Lielbritānija plāno ieviest programmu, lai uzlabotu armijas artilērijas spēju, reaģējot uz Ukrainas konfliktā gūtajām mācībām, vēsta medijs “Defense News”. Programmas mērķis ir ieviest britu armijas mobilās uguns platformā jaunu 155 milimetru haubici jau šīs desmitgades laikā, 16. janvārī pavēstīja aizsardzības ministrs Bens Volless.
Līdzšinējā programmas grafikā ieplānota jauna artilērijas spēja, lai aizstātu līdzšinējo pašgājējhaubici “AS-90”, ko bija paredzēts ieviest 2029. gadā. Jaunie ieviešanas datumi vēl tiks izziņoti.
Britu armijas pašgājējhaubices “AS-90” ir iekļautas Ukrainai paredzētajā militārās palīdzības paketē kopā ar kaujas tankiem “Challenger 2”, ko Volless raksturoja kā līdz šim lielāko Lielbritānijas sniegto ziedojumu.
Jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā britu militārais analītiķis Bens Berijs no Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta (IISS) publicēja pētījumu, kurā detalizēti aprakstīja, kā britu armija būtu spiesta būtiski piekāpties jebkāda veidā bruņotā sadursmē ar Krievijas armiju. Bens Volless 2022. gada jūnijā atzina, ka tālās darbības artilērijas trūkums ir “liela problēma”.
Interesi par dalību britu mobilās uguns platformas programmā izrādījuši Zviedrijas, Vācijas, Francijas un Dienvidkorejas aizsardzības jomas uzņēmumi. Tālās darbības artilērijas kapacitātes uzlabošana ir daļa no kopējās britu artilērijas un uguns jaudas modernizācijas, kas ietver arī M270 reaktīvās raķešu sistēmas reorganizāciju. Sešas šādas M270 sistēmas Lielbritānija jau nodevusi Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Līdzīgi izaicinājumi skāruši arī britu armijas tanku kapacitāti, spiežot izvērtēt, vai iecerētie plāni ievērojami samazināt tanku skaitu joprojām ir aktuāli, ņemot vērā Ukrainas kara pieredzi. “Šobrīd, kad mēs dāvinām “Challenger 2” tankus, es gribētu vēlreiz izvērtēt “Challenger 3” modificēto tanku skaitu, lai saprastu, vai Ukrainā gūtās mācības nenorāda, ka mums nepieciešama lielāka tanku flote,” pauda Volless. Tāpat britu amatpersonas norāda, ka būtu nepieciešami uzlabojumi arī pretgaisa aizsardzības, ieroču rezervju, bezpilota lidaparātu, tālās darbības ieroču un loģistikas jomās.
Iepriekš britu aizsardzības nozare bija ziņojusi par plāniem no 2021. gada būtiski samazināt tanku “Challender 2” skaitu no 227 līdz 148, atskaitot 14 tankus, kas tiks nodoti Ukrainai. Šāds lēmums izraisīja pretrunīgus viedokļus analītiķu un likumdevēju vidū, kuri uzskatīja, ka tik ievērojama tanku flotes samazināšana nozīmē, ka Lielbritānija faktiski atsakās no tanku kapacitātes kā būtiska bruņoto spēku elementa. Plānotā “Challenger 3” modifikācija būs pirmie ievērojamie uzlabojumi šim tanka modelim kopš tā ieviešanas aktīvajā dienestā pagājušā gadsimta 90. gadu beigās.
Pēdējā palīdzība pakete Ukrainai ir vislielākā, ko Lielbritānija piešķirs Ukrainai cīņā pret krievu karaspēku. Tanki tiks piegādāti kopā ar bruņotām evakuācijas un remonta mašīnām, tāpat Ukraina saņems astoņas pašgājējhaubices “AS-90”, 100 000 artilērijas šāviņu, 100 uzlabotas raķetes, dronus, kā arī tanku un bruņumašīnu rezerves daļas.