prasības, gan būtiskas investīcijas kiberaizsardzībā, jo tieši no kibertehnoloģijām šobrīd visbūtiskāk atkarīgi finanšu tirgi. Tāpat īpaši būtiska ir drošība maksājumu sistēmās.
Kā piemēru Latvijas Bankas prezidents minēja ASV. Viņaprāt, ASV ir veiksmīgāka dažādu starptautisko sankciju ieviešanā divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, dolāru kā rezervju valūtu izmanto teju visas valstis. Otrkārt, teju visa pasaule izmanto arī ASV maksājumu sistēmas. “Piemēram, sankciju ieviešanā ASV ir jaudīgāki, jo tie kontrolē visas maksājumu sistēmas. [..] Arī eirozonai vajag izmantot savas iespējas šajā ziņā. Finanšu drošība ir ģeopolitika,” viņš sacīja.
M. Kazāka ieskatā eirozonas valstīm nav jākaunas par šādām ambīcijām, turklāt jau tagad tām ir, ko piedāvāt, piemēram, zibmaksājumu sistēma. “Spēja norēķināties starp valstīm zibenīgā ātrumā ir milzīga priekšrocība. Eirozonai šajā ziņā jau ir izveidota infrastruktūra. Tā ir milzīga priekšrocība, kas ir saprātīgi jāizmanto,” viņš teica.
Ne mazāk svarīga ir sekošana pasaules tendencēm un digitālās naudas izveide. Pēc M. Kazāka teiktā, Eiropas Centrālajā bankā jau ir aizsākts darbs pie digitālā eiro, kas būtu kontrolēta alternatīva daudzu uzņēmumu piedāvātajām kriptovalūtām. “Digitālās valūtas ieviešanā un izstrādē eirozonai jābūt vadošajās pozīcijās. Galu galā tas ir nacionālās drošības jautājums – spēja izmantot savu naudu un citu vēlme izmantot tavas valsts naudu palielina tavu ģeopolitisko drošību,” viņš piebilda.
