Pēdējo gadu laikā Latvijas kaimiņvalsts Krievija pierādījusi, ka teritoriālo robežu pārbīdei gatava lietot militāru spēku. Neraugoties uz kaimiņvalsts pēdējo gadu agresīvo rīcību, Latvija savā aizsardzības koncepcijā nedrīkst pieņemt, ka tai var būt tikai viens potenciālais pretinieks. Tā intervijā aizsardzības nozares ziņu portālam “Sargs.lv” sacīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Viņš uzsvēra, ka Nacionālie bruņotie spēki allaž izvairījušies no skaļiem paziņojumiem, nosaucot kādu valsti par potenciālo draudu avotu, jo kiberdraudi vai informatīvā kara propaganda var nākt arī no citām valstīm. “Mūsu uzdevums ir nodrošināt maksimāli plašu aizsardzības spēju spektru, vienalga kurš mums gatavotos uzbrukt. Tikai šādi mēs varam būt sagatavoti. Kļūda būtu, ja mēs pēkšņi par draudu nosauktu tikai, piemēram, Krieviju. Tādā gadījumā mēs savā spēju attīstībā ietu ļoti šauru aizsardzības ceļu, kas, pēkšņi rodoties citiem draudiem, varētu izrādīties pārāk šaurs. Tam jābūt plašākam. Jānodrošina tāda sistēma, kas nodrošina atbildi pret jebkuru uzbrukumu,” atzina ģenerālleitnants L. Kalniņš.
Vaicāts – kā vērtēt Krievijas paziņojumus gan par jauna bruņojuma ieviešanu, gan gatavību piemērot visiznīcinošākos ieročus pret jebkuru savu pretinieku, ģenerālleitnants L. Kalniņš uzsvēra, ka tā ir neatņemama informatīvā kara sastāvdaļa, kādu kaimiņvalsts lieto attiecībās ar Rietumvalstīm.
Seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Nacionālo bruņoto spēku komandieris atzina – kaut Krievija jau ir pamēģinājusi pārbīdīt valstu robežas ar militāru spēku, tomēr pārējās pasaules pretreakcija nav ļāvusi šo plānu īstenot līdz galam. “Kura pasaules valsts gan ir akceptējusi Krievijas virzīto Abhāzijas neatkarību? Tikai tās ciešākie sabiedrotie, piemēram, Venecuēla un dažas salu valstis. Savukārt pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados tā bija oficiāla valstu politika. Viens no tās piemēriem bija “Lebendsraum”, ko īstenoja nacistiskā Vācija. Nedomāju, ka pat pēc desmit gadiem kāds akceptēs Austrumukrainas okupēto teritoriju hipotētisku pievienošanu Krievijai. Iespējams, tiks panākts cits risinājums, taču es nedomāju, ka Krievija varēs sev tik brīvi pievienot Luhanskas un Doņeckas apgabalus,” uzsvēra ģenerālleitnants L. Kalniņš.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris arī atzina – šobrīd draudi Latvijas valstij nav tādi, lai pēkšņi nāktos iedarbināt mobilizāciju un pilnā apmērā sāktu izmantot visus valsts aizsardzības instrumentus. Arī saasināt starpvalstu attiecības līdz tādam līmenim, lai pēkšņi sāktos globāla līmeņa konflikts, neviena valsts nav gatava.