2008.gadā Gruzijas pretgaisa aizsardzības raķešu apkalpes sagādāja nepatīkamu un asiņainu pārsteigumu Krievijas gaisa spēkiem. Drīzumā Gruzijas bruņotie spēki būs spējīgi šādu pat nepatīkamu pārsteigumu iebrucējiem sagādāt vēlreiz, pateicoties jaunam līgumam par pretgaisa aizsardzības sistēmu modernizāciju un attīstību, vēsta biznesa laikraksts “Forbes”.
Izdevums vēsta, ka Gruzija noslēgusi līgumu ar Izraēlas aizsardzības uzņēmumu “Rafael” par valsts pretgaisa aizsardzības sistēmas attīstību un pretgaisa aizsardzības iekārtu apkalpju apmācību.
Lai gan pagaidām nav skaidrs, cik vērts varētu būt 11. septembrī parakstītais līgums, un kuras no pretgaisa aizsardzības sistēmām “Rafael” modernizēs, šis darījums pats par sevi ir daļa no acīmredzamas tendences.
Pirms 12 gadiem Krievijas karaspēks īsā un asiņainā karā sagrāba plašas Gruzijai piederošās teritorijas. Pēdējos gadus Gruzijas valdība mēģina visiem spēkiem atjaunot savus bruņotos spēkus.
Pretgaisa aizsardzības radaru un zeme-gaiss raķešu sistēmu uzlabošana neapšaubāmi ir šī plāna vissvarīgākā daļa, ņemot vērā, ka 2008. gada kara laikā Gruzijas pretgaisa aizsardzībai bija vērā ņemami panākumi cīņā pret Krievijas pārspēku.
2008. gadā Gruzija devās karā ar pretgaisa aizsardzības sistēmām, kuras tā bija saņēmusi mantojumā no sabrukušās Padomju Savienības. Tās bija vidējā rādiusa raķešu sistēmas “S125M” un “Buk-M1”, tuvā darbības rādiusa iekārtas “Osa-AK” un pārnēsājamās zenītraķetes “Strela”.
“S-125” bija stacionārās pretgaisa aizsardzības sistēmas, savukārt tādas iekārtas kā “Buk” un “Osa” bija pārvietojamās. Tika ziņots, ka Ukrainas eksperti apmācīja gruzīnu bruņoto spēku pārstāvjus pretgaisa aizsardzības raķešu slēpņu pielietošanas taktikā. Tā paredzēja, ka Gruzijas rīcībā esošie “Kolchuga-M” pasīvie radari brīdināja par ienākošajām Krievijas kara lidmašīnām, savukārt raķešu apkalpes aukstasinīgi gaidīja līdz pat pēdējam brīdim, lai īslaicīgi ieslēgtu savus aktīvos meklēšanas radarus un izšautu raķetes.
Pēc Gruzijas – Krievijas kara izskanēja pieļāvumi, ka Krievijas triecienlidmašīnu “Su-25” radaru brīdināšanas iekārtas nebija uzstādītas uz frekvencēm, kādas izmantoja Gruzijas pretgaisa aizsardzības apkalpes. Tomēr atzīmēšanas vērta bijusi Gruzijas pretgaisa aizsardzības raķešu apkalpju disciplīna, kas pēc kara Kremlim lika nopietni pārskatīt gaisa spēku izmantošanas taktiku kaujā.
Tomēr šis konflikts atstāja negatīvas sekas arī uz Gruzijas bruņotajiem spēkiem. Krievijas karaspēks sagrāba un iznīcināja visas lielākās Gruzijas pretgaisa aizsardzības radaru sistēmas. Tāpat tika iznīcinātas piecas “Osa” pretgaisa aizsardzības sistēmas un tikpat kā visas Gruzijas rīcībā esošās sistēmas “Buk”. Tādējādi pēc 2008. gada ar Krieviju Gruzija palika tikpat kā neaizsargāta pret ienaidnieka gaisa uzbrukumiem.
Tomēr pēc kara Gruzija ķērās klāt bruņoto spēku atjaunošanai. Būtiska aizsardzības investīciju daļa skāra prettanku un pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanu.
Piemēram 2008. gadā Gruzija no Izraēlas iegādājās vidējās darbības rādiusa raķešu sistēmu “Spyder”, bet 2017. gadā no Francijas iegādājās tuvās distances raķetes “Mistral”. Uraina Gruzijai pārdeva tālās darbības radarus, bet Francija nodrošināja ar vidējā rādiusa radariem.
Lai gan Gruzijas pretgaisa aizsardzības sistēmā aizvien ir tādi ieroči kā raķešu sistēmas “Buk” un “Osa” vai “Strela”, to vietu pamazām sāk aizņemt modernie ieroči, kuri ražoti Izraēlā un Francijā. Tādējādi, ja Krievija un Gruzija savas attiecības atkal nolemtu risināt ar karadarbības palīdzību, Krievijas bruņotajiem spēkiem nāktos rēķināties ar spēcīgu pretestību jebkurā vietā, savukārt Gruzijas pretgaisa aizsardzības speciālisti šim konfliktam būtu kārtīgi sagatavojušies.