Domājot par Zemessardzes rindu kuplināšanu, kvalitāte ir vērtīgāka par kvantitāti, un, lai arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS) nodarbojas ar dažādiem rekrutēšanas veidiem, labākais veids, kā piesaistīt cilvēkus Zemessardzei, ir pašiem zemessargiem aicināt kolēģus, draugus un ģimenes locekļus pievienoties dienestam. Tā Latvijas sabiedrisko mediju portāla "LSM.lv" raidierakstu sērijas "LSMnīca" podkāstu cikla "Formā!" autoriem Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3.bataljona vecākajiem zemessargiem Ritvaram Vulim un Mārtiņam Vecvanagam atzina NBS komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns. Sarunā ar raidieraksta vadītājiem NBS komandieris pārrunāja zemessargu un karavīru dienesta apstākļu un apgādes uzlabošanas jautājumus, kā arī sprieda par to, kādiem mehānismiem vislabāk motivēt cilvēkus pieteikties dienestam Zemessardzē un iesaistīties visaptverošā valsts aizsardzībā.
Zemessargi jāpiesaista, bet nedrīkst aizmirst par kvalitāti
Patlaban Latvijā ir ap 10 000 zemessargiem. Pudāns norādīja, ka tuvākās nākotnes apstiprinātais mērķis ir 12 000 zemessargu. NBS komandieris vērtēja, ka interese pievienoties dienestam pēdējos gados ir augusi, tomēr svarīgākā esot kvalitāte, nevis kvantitāte.
"Nav jau tā, ka mēs esam sasnieguši savus mērķus. Nav jau gluži arī tā, ka mēs viņus nesasniegtu. Es esmu teicis arī kādreiz Zemessardzes komandiera amatā, ka pašmērķis nav visus uzņemt un dabūt to skaitli. 12 000 ir apstiprinātais skaitlis, un tas arī paliek mērķis. Tātad 2000 [zemessargu] vēl, kur augt. Ja man tikai būtu pienākums un es gribētu atskaitīties kā varbūt krievu armijā vai kādā citā, tad mierīgi: re kur mērķis izpildīts, piecu gadu plāns izpildīts. Jo, lai arī 5000 ir nākuši klāt, ir vairāki tūkstoši nogurušie, pārdomājušie, kurus mēs tomēr nosūtām rezervē. Tāpēc skaitli jau mēs varētu dabūt, bet mans uzsvars bija, un es pastāvu par to pašu arī šobrīd, ka ir kvalitāte," sacīja ģenerālmajors K. Pudāns.
NBS komandieris akcentēja, ka būtiski ir ne tikai piesaistīt zemessargu, bet arī parūpēties par to, lai viņš aktīvi iesaistītos Zemessardzē, lai vajadzības brīdī varētu palīdzēt.
"Tātad tie, kas turpina nākt uz apmācībām, parādās savu nedēļu, varbūt vismaz divas nedēļas, 30 dienas vispār ideāli. Ja nāk, tad tos saglabāt. Jo tad es zinu, ka arī komandieri ar daudz lielāku pārliecību var pateikt – ja būs tā mobilizācija vai izsaukums, tad atnāks vismaz 80%. Nekad negribētu teikt, ka mēs paši esam pilnīgi pārliecināti par visiem 100%, jo ir dažādi apstākļi. Ja atnāks ne pirmajā dienā, tad varbūt vēlāk, jo jāparūpējas arī par daudz citiem pienākumiem," pauda ģenerālmajors K. Pudāns.
LSM aptauja: 61% iedzīvotāju valsts drošības dēļ neplāno apsvērt iespēju iestāties Zemessardzē
Gatavojoties raidierakstam ar NBS komandieri ģenerālmajoru K. Pudānu, "LSM" sadarbībā ar pētījumu centru "Norstat" veica iedzīvotāju aptauju, noskaidrojot viņu gatavību iesaistīties valsts aizsardzībā, tostarp, sākt dienestu Zemessardzē.
Saskaņā ar aptauju, 61% iedzīvotāju valsts drošības un pašreizējās ģeopolitiskās situācijas dēļ nav apsvēruši un neplāno apsvērt iespēju iesaistīties Zemessardzē. Apmēram 26% aptaujāto atzinuši, ka neplāno sākt dienestu, jo to neļauj laika trūkums, aizņemtība darbā vai veselības problēmas, savukārt 11% respondentu apsver domu par pievienošanos Zemessardzei. Mazākā daļa jeb 2% aptaujāto atzina, ka jau ir iestājušies un dien Zemessardzē.
Pēc aptaujas datiem, raugoties pa dzimumiem, tradicionāli visvairāk zemessargu, vai tādu personu, kuras gatavas pievienoties ir vīriešu vidū. No visiem aptaujātajiem vīriešiem 3% atzinuši, ka jau ir dienestā, bet 15% plāno pievienoties. Sieviešu vidū aptaujas rīkotājiem neizdevās atrast jau dienošu sievieti, taču 7% no uzrunātajām dāmām bija gatavas pievienoties Zemessardzei.
Vērtējot aptaujas datus NBS komandieris atzina, ka tik liels skaits iedzīvotāju, kuri neplāno pievienoties dienestam ir izaicinošs īpatsvars. "Jau 40% būtu liels un arī izaicinošs cipars to visu sagatavot," viņš piebilda.
Ģenerālmajors K. Pudāns skaidroja, ka gadu laikā bijušas dažādas aptaujas par iedzīvotāju vēlmi iesaistīties valsts aizsardzībā. Lai arī īpatsvars ar cilvēkiem, kuri vēlētos iesaistīties valsts aizsardzībā, ir mainīgs, viņaprāt, problēma ir tā, ka cilvēki ir pauduši gatavību, bet nesper pēdējo soli.
"Statistikas ir dažādas. Gadus atpakaļ, kad es skatījos, tad, protams, tur bija jau konkrēts jautājums, kurš gatavs aizstāvēt savu valsti ar ieroci rokās. Bet arī tas procents, lai arī daudz mazāks, liecina par to, ka īstenībā interese bija lielāka nekā aptuvenie 10 000, kur mēs esam šobrīd ar zemessargiem. Tā statistika gan bija pāris gadus atpakaļ – sarēķināti bija gan vīrieši, gan sievietes 18–60 gadu vecumā. Tātad pilsoņi, aptuveni tos procentus pārrēķinot, īstenībā ir pateikuši, ka viņi gribētu, bet problēma ir, ka viņi nenāk," pauda NBS komandieris.
Kā cilvēkus piesaistīt Zemessardzei?
Vaicāts, ar kādām aktivitātēm piesaistīt iedzīvotājus dienestam Zemessardzē, ģenerālmajors K. Pudāns sacīja: "Jāsaka, ka interese ir, vismaz viss to apliecina. Tur es paļaujos uz jums – uz zemessargiem. Es pēc šiem gadiem esmu sapratis, ka, lai ko mēs darītu – ietu ar demo stendiem, [uzrunātu] medijos vai sociālajos tīklos –, labākais rekrutētājs ir otrs zemessargs. Zemessarga darba vietā, ģimenē, draugu lokā, varbūt apgāžot kādus mītus par šo smago mugursomu, par to, ka laika nepietiks. Zemessargiem arī ir hobiji, nav tā, ka viņiem ir tikai darbs, zemessardze, darbs."
NBS komandieris uzskata, ka cilvēku vēlme iesaistīties valsts aizsardzībā ir cieši saistīta ar uzticību valstij, un šis aspekts patlaban ir izaicinājums.
"Man liekas, tā uzticēšanās valstij ir tā zemā. Man nav atbildes, kā to darīt, un tas nav mans pienākums. Tas ir kopējs visu mūsu pienākums – audzināšanas, skolas, pēc tam tālāk. Tā ir abpusēja atbildība – iedzīvotāju un arī, protams, valsts atbildība. Šī cieņpilnā un pareizā sadarbība. Man liekas, ka, sasniedzot jau lielāku uzticēšanos, mēs tad varēsim pieredzēt kaut ko līdzīgu kā Skandināvijas valstīs, kur redzam, ka tur principā uz viņu obligāto dienestu stāv rindā, un tur nav obligāti jātaisa atlase. Mans piedāvājums joprojām būtu likt lielu uzsvaru uz vēsturi. Kā tas bija augt vienā režīmā un tagad dzīvot brīvā Latvijā. Tagad ir jau zemessargi, kuri ir dzimuši brīvā Latvijā un izbauda šo, un tikai no mūsu stāstiem viņi saprot, par ko un kā Zemessardze veidojas, uz kāda pamata, kas bijis un kas tālāk būs. Mums jāstāsta, lai viņi paši būtu nākamie stāstītāji pat bez savas personīgās pieredzes," sacīja ģenerālmajors K.Pudāns.
NBS komandieris arī atgādināja, ka Zemessardze ir labākā vieta, kur iespējams rast atbildes uz satraucošiem jautājumiem saistībā ar "X" stundu.
"Painteresēties vēl. Pajautājiet, atrodiet apkārtnē kādu zemessargu, kuriem var uzprasīt, lai šīs šaubas kliedē. Ja tiek domāts par šo, tātad ir šis jautājums –ko es varētu darīt valsts labā vai kas man būs jādara, ja kaut kāds mirklis patiešām iestāsies? Ja tev ir tādi jautājumi un ja tu gribi dabūt tādas atbildes, tad es teiktu, ka Zemessardze ir tā vieta, kur būs vislabākās iespējas šīs atbildes atrast," astotajā "Formā!" epizodē pauda NBS komandieris.
Par atbalstu zemessargiem un viņu ģimenēm, fizisko normatīvu izmaiņām bruņotajos spēkos un to, kā rast drosmi, lai iesaistītos valsts aizsardzībā, iespējams uzzināt "Formā!" astotajā epizodē.
Visas "LSM" raidierakstu "Formā" sērijas meklē Latvijas sabiedrisko mediju portālā "LSM.lv" Tur vari noskatīties kopumā astoņas epizodes, kurās raidījuma autori kopā ar viesiem daudz plašāk skaidros, ko nozīmē uzsākt dienestu Zemessardzē, kādas iespējas ir dienēt kopā ar laulāto, kāpēc dienests ļauj izrauties no ikdienas rutīnas, kā Zemessardze kalpo par vietu, kurā uzņēmumiem piesaistī jaunus darbiniekus, kāpēc būt daļai no Zemessardzes ir svarīgi Latgales iedzīvotājiem un cik lielā mērā iespējams savienot dienestu ar vadošu un atbildīgu darbu civilajā dzīvē.