Atzīmējot Ziemassvētku kauju 108. gadadienu, 11. janvārī notika piemiņas pasākumi vairākās vēsturiski nozīmīgās vietās – Ziemassvētku kauju muzejā Valgundes pagasta "Mangaļu" mājās, Ložmetējkalnā un Antiņu kapsētā Mārupes novadā, un par piemiņas dienas kulmināciju ierasti kļuva lāpu gājiens no "Mangaļu" mājām uz sešus kilometrus attālo Ložmetējkalnu.
Atceres pasākumos piedalīsies Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns, kā arī Nacionālo bruņoto spēku regulāro vienību un Zemessardzes vienību komandieri, karavīri, zemessargi un jaunsargi.
Piemiņas diena sākās ar piemiņas brīdi Antiņu kapsētā plkst. 12.00, kur tika nolikti ziedi un godināta Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu strēlnieku piemiņa.
Pēc tam Ziemassvētku kauju muzeja apmeklētājiem bija iespēja baudīt pēc strēlnieku receptes uz ugunskura gatavotu tēju, kā arī piedalīties ģimenēm un grupām paredzētajā izlūkspēlē “Kauju vietu noslēpumi”. Pie "Mangaļu" mājām apmeklētāji varēja aplūkot arī bruņoto spēku militāro tehniku un ekipējumu.
Pasākuma gaitā Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada jaunsargu kandidāti deva svinīgo jaunsargu zvērestu, kam sekoja arī Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 52. kaujas atbalsta bataljona zemessargu kandidātu svinīgais solījums. To apmeklēja arī aizsardzības nozares vadība.
Spītējot slidenajiem ceļiem, ap 16.00 pasākuma dalībnieki lielā kolonnā izvirzījās sešu kilometrus garajā lāpu gājienā no Ziemassvētku kauju muzeja uz Ložmetējkalnu, lai piedalītos atceres pasākumā. Tradicionāli Ložmetējkalnā tika iedegti atmiņu ugunskuri un bija iespēja baudīt karstu tēju.
Klātesošos uzrunāja aizsardzības nozares vadība, kas arī piedalījās lāpu gājienā kopā ar jaunsargiem, zemessargiem, viņu tuviniekiem un citiem interesentiem.
Tikmēr Zemessardzes komandieris un nākamais NBS komandieris brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns izteica lielu pateicību skolotājiem un instruktoriem, kuri motivējuši savus audzēkņus - skolēnus, jaunsargus un zemessargus - apmeklēt šo piemiņas pasākumu. Viņš uzsvēra, ka strēlnieku nesalaužamais cīņasspars pirms 108 gadiem parādīja, ka brīvības ideāli ir spēcīgāki par jebkuriem šķēršļiem.
"Latviešu strēlnieku asinīm ir apzīmogoti mūsu brīvības raksti, mūsu valsts, mūsu zemes robežas, mūsu klajumi. Mēs esam spiesti nepiekāpties un turpināt viņu paveikto," sanākušajiem uzrunā pauda Zemessardzes komandieris. Visi aizsardzības nozares pārstāvji arī nolika ziedus pie piemiņas vietas Ložmetējkalnā.
Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un intensīvākajām kaujām, kas norisinājās Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Tās notika no 1916. gada 23. līdz 29. decembrim (pēc vecā stila) jeb no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim (pēc jaunā stila). Šajās kaujās latviešu strēlnieku pulki ģenerāļa Augusta Misiņa vadībā, bez artilērijas atbalsta, spēja pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva rajonā un izlauzties līdz Ložmetējkalnam.
Neskatoties uz ievērojamajiem zaudējumiem, šīs kaujas būtiski cēla latviešu nacionālo pašapziņu un apliecināja tautas spēju aizstāvēt savas intereses ar militāru spēku.
