Līdz ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spēju stiprināšanu un skolēnu patriotisko audzināšanu arī aizsardzības industrijas attīstība ir noteikta par vienu no nākamo gadu prioritātēm aizsardzības jomā. Atskatoties uz iepriekšējos gados sāktajiem un realizētajiem projektiem, nākas secināt, ka bez vietējās industrijas iesaistes to īstenošana nebūtu iespējama.
Latvijā šobrīd ir 64 reģistrēti komersanti, kuriem izsniegta AM licence komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm, savukārt AM sertificēti Latvijas militārie ražotāji ir trīs.
Šīs nozares uzņēmumi ražo tādu gatavo produkciju kā, piemēram, munīciju, individuālo ekipējumu, bezpilota lidaparātu sistēmas, sensorus, IKT produktus, elektroniskās karadarbības risinājumus, ģeneratorus, speciālo operāciju aprīkojumu un citus produktus. Tāpat tiek ražotas arī daudzas sastāvdaļas, piemēram, ieroču sistēmu elektronikas
komponentes, munīcijas un bruņojuma sistēmu komponentes, iekārtas munīcijas sastāvdaļu ražošanai, dažādi datu pārraides un sakaru risinājumi. Militārā industrija aizsardzības nozarei nodrošina arī pakalpojumus militāras infrastruktūras projektēšanā un būvniecībā, loģistikas, un kaujas transporta sistēmu uzturēšanā.
Militārā industrija iesaistīta arī pētniecībā un izstrādē, tai skaitā tādās jomās kā bezpilota sauszemes un jūras sistēmas, datu, kriptēšanas risinājumi, mīnēšanas un spridzināšanas sistēmas, komandvadības sistēmas, specializētā pārtika, virtuālās realitātes medicīnas simulatori un citi projekti.
Industrija ar aizsardzības nozari cieši sadarbojas arī daudzos inovāciju pasākumos – uzņēmumiem ir iespēja pieteikties AM grantu un inovāciju pētījumu programmām, piedalīties tematiskos hakatonos un spēju demonstrēšanas pasākumos jeb Industrijas dienās.
Iepriekšējos gados ar Latvijas militārās industrijas iesaisti ir sākti un īstenoti daudzi nozīmīgi projekti, tai skaitā attīstīta specializēta agrās brīdināšanas, sakaru un komandvadības risinājumu sistēma “LMT Viedsargs”, izstrādāts un NBS piegādāts karavīru individuālais ekipējums un jaunie formas tērpi, kā arī NBS vajadzībām specifiski pielāgoti bezpilota lidaparāti, strēlnieku ieroču munīcija. Latvijas elektronikas, mašīnbūves, metālapstrādes, IKT un citu jomu uzņēmumi kopā ar NBS iesaistījušies ar vērienīgos ārvalstu projektos, viens no jaunākajiem – “Patria” 6x6 bruņutransportieru izstrāde un ražošana Latvijas armijas vajadzībām.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka jau ar 2023. gadu šīs “Patria” 6x6 bruņu platformas pilnībā tiks ražotas Latvijā, nodrošinot gan jaunas darba vietas, gan pienesumu mūsu valsts ekonomikai.
Vērtējot līdzšinējo Latvijas aizsardzības industrijas iesaisti iepirkumos, piemēram, “Patria” projektā, Aizsardzības ministrijas finansējums sasniedza 200 miljonus eiro, kamēr industrijas iesaiste bijusi vismaz 30%. Savukārt Jūras spēku “Imanta” klases kuģu pretmīnu sistēmas modernizācija, ko veica uzņēmums “ECA ROBOTICS”, Aizsardzības ministrijai izmaksāja 21,98 miljonus, bet industrijas iesaiste bija vismaz 17%, bet prettanku raķešu sistēmu “Spike” iegāde no uzņēmuma “Rafael” aizsardzības nozarei izmaksāja 90 miljonus eiro, no kuriem vismaz 10% bija industrijas iesaiste.
Jau ziņots, ka 23. novembrī Saeima pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2022. gadam”, kas aizsardzības nozarei paredz piešķirt ap 2,23% no iekšzemes kopprodukta jeb 758,35 miljonus eiro, sasniedzot 50,53 miljonu eiro pieaugumu salīdzinājumā ar 2021. gada plānu.
Tā kā nākamā gada budžetu aizsardzības ministrs A. Pabriks nodēvējis par attīstības budžetu, kas veicinās ne tikai visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu, NBS kaujas spēju turpmāku attīstību, bet arī aizsardzības industrijas stiprināšanu, kas ir viena no trim izvirzītajām prioritātēm.