ASV atgriežas pie jūrā bāzētām spārnotajām raķetēm ar kodolgalviņām

Tehnika un ekipējums
Sargs.lv/DefendeNews
Tomahawk
Foto: Foto: AFP/Scanpix

Kopš Aukstā kara beigām ASV savu kodolarsenālu ir samazinājusi par 80%, tai skaitā deviņas desmitdaļas bija taktiskās vai vidēja rādiusa platformas. ASV kodolspēku modernizācijas būtisks solis ir atjaunot no jūras palaižamu spārnoto raķešu, kas bruņotas ar kodolgalviņām, spēju, vēsta portāls “Defense News”.

Pēc Aukstā kara beigām ASV ievērojami samazināja savu kodolarsenālu, tai skaitā kodolgalviņas nest spējīgo spārnoto raķešu “Tomahawk” versijas (Tomahawk Land Attack Cruise Missile – TLAM-N), kas bija izmantotas no 1983. līdz 1991. gadam, bāzējot tās uz virsūdens karakuģiem un zemūdenēm. Pēdējā no raķetēm tika izņemta no bruņojuma 2010. gadā.

Tajā pašā laikā Krievija un Ķīna ne tikai neapturēja, bet arī attīstīja šādu kodolspēju; Krievijas arsenālā ir aptuveni 2000 “ne-stratēģisku” kodolieroču, ieskaitot torpēdas, dziļbumbas, pretkuģu un pretzemūdeņu raķetes, pretgaisa ieročus un zeme-zeme raķetes, kas spējīgas nest kodolgalviņas. Šos ieročus Krievija ir attīstījusi kā daļu no savas eskalācijas doktrīnas, tādējādi raisot bažas par pašreizējo ASV kodolspēku spēju atturēt šādu “ne-stratēģisku” sistēmu pielietošanu.

Spārnotās kodolraķetes, kas palaižamas no jūras platformām (Nuclear Sea-Launched Cruise Missile - SLCM-N) ir viens no risinājumiem, ko ieteica 2018. gada ziņojums par ASV Kodolspēku situāciju. Šāda sistēma risina vairākas problēmas; pirmkārt, tā neļauj potenciālajiem ASV pretiniekiem izmantot taktiskā līmeņa kodolieročus, nerēķinoties ar līdzvērtīgu ASV atbildi. Jaunās sistēmas mērķis nav līdzsvarot Krievijas “ne-stratēģisko” kodolspēku spēju, bet kalpot kā līdzeklim, kas nodrošināt skaidru atbildes scenāriju.

Otrkārt, SLCM-N nodrošina iespēju ātri izvērst ar šādiem ieročiem bruņotas platformas – virsūdens kuģus un kodolzemūdenes – reģionos, kur uz sauszemes bāzētu platformu izvietošana varētu kļūt par iemeslu spriedzes palielināšanai. Uz zemūdenēm balstītās SLCM-N paplašinās iespējas, kā ASV var nodrošināt savu un sabiedroto atturēšanas spēju. 

Treškārt, mobilitāte un nemanāmā klātbūtne, ko nodrošina SLCM-N nesēji, ļauj vajadzības gadījumā laiku starp lēmuma pieņemšanu un raķešu triecienu samazināt līdz minimumam, neļaujot potenciālajam pretiniekam gūt laiku lēmuma pieņemšanai.

Paredzams, ka Krievija SLCM-N ieviešanu uztvers kā draudu, kritizējot lēmumu kā sākumu jaunai “ieroču sāncensībai”, taču jāņem vērā, ka tā ir tikai reakcija uz realitāti, kurā Krievija un Ķīna jau gadiem nebija ievērojusi Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līguma noteikumus, neskatoties uz ASV piemēru un aicinājumiem šāda veida kodolspējas samazināt.

Dalies ar šo ziņu