Krīzes somā jābūt arī skaidrai naudai

Viedoklis
Sargs.lv
nauda
Foto: Foto: pixabay.com

Lai arī Latvijā ar katru gadu strauji aug bezskaidras naudas maksājumi, kas kļūst arvien ērtāki patērētājiem, būtiski ir "neturēt visas olas vienā groziņā", un ārkārtas gadījumiem ikvienā mājsaimniecībā glabāt arī skaidras naudas rezerves. Tās var noderēt, ja banku karšu norēķinos rodas īslaicīgi traucējumi vai, piemēram, ir pārrāvumi energoapgādē. Kāpēc vēl svarīgi mājās turēt kaut nedaudz skaidras naudas, aizsardzības nozares ziņu portālam "Sargs.lv" skaidro Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts Deniss Fiļipovs.

Latvijas Bankas dati liecina, ka pērn Latvijā veikti 487,3 miljoni bezskaidras naudas maksājumu, un tas ir par 10,4% vairāk nekā 2017. gadā. Visbiežāk lietotie klientu bezskaidras naudas maksājumi bijuši norēķini ar kartēm, sasniedzot 63,8% no kopējā bezskaidras naudas maksājumu skaita.

Līdz ar to aizvien pieaugošā cilvēku atkarība no digitālajiem pakalpojumiem, tostarp arī bezskaidras naudas norēķiniem, var likt par sevi manīt iespējamās krīzes situācijās. Piemēram, ja dabas stihijas dēļ traucēta bankomātu tīkla darbība vai jebkurš cits scenārijs – cilvēks faktiski paliek bez piekļuves naudai, norāda D. Fiļipovs.

“Latvija gan vēl nav tādā pozīcijā kā Ziemeļvalstis, piemēram, Norvēģija vai Zviedrija, kur tikai aptuveni 15% no visiem maksājumiem notiek skaidrā naudā. Pie mums, īpaši lauku reģionos, skaidra nauda vēl tiek izmantota diezgan bieži."
latvijas banka
Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts
Deniss Fiļipovs

To veicina arī fakts, ka banku pakalpojumi pamazām pāriet uz attālinātu modeli un reģionos sarūk gan banku filiāļu, gan arī bankomātu skaits. Tas nozīmē, ka iespējas izņemt skaidru naudu ar katru gadu mazinās. Pēc Latvijas Bankas datiem –  pagājušajā gadā Latvijā bija 993 bankomāti, salīdzinājumam – 2015. gadā to skaits bija 1058.

D. Fiļipovs atzīst, ka šobrīd daudzās valstīs aktuāls ir jautājums – vai cilvēkiem ir skaidras naudas uzkrājums ārkārtas situācijām. Tas nav aicinājums iedzīvotājiem glabāt visu naudu “zeķē”, bet gan būt gataviem iespējamiem krīzes gadījumiem, kad norēķini ar kartēm vai maksājumi internetbankā, kā arī naudas izņemšana bankomātos varētu būt traucēta.

“Ja ir pats sliktākais jeb t.s. “štepseļa izraušanas” scenārijs, tad skaidrs, ka nestrādās ne kases veikalos, ne bankomāti, iespējams, pat ne bankas. Lai arī šāds scenārijs šķiet neiespējams, skaidras naudas rezervēm mājās ir jābūt. Cik daudz – tas jāizvērtē katrā ģimenē atsevišķi,” skaidro D. Fiļipovs. Tāpat nevajadzētu arī aizmirst par skaidras naudas krājumu drošību, lai tie nekļūtu par garnadžu laupījumu vai nesadegtu ugunsgrēkā. Būtiski apzināties riskus, ja mājā tiek turēti lieli skaidras naudas apjomi," pauž D. Fiļipovs.

naudaFoto: www.pixabay.com

Kas attiecas uz potenciāli paredzamajām krīzēm – Latvijā visām komercbankām ir izstrādāti krīzes un darbības nepārtrauktības plāni, paredzot konkrētu rīcību, iesaistītās puses, laiku un saziņas kanālus operatīvai incidentu novēršanai un pakalpojumu sniegšanas atjaunošanai.

Arī pati Latvijas Banka regulāri apzina un vērtē dažādus riskus, atbilstoši kuriem tiek izstrādāti darbības plāni un incidentu un krīžu pārvaldīšanas procedūras iespējamos krīzes scenārijos. Tās arī tiek regulāri testētas un pilnveidotas, ņemot vērā aktuālos riskus.

Dalies ar šo ziņu