Aizsardzības ministrija vērtēs līdzdalību Latvijas militāro uzņēmumu pamatkapitālā

Ja 2013. gadā, kad Latvijā tika veidota Drošības un aizsardzības industriju federācija, lielākais vairums skeptiķu par šādas nozares attīstību Latvijā tikai smīkņāja. Pēdējie gadi pierādījuši, ka skepse bija nepamatota. Šobrīd kā federācijas biedri Latvijā strādā 64 uzņēmumi, kuri nodarbina teju 4000 augsti kvalificētu darbinieku. To kopējais apgrozījums gada laikā sasniedzis 554,7 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā pērn. Savukārt kopējā uzņēmumu peļņa pērn bijusi 35,2 miljonu eiro apmērā. Valstij nodokļos nomaksāti 66,16 miljoni eiro. Galvenie tirgi – Rietumeiropa un Amerika.

Federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle atzīst – Latvijas aizsardzības nozares uzņēmumi sevi jau labi pierādījuši tādās jomās kā dronu un bezpilotu lidaparātu, kā arī dažāda veida informācijas tehnoloģiju attīstībā. Ne mazāk pazīstama ir arī specializētā apģērba ražošana drošības struktūrām, optika un inovatīvā tipa munīcija. Šie produkti jau tiek veiksmīgi eksportēt un pārdoti klientiem ārpus Latvijas,  kas ir federācijas biedru galvenais peļņu nesošais tirgus.

Tāpat Latvijas uzņēmumi sevi veiksmīgi pieteikuši kā dalībnieki pasaules vadošo militāro produktu ražotāju piegāžu ķēdēs, ražojot tiem domātos starpproduktus. Viens no veiksmīgākajiem šādiem produktiem ir Latvijā radītā programmatūra AEGIS sistēmām, ko izmanto NATO.

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija.

E. Egle atzīst – ambīciju Latvijas uzņēmumiem netrūkst. Kā perspektīvākās nozares Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem viņa saskata dažāda veida satelīttehnoloģijas, bezpilota lidaparātus, sakaru iekārtu izstrādi, kā arī biotehnoloģiju un medicīnas nozari. “Piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki šobrīd strādā pie dažāda veida baktorofāgu pētījumiem. To sekmīga attīstība ļautu saglābt kaujā ievainotu karavīru locekļus,” viņa piebilda.

Tomēr plāni, idejas un prasmes ne vienmēr ļauj Latvijas uzņēmumiem sekmīgi ielauzties tirgū, kurā valda kompānijas ar miljardos mērāmiem apgrozījumiem. Galvenā problēma – iespēja piesaistīt līdzekļus, kuri nepieciešami jaunu produktu izstrādei.

 “Mēs skatāmies 10-20 gadu griezumā, kas ir tās nākotnes spējas, kuras jāattīsta. Daudzi varētu uzskatīt, ka tie ir izdevumi, taču bez pētnieku iesaistes būs grūti rast kaut ko jaunu, ko pēcāk piedāvāt tirgū. Lielais un intensīvākais darbs ir, lai mēs kaut vai šeit, Latvijā, savestu kopā ražotājus ar zinātniekiem,” stāsta federācijas vadītāja.

Šogad reālu pienesumu Latvijas drošības nozares uzņēmumiem sola arī valsts. Aizsardzības ministrijas Valsts sekretārs Jānis Garisons stāsta, ka līdz šī gada beigām ministrija Latvijas militārā aprīkojuma ražotājiem sola grantus līdz 350 tūkstošiem eiro, kas būs izmantojami jaunu produktu izstrādei, piesaistot zinātniekus. Industrijā gan atzīst – šī nauda var kalpot par pamatu, lai sagatavotos iesaistei lielāka mēroga projektos, taču tajos jārēķinās ar vismaz piecu miljonu eiro investīcijām. Tāpat valsts atbalsts nepieciešams mārketinga pasākumiem iziešanai starptautiskajos tirgos, kā arī produktu testēšanai militārā vidē.

J. Garisons atzīst – Aizsardzības ministrija ir ieinteresēta sadarboties ar industriju šādā jomā, taču tādā gadījumā uz visai striktiem sadarbības noteikumiem jābūt gataviem arī pašiem uzņēmumiem.

Līdzīga sistēma pastāv arī citās valstīs, kur militāro produktu eksportam vajadzīga parlamenta piekrišana.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs stāstīja, ka šobrīd cieša sadarbība izveidojusies ar diviem Latvijas bezpilota lidaparātu ražošanas uzņēmumiem “UAV Factory” un “Atlas Aerospace”. Šobrīd to izstrādātās ierīces savām vajadzībām sākuši testēt Nacionālie bruņotie spēki. Šie testi pašiem ražotājiem ļaus attīstīt tehnoloģijas līdz militāro prasību līmenim.

Ar virkni vietējo aizsardzības nozares uzņēmumu sadarbību plānots ievērojami paplašināt, sadarbību veidojot kā stratēģisko partnerību. Tā uzņēmumiem no vienas puses dotu ekskluzīvas piegādes iespējas bruņotajiem spēkiem. Vienlaikus kompāniju īpašniekiem nāktos rēķināties ar lielāku valsts kontroli pār uzņēmuma darbu.

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija.

“Šādos gadījumos ir risks, ka, izveidojot stratēģisko partnerību, nelabvēļi šo uzņēmumu var ļaunprātīgā kārtā novest līdz bankrotam. Tad rodas jautājums – kādā stāvoklī valsts to var pārņemt – ar lielām vai salīdzinoši mazākām problēmām. Šajā gadījumā valstij to nāktos darīt gribot negribot, ja bruņotie spēki būs atkarīgi no konkrētā uzņēmuma piegādēm,” sacīja Garisons.

Viņš arī piebilda, ka kontrole nepieciešama pār paša partnerībai izvēlētā uzņēmuma peļņu, proti, lai monopola vai daļēja monopola stāvoklī pēkšņi netiktu strauji audzētas bruņotajiem spēkiem piegādātās produkcijas cenas. Šo argumentu dēļ Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs pieļauj, ka daļai uzņēmumu valsts varētu kļūt par līdzīpašnieku.

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija.

Daudzsološākās jomas, kurās pirmajās varētu veidot stratēģisko partnerību ar kādu no Latvijas uzņēmējiem, Garisons min munīcijas un bezpilota lidaparātu ražošanu, kā arī kaujas tehnikas remonta uzņēmumus. Vienlaikus ministrija skatu vērsusi pētniecības centru un universitāšu līmenī, ar kuriem varētu sadarboties citu projektu attīstībā.