Eksperti krīzes laikā iesaka Eiropas Savienības valstīm palielināt aizsardzības izdevumus

Uzņēmējdarbība un inovācijas
Sargs.lv/Defensenws.com
Industrija
Foto: Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Aizsardzības eksperti ir nobažījušies, ka Eiropas valstis varētu neturpināt palielināt savus aizsardzības izdevumus, novirzot līdzekļus koronavīrusa krīzes skarto ekonomiku atdzīvināšanai, raksta aizsardzības nozares portāls “DefenseNews.com”

Nesen poļu un vācu eksperti informēja par risku, ka vīrusa epidēmijas dēļ varētu ievērojami samazināties aizsardzības jomai atvēlētais jaunais finansējums Eiropas valstīs. Scenārijs tika apspriests arī Itālijas domnīcas “IAI” rīkotajā vebinārā.

27. aprīlī Eiropas valstu eksperti vēstulē nosūtīja ieteikumu ES politiķiem nesamazināt aizsardzības jomai atvēlētos līdzekļus, lai novirzītu naudu smagi cietušu uzņēmumu atbalstam, bet gan darīt pretējo, proti, palielināt aizsardzības izdevumus, ņemot vērā, ka aizsardzības nozare ir saistīta ar augsto tehnoloģiju jomu uzņēmējdarbību.

“Ņemot vērā, ka aizsardzības nozarē strādā ļoti daudzi augsti izglītoti darbinieki, būs nepieciešams īpašs atbalsts, lai mazinātu ekonomiskās krīzes sekas un nodrošinātu stabilu nākotni Eiropai,” norādīja eksperti no Spānijas, Itālijas, Lielbritānijas, Francijas un Lietuvas.

“DefenseNews.com” raksta, ka Eiropas Savienība plāno savā 2021.-2027. gada budžetā iekļaut ekonomikas lejupslīdi mazinošus pasākumus, kura pēc ekonomistu domām sekos epidēmijai. Ekonomisti ir vairākkārt brīdinājuši, ka šoreiz valstu ekonomikas varētu būt smagāk skartas nekā 2008. gada finansiālās krīzes laikā.

“Neapšaubāmi palīdzība tiks sniegta kritiski svarīgajām veselības un enerģētikas nozarēm. Mēs uzskatām, ka aizsardzības joma arī būtu jāiekļauj starp kritiski svarīgajām nozarēm un ceram, ka budžets vēlreiz tiks pārskatīts,” uzsvēra eksperti.

Eksperti norādīja, ka šāda veida finansiāla palīdzība ne tikai atbalstītu aizsardzības nozarē strādājošos cilvēkus, bet arī palīdzētu Eiropas Savienībai sevi labāk aizsargāt, laikos, kad militārie draudi pasaulē pieaug.

“COVID-19 nemazinās drošības riskus pasaulē un draudus Eiropas interesēm, gluži pretēji epidēmija pasauli padarīs nestabilāku un nedrošāku,” rakstīja eksperti.

Pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes izdevumi aizsardzībai tika būtiski samazināti, atgādināja eksperti, brīdinot, ka tagad notikumi varētu atkārtoties. Laikā kad Eiropa mēģina izveidot nākamās paaudzes iznīcinātāju, jaunus kaujas tankus, fregates un bezpilota sistēmas, kas nodrošinātu Eiropai militāru un tehnoloģisku pārākumu, ir svarīgi atbalstīt aizsardzības nozari.

“Militārā budžeta samazināšana ne tikai pastiprinātu Eiropas atkarību no citām sabiedrotām valstīm, bet arī mazinātu Eiropas valstu kā militāru partneru uzticamību īpaši NATO ietvaros,” uzsvēra eksperti.

Pirms koronavīrusa epidēmijas Eiropas Savienībā pieauga spiediens samazināt 13 miljardus eiro lielo budžeta daļu, kas tika atvēlēta Eiropas Aizsardzības fondam laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam.

“Tagad Eiropas Savienībai būtu jāaptur visi fonda finansējuma samazināšanas plāni. Turklāt šis fonds būtu pat jāpalielina,” rakstīja eksperti. “Eiropai pakāpeniski atgūstoties no epidēmijas nevar tikt veidota droša nākotne bez spēcīgas aizsardzības industrijas,” secināja eksperti.

Ekspertu vēstules nosūtīšana sakrita ar Stokholmas Starptautiskā miera izpētes institūta ziņojumu, kurā tika konstatēts, ka kopējie militārie izdevumi pasaulē 2019. gadā palielinājās par 3,6 procentiem līdz 1,917 triljoniem ASV dolāriem, kas nozīmē, ka tas ir lielākais militāro tēriņu pieaugums kopš 2010. gada.

Dalies ar šo ziņu