Kara muzejs
Ceturtdien, 6. novembrī pulksten 10.00, Latvijas Kara muzejā tiks prezentēti Vidzemes Augstskolas īstenotā pētījuma “Patriotisms un nacionālisms: domāšana, attieksmes un to ietekme uz demokrātiskas pilsoniskas sabiedrības attīstību” rezultāti. Pasākumā visi projektā iesaistītie pētnieki dalīsies ar sabiedrībai nozīmīgākajiem pētījuma atklājumiem.
Tīreļpurva klusumā, vietā, kur pirms vairāk nekā gadsimta notika vienas no dramatiskākajām latviešu strēlnieku Pirmā pasaules kara cīņām, svinīgi atklāta atjaunotā Ziemassvētku kauju muzeja brīvdabas ekspozīcija. Tā stāsta par latviešu strēlnieku varonību un neatlaidību, kas kļuva par pamatu Latvijas neatkarībai. Arī "Sargs.lv" devās iepazīt jauno...
Trešdien, 29. oktobrī pulksten 13.00, Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere piedalīsies Latvijas Kara muzeja filiāles “Ziemassvētku kauju muzejs” atjaunotās brīvdabas ekspozīcijas atklāšanā. Tā veltīta latviešu strēlnieku bataljona dibināšanas un pirmo kauju 110. gadadienai.
Šī gada 1. augustā apritēja 110 gadi kopš vēsturiskā brīža, kad tika dibināti latviešu strēlnieku bataljoni – vienības, kuru drosme, pašaizliedzība un vienotība kļuva par pamatu Latvijas valstiskumam. Lai godinātu šo nozīmīgo notikumu, sestdien, 9. augustā, plkst. 13.00 Latvijas Kara muzejā notiks svinīgs piemiņas pasākums “Pulcēsimies zem latviešu...
Latvijas Kara muzejā atklāta kopā ar Latvijas drošības un aizsardzības industriju federāciju (DAIF) veidota izstāde par aizsardzības industriju. Izstādes svinīgajā atklāšanas pasākumā piedalījās aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere, Latvijas drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes...
No 2. maija Latvijas Kara muzejā skatāma izstāde “Bērna prātā” – muzeja drosmīgākais un emocionāli spēcīgākais pēdējo gadu projekts. Izstāde “Bērna prātā” izgaismo karadarbības ietekmi uz vienu no visneaizsargātākajām civiliedzīvotāju grupām – bērniem, kas joprojām saglabājas kā visneproporcionālāk militāros konfliktos skartā sabiedrības daļa. Tās...
No 12. aprīļa Latvijas Kara muzejā ceturtajā stāvā skatāma jauna izstāde “Message Follows – Ziņojums sekos”, kas vēsta par Amerikas Savienoto Valstu un Latvijas militārās partnerības attīstību. Šī kompaktā izstāde zināmā mērā papildina blakus esošo pastāvīgo ekspozīciju “Gods kalpot Latvijai”, izvēršot tajā pieteikto tēmu par Latvijas un citu...
No 12. aprīļa Latvijas Kara muzejā ceturtajā stāvā skatāma jauna izstāde “Message Follows – Ziņojums sekos”, kas vēsta par Amerikas Savienoto Valstu un Latvijas militārās partnerības attīstību. Šī kompaktā izstāde zināmā mērā papildina blakus esošo pastāvīgo ekspozīciju “Gods kalpot Latvijai”, izvēršot tajā pieteikto tēmu par Latvijas un citu...
Piektdien, 11. aprīlī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds atklās Latvijas Kara muzeja izstādi “Message Follows – Ziņojums sekos”, kas vēsta par Amerikas Savienoto Valstu un Latvijas militārās partnerības attīstību.
Lai simboliski līdzsvarotu dabas pārmaiņas, kas saistītas ar militārās infrastruktūras attīstību, tostarp Sēlijas poligona izveidi, Kanādas bruņoto spēku pavēlniecības Latvijā Inženieru vienība kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes zemessargiem šodien, 8. aprīlī, Oskara Kalpaka muzejā un piemiņas vietā...
No 12. aprīļa Latvijas Kara muzejā būs skatāma jauna izstāde “Message Follows – Ziņojums sekos”, kurā būs iespējams apskatīt, kā veidojusies un attīstījusies Amerikas Savienoto Valstu un Latvijas militārā partnerība.
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrijaPiektdien, 4. aprīlī, Ēnu dienas ietvaros Latvijas skolēni apmeklēja Aizsardzības ministriju, lai ielūkotos aizsardzības ministra Andra Sprūda un ministrijas darbinieku darba ikdienā. Viesojoties Aizsardzības ministrijā, skolēniem bija iespēja noklausīties lekciju “Kā mēs sargājam Latviju?”, kurā jaunieši uzzināja vairāk par visaptverošu valsts...
No 28. februāra Latvijas Kara muzeja skatāma ekspozīcija “Gods kalpot Latvijai”, ko muzejs veidojis kā stāstu par Nacionālo bruņoto spēku attīstību kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, ieskicējot nozīmīgākos sasniegumus, tostarp Latvijas iestāšanos NATO, sadarbību Baltijas līmenī, mūsu karavīru dalību starptautiskajās misijās un citus...
27. februārī aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitants Kaspars Pudāns Latvijas Kara muzejā atklāj jauno ekspozīciju “Gods kalpot Latvijai!”. “Gods kalpot Latvijai” ir lielākā ekspozīcija par Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku vēsturi. Ekspozīcijas “Gods Kalpot Latvijai!” galvenie mērķi ir...
2025. gada 24. februārī aprit trīs gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Pieminot šo notikumu, aizsardzības nozare aicina apmeklēt Latvijas Kara muzeju, lai iepazītu unikālas liecības par Ukrainas tautas varonīgo cīņu un kara realitāti. Šodien Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere un Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols...
Aizritējis jau trešais gads, kopš agresorvalsts Krievija ir uzsākusi pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, un turpinoties karam, arī mūsu reģions saskaras ar dažādiem drošības izaicinājumiem. Tas ietver gan arvien plašāk izvērstās Krievijas hibrīdkara aktivitātes Eiropā un Baltijas jūras reģionā, gan jaunās ASV administrācijas nestos pārmaiņu vējus...
2025. gada 24. februārī aprit trīs gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Pieminot šo notikumu, aizsardzības nozare aicina apmeklēt Latvijas Kara muzeju, lai iepazītu unikālas liecības par Ukrainas tautas varonīgo cīņu un kara realitāti.
2025. gada 31. janvārī plkst. 18.00 Latvijas Kara muzejs sadarbībā ar Latvijas nacionālo karavīru biedrību aicina uz pasākumu “Leģionāra dienasgrāmata - atmiņu pieraksti un to nozīme vēstures procesu izpratnē”.
Lāpu gājiens pa Ziemassvētku kauju piemiņas vietām pulcē simtiem cilvēku. Atzīmējot Ziemassvētku kauju 108. gadadienu, 11. janvārī notika sešus kilometru garš lāpu gājiens no Ziemassvētku kauju muzeja uz Ložmetējkalnu, kur norisinājās atceres pasākums. Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un intensīvākajām kaujām, kas norisinājās Latvijas...
Atzīmējot Ziemassvētku kauju 108. gadadienu, 11. janvārī notika piemiņas pasākumi vairākās vēsturiski nozīmīgās vietās – Ziemassvētku kauju muzejā Valgundes pagasta “Mangaļu” mājās, Ložmetējkalnā un Antiņu kapsētā Mārupes novadā. Atceres pasākumos piedalījās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Zemessardzes...
"Sargs.lv" reportāža: ar lāpu gājienu un svinīgām norisēm atzīmēta Ziemassvētku kauju 108. gadadiena
Atzīmējot Ziemassvētku kauju 108. gadadienu, 11. janvārī notika piemiņas pasākumi vairākās vēsturiski nozīmīgās vietās – Ziemassvētku kauju muzejā Valgundes pagasta "Mangaļu" mājās, Ložmetējkalnā un Antiņu kapsētā Mārupes novadā, un par piemiņas dienas kulmināciju ierasti kļuva lāpu gājiens no "Mangaļu" mājām uz sešus kilometrus attālo...
Ziemassvētku kaujas, kurās dzima latviešu strēlnieku varonības stāsts, ir leģendāra Pirmā pasaules kara epizode, kas norisinājās Latvijas teritorijā. Ziemassvētku kaujas lika pamatus mūsu cīnītāju ticībai sev un savai zemei, kas dažus gadus vēlāk noveda līdz neatkarīgai Latvijas Republikai. 1917. gada 5. janvārī (pēc vecā stila 1916. gada 23...
Ziemassvētku kaujas, kurās dzima latviešu strēlnieku varonības stāsts, ir leģendāra Pirmā pasaules kara epizode, kas norisinājās Latvijas teritorijā. Ziemassvētku kaujas lika pamatus mūsu cīnītāju ticībai sev un savai zemei, kas dažus gadus vēlāk noveda līdz neatkarīgai Latvijas Republikai. 1917. gada 5. janvārī (pēc vecā stila 1916. gada 23...
Ziemassvētku kaujas, kurās dzima latviešu strēlnieku varonības stāsts, ir leģendāra Pirmā pasaules kara epizode, kas norisinājās Latvijas teritorijā. Ziemassvētku kaujas lika pamatus mūsu cīnītāju ticībai sev un savai zemei, kas dažus gadus vēlāk noveda līdz neatkarīgai Latvijas Republikai. 1917. gada 5. janvārī (pēc vecā stila 1916. gada 23...
Video stāsts: Leģenda par Ziemassvētku kaujām 1917. EP1: Latviešu kaujas gars satriec vācu pozīcijas
Ziemassvētku kaujas, kurās dzima latviešu strēlnieku varonības stāsts, ir leģendāra Pirmā pasaules kara epizode, kas norisinājās Latvijas teritorijā. Ziemassvētku kaujas lika pamatus mūsu cīnītāju ticībai sev un savai zemei, kas dažus gadus vēlāk noveda līdz neatkarīgai Latvijas Republikai. 1917. gada 5. janvārī (pēc vecā stila 1916. gada 23...
Pulkvedim Oskaram Kalpakam – karotājam, kurš, cīnoties plecu pie pleca, vīrus arī vadīja kaujā – 143
Latvijas Neatkarības karā jaundibinātās Latvijas teritorijā iebrūkošās Sarkanās armijas panākumi 1919. gada janvārī bija ļoti strauji. Šādos apstākļos noturēt kaut nelielu, bet kaujas spējīgu karaspēku, kam pietika motivācijas turēties pretī lieliniekiem, varēja tikai pieredzējis virsnieks – Oskars Kalpaks. Viņš uzņēmās veidot kaujas spējīgu...
Tieši pirms 80 gadiem šajā dienā sākās viena no traģiskākajām epizodēm latviešu militārajā vēsturē - Ziemassvētku kaujas Lestenes un Džūkstes apkārtnē jeb Trešā Kurzemes lielkauja, ko mēdzam pieminēt kā "brāļu karu", kura laikā pretējās frontēs zem svešu valstu karogiem uz Latvijas zemes asinis lēja vācu leģionā un padomju armijā iesauktie latvieši...
Tieši pirms 80 gadiem šajā dienā sākās viena no traģiskākajām epizodēm latviešu militārajā vēsturē - Ziemassvētku kaujas Lestenes un Džūkstes apkārtnē jeb Trešā Kurzemes lielkauja, ko mēdzam pieminēt kā "brāļu karu", kura laikā pretējās frontēs zem svešu valstu karogiem uz Latvijas zemes asinis lēja vācu leģionā un padomju armijā iesauktie latvieši...
Tieši pirms 80 gadiem šajā dienā sākās viena no traģiskākajām epizodēm latviešu militārajā vēsturē - Ziemassvētku kaujas Lestenes un Džūkstes apkārtnē jeb Trešā Kurzemes lielkauja, ko mēdzam pieminēt kā "brāļu karu", kura laikā pretējās frontēs zem svešu valstu karogiem uz Latvijas zemes asinis lēja vācu leģionā un padomju armijā iesauktie latvieši...
Latvijas Kara muzejs 2024. gada 6. decembrī plkst. 17.00 aicina uz sarunu “Fotofilmā iemūžinātie: karavīra attēlojums 20. gadsimta 20.-30. gadu fotogrāfijās”. Latvijas Kara muzejs glabā iespaidīgu fotogrāfiju kolekciju, kurā iemūžināti ar militārpolitisko vēsturi saistītie notikumi, militārpersonas vai ainas no karavīru ikdienas.