Doktors Gēge: Jaunie inženieri un zinātnieki ir Zinātnes un tehnoloģiju organizācijas mugurkauls un Alianses nākotne

Pielietojamo tehnoloģiju kolēģija ir lielākā no visām kolēģijām, kā arī viena no kolēģijām, kurā Latvija piedalās visaktīvāk – mūsu pārstāvji rezerves pulkvežleitnants Tālis Blūmfelds un Dr. Agris Nikitenko darbojas pētījumu tehnoloģiju grupās par robotizētām autonomām platformām un bezpilota lidaparātiem.

NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijā ir septiņas kolēģijas, un katra no tām veido NATO dalībvalstu pārstāvji, kā arī augsti kvalificēti zinātnieki un citi eksperti. 

Sargs.lv uz sarunu aicināja Pielietojamo tehnoloģiju kolēģijas priekšsēdētāju doktoru Denisu Gēgi (Dennis Göge).

- Kādi ir galvenie Pielietojamo tehnoloģiju kolēģijas uzdevumi?

- Pielietojamo tehnoloģiju kolēģija ir viena no NATO Zinātnes un tehnoloģijas organizācijas kolēģijām, un šī organizācija atbild par zinātnes un tehnoloģiju attīstību Aliansē.

Viens no mūsu kolēģijas ieguldījumiem ir Jūras, Gaisa, gan Sauszemes spēku transportlīdzekļu uzlabošanā. Katram transportlīdzeklim ir nepieciešana struktūra jeb materiāls, no kura tas ir veidots, tad – aerodinamika, un, treškārt – motors, dzinējs, kas liek transportlīdzeklim kustēties. Visu šo komponentu attīstībā un uzlabošanā mēs veicam pētījumus un sniedzam savus ieteikumus.

Mēs strādājam pie bezpilota lidmašīnu projekta, kas šobrīd ir ļoti aktuāls jautājums – mēs esam veikuši izpēti un publicējuši savus pētījumus ziņojumā, un, piemēram, Francijas Aizsardzības ministrija jau ir šo ziņojumu izmantojusi. Tas parāda tiešu saikni starp mūsu pētniekiem, lēmumu pieņēmējiem un ražotājiem.

Esam uzsākuši darbu arī pie nelielu satelītu izstrādes, jo lielo satelītu uzbūvēšana un palaišana kosmosā ir ļoti dārgs un laikietilpīgs process, veicam risku analīzi, meklējam iespējas, kā šos satelītus drošāk nogādāt kosmosā. Strādājam pie ultraskaņas raķešu izstrādes, šajā programma iesaistīti galvenokārt ASV pārstāvji, sadarbojoties ar atsevišķām partnervalstīm, pat ja tām nav iespējas vienām pašām uzbūvēt šādas raķetes.

Ļoti nozīmīgi ir tas, ka ap 300 zinātnieku, inženieru un speciālistu no dažādām valstīm katru gadu tiekas pavasara un rudens sesijās, lai diskutētu par jaunākajiem sasniegumiem.

Pielietojamo tehnoloģiju kolēģijā ir ap 700 biedru, un ir svarīgi, lai viņu vidū veidotos sadarbības tīkls. 

- Kā zinātnieki sadarbojas ar dažādu valstu aizsardzības ministrijām un bruņotajiem spēkiem?

- Visas kolēģijas sadarbojas ar aizsardzības un militāro tehnoloģiju attīstībā iesaistītajām institūcijām un organizācijām, kā arī NATO institūcijām.

Mēs uzklausām NATO struktūras, kam ir dažādas prasības, kā arī ņemam vērā tos uzdevumus, ko izvirza Zinātnes un tehnoloģiju padome. Mēs definējam potenciālās problēmas, ar kurām NATO varētu saskarties, piemēram, izejmateriālu trūkums, kas nākotnē varētu būt liela problēma. Mēs strādājam arī pie aktuāliem risinājumiem, piemēram, bezpilota lidaparātu attīstības, to dzinēju uzlabošanas.

Mēs cieši sadarbojamies ar Sabiedroto Transformācijas pavēlniecību, kas atbildīga par Alianses spēju attīstību un arī izvirza savas prioritātes.

No otras puses, ņemot vērā to, ka kolēģijā ir cilvēki no dažādām valstīm un katrai valstij ir sava militārā programma un prioritātes, viņi satiekas un vienojas, ka vajadzētu diskutēt par kādu no šīm aktualitātēm. Vajadzīgas vismaz četras valstis, lai uzsāktu darbu pie kādas iniciatīvas.

Zinātniekiem un speciālistiem vairākas iespējas – var strādāt nelielā grupā, kas var dot rekomendācijas vai izstrādāt NATO standartus, var arī sasaukt lielāku darba grupu, uz kuru tiek uzaicināti vadošie speciālisti, tiek izdarīti secinājumi, par kuriem tiek informētas visas dalībvalstis.

- Kādi ir šīs rudens konferences mērķi?

- Šoruden Rīgā notiek divi galvenie pasākumi, abi ir saistīti ar jaunajiem materiāliem un struktūrām. Paralēli tiem notiek 38 dažādu darba grupu tikšanās, kurās tiek diskutēts par tādiem jautājumiem kā bezpilota lidaparātu aerodinamika, izejmateriālu trūkums pasaulē, „zaļā” munīcija un daudziem citiem.

Tehniskajās darba grupās var būt no četriem līdz četrdesmit dalībniekiem, kas diskutē par dažādiem tematiem. Ir temati, kas ir ļoti populāri, tad uz vienu simpoziju ar pieteikties pat 200 cilvēku.

Šīs sesijas ir iespēja mazākām valstīm sanākt kopā ar lielākām un citai no citas mācīties, jo, kamēr mazākajām valstīm ir lielāka elastība un radošums, lielākām ir vairāk finansējuma un plašākas iespējas.

Mēs mācāmies cits no cita ne tikai tehnoloģiju un inovāciju, bet arī darba organizācijas jomā.

- Vai konferencē piedalās tikai NATO valstu pārstāvji?

Nē, līdzās dalībvalstu zinātniekiem mēs aicinām piedalīties arī „Partnerattiecības mieram” dalībvalstu, kā arī citu valstu zinātniekus.

NATO vēlas sadarboties ar pēc iespējas plašāku partnervalstu loku, jo „aukstais karš” ir beidzies, un tagad daudz lielāka uzmanība jāpievērš jaunajiem draudiem, to skaitā terorismam, un šeit visām valstīm nepieciešams sadarboties. Piemēram, Izraēlai ir tādas zināšanas cīņā pret terorismu, kādas nav nevienai no NATO dalībvalstīm. Kolēģijas un darba grupas ir lieliska iespēja šajās zināšanās dalīties.

- Kāpēc sadarbībai tika izvēlēta Rīgas Tehniskā universitāte?

- Pirmkārt, šī ir lieliska pasākuma norises vieta, bet mēs vienlaikus vēlamies piesaistīt arī studentu uzmanību – viņi bija aicināti uz atklāšanas ceremoniju, kā arī vairākiem citiem pasākumiem, lai redzētu, kā strādā NATO zinātnieki, viņus iepazīstināja ar to, kā strādā NATO Zinātnes un tehnoloģijas organizācija un Pielietojamo tehnoloģiju kolēģija. Iespējams, ka viņi kā jaunie inženieri vai universitātes zinātniskie līdzstrādnieki un pētnieki pievienosies mūsu organizācijai.

Jaunie inženieri un zinātnieki ir mūsu organizācijas mugurkauls un Alianses nākotne, mums ir jāiesaista jaunieši un jāļauj viņiem uzņemties vadība zinātnes un tehnoloģijas jautājumu risināšanā.

- Kā jūs vērtējat konferences organizāciju Rīgā?

- Viss ir noorganizēts vienkārši lieliski. Šo sesiju organizēšana ir uzdevums, kas visām dalībvalstīm jāuzņemas, jo Aliansē valda vienots princips – nav iespējams visu laiku tikai ņemt, ir arī jādod, nevar vienmēr braukt tikai pie citiem, ir jāorganizē pasākums arī pie sevis, jāiegulda savs laiks un līdzekļi.

Mēs esam gandarīti, ka Latvijas zinātnieki ir iesaistījušies NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijā, un mēs esam ļoti priecīgi, ka varējāt mūs uzņemt Rīgā!