Poligons “Mežaine” Skrundā ir īpaši piemērots militāriem treniņiem pilsētvides apstākļos, kā arī objekts ir pietuvināts kaujas situācijām un reāliem apstākļiem, tādēļ tajā regulāri tiek rīkotas Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto mācības. Poligonu galvenokārt izmanto Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes un sabiedroto valstu karavīri un zemessargi.
Pandēmijas laikā Nacionālie bruņotie spēki turpina visus militārās apmācības procesus, kuri saistīti ar kaujas spēju uzturēšanu un attīstīšanu, valstī noteiktos drošības pasākumus pielāgojot katram uzdevumam un apmācībai, tā intervijā ziņu portālam “Sargs.lv” norāda NBS Apvienotā štāba Medicīnas dienesta galvenais vadības ārsts pulkvežleitnants Normunds Vaivads. Pulkvežleitnants atgādina arī karavīri un zemessargi iet iepirkties, dzīvo ar savām ģimenēm un iet vienotā solī ar Latvijas sabiedrību, tāpēc no Covid-19 nav pasargāti arī karavīri. Lai neinficētos, ikvienam jāievēro drošības pasākumi
Kaujai Kītingas priekšpostenī Afganistānā veltītā filma “Priekšpostenis” (The Outpost: A film about American heroism in Afghanistan) kinoteātros tiks demonstrēta no 3. jūlija, kļūstot par vienu no pirmajām filmām, kas uz lielā ekrāna atgriežas Covid-19 pandēmijas laikā, vēsta ASV izklaides medijs “Entertainment weekly”. Šajā filmā ir arī epizodes, kurās attēlota Latvijas karavīru varonība.
Vairāk nekā 50 karavīru, kuri izturējuši Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centra veikto atlasi un parakstījuši līgumu, uzsākuši savu dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos. Tas sāksies ar trīs mēnešus ilgu militārās pamatapmācības kursu Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā Alūksnē.
Atbildot uz Valsts kontroles norādīto, ka izdienas pensiju sistēmas uzturēšana Latvijai izmaksā arvien dārgāk, vairākas ministrijas iestājas par šo pensiju saglabāšanu sava resora darbiniekiem. Arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons laikrakstam “Diena” norāda, ka ministrija būs kategoriski pret jebkādām iniciatīvām, kuras vērstas uz karavīru izdienas pensiju likvidēšanu, sakot, ka izdienas pensijas Latvijā, līdzīgi kā lielākajā daļā citu NATO dalībvalstu, ir būtiska daļa no sociālo garantiju kopuma, kas karavīriem pienākas par smagu darbu jeb dienestu.
Nacionālie bruņotie spēki kopā ar Igaunijas bruņotajiem spēkiem iesnieguši pasūtījumu Zviedrijas uzņēmumam “Saab Dynamics AB” par jaunu prettanku granātšāvēju “Carl Gustaf M4” piegādi.
Noslēdzot kājnieku kaujas izlūkošanas bruņu tehnikas (CVRT) piegādes programmu un atzīmējot veiksmīgo sadarbību, Latvijā vizītē varētu ierasties Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless (Ben Wallace), tā pēc aizvadītās telefona sarunas ar Lielbritānijas kolēģi portālam “Sargs.lv” sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš militārajā poligonā “Mežaine” Skrundā apmeklēs Zemessardzes vingrinājumu “Snaiperis 2020”, lai tiktos ar tā dalībniekiem un klātienē vērotu vingrinājuma norisi.
Vaiņodes novadā Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes Kaujas atbalsta bataljona Inženieru tehniskā rota veica divu bīstamu un savu laiku nokalpojušu objektu demontāžu ar spridzināšanas metodi.
Lai arī sākotnējais Sauszemes spēku mehanizācijas projekts paredzēja tikai 1. bataljona mehanizāciju, tā šobrīd tiek īstenota arī 2. bataljonā. Jau tagad var vērtēt, ka mehanizācijas projekts ļāvis uzlabot gan Sauszemes spēku kaujas spējas, gan uzkrāt vajadzīgo pieredzi tālākajiem bruņoto spēku mehanizācijas projektiem. Turklāt esošā tehnika kalpo labi, jo ir vienkārša gan lietošanā, gan apkopē, “Sargs.lv” stāsta Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers.
Nacionālie bruņotie spēki šogad turpinās 2018. gadā sākto rezervistu – Latvijas pilsoņu bez militārās sagatavotības – militāro apmācību, kuru sekmīgi apguvušos rezervistus ieskaitīs bruņoto spēku rezervē rezerves karavīra statusā.
Tiks uzsāktas pārbaudes Nacionālo bruņoto spēku struktūrās, lai pārliecinātos, ka nolīgtie komersanti pakalpojumu sniegšanas gaitā ievēro līgumos noteiktos zaļā publiskā iepirkuma principus, informē Aizsardzības ministrija.
Savlaicīga iedzīvotāju testēšana, inficēšanās kontaktu izsekošana Covid-19 izplatības sākumposmā, ātra individuālo aizsarglīdzekļu iepirkšana un augsta sabiedrības kultūra. Šos kā galvenos faktorus Latvijas veiksmīgajā cīņā ar koronavīrusa izplatību Lielbritānijas domnīcas “The Royal United Services Institute” (RUSI) rīkotajā vebinārā min Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis. Viņam piekrīt arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks, piebilstot, ka šī pandēmija visiem ir laba mācībstunda laikā, kad Latvijā tiek ieviesta visaptveroša valsts aizsardzības sistēma.
Deviņu dienu laikā Irbes jūras šaurumā Baltijas jūrā identificēts vairāk nekā 30 sprādzienbīstamu priekšmetu, no kuriem lielākā daļa jau neitralizēti. Pamatā tās ir jūras mīnas, kuras mantojumā atstājuši abi pasaules kari. Starptautisko militāro operāciju “Open Spirit 2020” klātienē vēroja arī aizsardzības nozares vadība, atzīstot – lielu ieguldījumu Baltijas jūras attīrīšanā no mīnām devušas arī citas NATO dalībvalstis, bet īpašs gandarījums par pašmāju Jūras spēku spējām.
Viens no galvenajiem visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas uzdevumiem ir veicināt sabiedrības psiholoģisko noturību. Ja ikdienā esam tam trenējušies, tad negaidīts apdraudējums psiholoģisko noturību nesatricinās. Tā, komentējot Aizsardzības ministrijas ieceri neplānotās kaujas gatavības pārbaudes mācībās iesaistīt arī zemessargus un rezerves karavīrus, portālam “Sargs.lv” norāda Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.