Šā gada februāra beigās Krievijas Gaisa kosmosa spēki saņēma savu pirmo S-350 "Vitjaz" vidējās darbības pretgaisa raķešu aizsardzības sistēmu. Šī sākotnējā sistēma tiks izmantota Ļeņingradas apgabalā izvietotajā Gaisa kosmiskās aizsardzības kara akadēmijas Pretgaisa raķešu karaspēka treniņu centrā, lai apmācītu visas vienības, kas tiks nozīmētas strādāt ar S-350 sistēmām.
S-350 pretgaisa raķešu sistēma tika radīta, lai aizstātu vecākas S-300PT-PS pretgaisa sistēmas. Tā ir iecerēta, lai cīnītos ar visa veida gaisa draudiem, piemēram, spārnotajām raķetēm, pilotētām, tostarp radariem neredzamām lidmašīnām, vidējiem un smagajiem bezpilota gaisa kuģiem, kā arī ar taktiskajiem ballistiskajiem ieročiem. Sākotnēji bija paredzēts, ka S-350 raķešu sistēma aizstās “Buk” pretgaisa aizsardzības sistēmu, bet jaunā ieroča nespēja sasniegt noteiktus izvirzītos standartus nozīmē, ka tas galu galā tiks izvietots tikai vietējās gaisa aizsardzības bāzēs, lai aizsargātu Krievijas svarīgākos valsts, administratīvās, industriālās un militārās infrastruktūras objektus.
Jaunākais pienesums Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmā ir spējīgs izsekot un pārtvert gaisa mērķus pilnā 360 grādu zonā, nevis tikai sektoros kā tas bija ar S-300. Saskaņā ar Gaisa kosmiskās aizsardzības kara akadēmijas priekšnieku ģenerālleitnantu Vladimiru Ļaporovu, tas palielina Krievijas efektivitāti aizsardzībā pret spārnotajām raķetēm divas līdz divas ar pusi reizes.
S-350 oficiālais šaušanas attālums iepriekš tika norādīts tikai līdz 60 kilometriem. Nav skaidrs, kāpēc raķetes 9M96E2 darbības diapazons ir norādīts līdz 120 kilometriem, kad tā tiek izšauta no uz kuģa bāzētas versijas – 9K96 “Redut”. Viens iespējamajiem skaidrojumiem ir tāds, ka sistēmas 60 kilometru darbības attālums ietver ieroča kinētiskās enerģijas apjomu, kas nepieciešams, lai pārtvertu noteiktas klases augsti manevrētspējīgus mērķus.
Katra S-350 pretgaisa raķešu aizsardzības sistēma sastāvēs no divām palaišanas ierīcēm, kuras būs bruņotas ar 12 raķetēm, vienlaikus ļaujot šaut pa 16 aerodinamiskajiem un 12 ballistiskajiem mērķiem.
Brīdī, kad Krievijas pretgaisa aizsardzības pulki tiks apgādāti ar tuvās distances raķešu un artilērijas sistēmām “Pantsir S1”, vidējās darbības sistēmām S-350 un tālās darbības sistēmām S-400/S-500, to kopīga izmantošana būs savstarpēji papildinoša. Piemēram, S-400 var notriekt lidmašīnas 100-250 kilometru attālumā, novēršot draudus, ka tās varētu izšaut raķetes pa mērķiem Krievijā. Savukārt masīva spārnoto raķešu uzbrukuma mēģinājuma gadījumā S-350 var reaģēt, izvēršot tās spēju pārķert lielu skaitu mērķu. Papildus tam radaru un pretgaisa raķešu kompleksi veidos vienotu sistēmu, izsekojot un nododot mērķus no viena posma uz citu ar garantētu pārtveršanas un iznīcināšanas iespēju.
S-350 var arī tikt izmantots kopā ar tuvā darbības rādiusa pretgaisa sistēmu “Pantsir-S1”. Iecerēts, ka, darbojoties kopā, šīs šo ieroču vienības izveidos gandrīs neieņemamu pretgaisa aizsardzības zonu ienākošajiem, lidojošajiem objektiem, tostarp ieskaitot maza izmēra un zemu lidojošiem objektiem.
Patlaban Krievijas bruņotajos spēkos ir aptuveni 50 S-300PT-PS sistēmas. Iepriekš Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka 12 jaunās S-350 sistēmas tiks nodotas bruņotajiem spēkiem laikā starp 2021. un 2027. gadu. Tādējādi sešu gadu laikā bruņotie spēki saņemtu 144 S-350 palaišanas sistēmas. Tomēr eksperti uzskata, ka šie plāni izskatās visai reālistiski. Šo pretgaisa aizsardzības sistēmu ražotājs “Almaz-Antey” pašreiz pabeidz iepriekš nolīgtās S-400 produkcijas ražošanu. Ar šādiem izlaišanas resursiem S-350 ražošana var tikt palielināta līdz 150 palaišanas ierīcēm.
Aizsardzības nozares pārstāvji paziņojuši, ka ar S-350 sistēmu ir plānots papildināt piecus “zeme-gaiss” raķešu pulkus. Hakasijā izvietoto pretgaisa raķešu brigāžu apbruņošana sāksies 2021. gadā un tiks pabeigta gadu vēlāk. Saskaņā ar Centrālā Militārā apgabala komandiera Aleksandra Lapina teikto, šī vienība aizsargās svarīgākos objektus Sibīrijā. Sākot ar 2025. gadu, S-350 tiks izvietots Ačinskā, Krasnojarskas apgabalā. Citas vienības visdrīzāk arī tiks izvietotas Sibīrijā. Maz ticams, ka sistēma tiks izvietota Krimā. Eksperti norāda, ka Krievijas okupētajā pussalā jau ir uzstādītas jaunākās S-400 un “Pantsir-S1” sistēmas, tāpēc S-350 tur nav nepieciešamas.
Kamēr S-350 potenciāls Krievijas militārajai drošībai šķiet skaidrs, tikmēr eksporta tirgū tā iespējas ir neskaidras. Daudzām valstīm, kuras izvēlas Krievijas ieročus, pretgaisa aizsardzības sistēma S-400 šķiet pārmērīgi sarežģīta, vai pārāk dārga, šķietami padarot S-350 par labāku izvēli. Hipotētiski par to varētu interesēties tādas Centrālās un Austrumeiropas valstis kā Bulgārija un Slovākija, kas jau ir bruņotas ar novecojušo S-300. Tomēr Turcijas lēmums iegādāties Krievijas S-400 ir parādījis, ka politiskās izmaksas, pērkot ieročus no Krievijas, būtu pārāk augstas. Pēc visām indikācijām ASV tuvākajā laikā neatsauks savas noteiktās sankcijas Krievijas militārā aprīkojuma tirdzniecībai ar Vašingtonas sabiedrotajiem Eiropā un Āzijā. Daudz reālistiskāki klienti Krievijai varētu būt Indija, Ķīna un citas valstis Tuvajos Austrumos. Piemēram, Katara varētu dot priekšroku S-350 S-400 vietā tās nelielās teritorijas dēļ. Komplekss varētu kļūt pievilcīgs arī bijušajām Padomju Savienības valstīm, Serbijai, Vjetnamai, Indonēzijai, Alžīrijai un Ēģiptei.
Tikmēr ir ticams, ka Krievija drīzumā S-350 izvietos Sīrijā, lai to pārbaudītu kaujas apstākļos, tādējādi kaut daļēji reklamējot sistēmas efektivitāti saviem potenciālajiem ārzemju klientiem. Šādi iepriekš Maskava rīkojusies, demonstrējot vairākas citas ieroču sistēmas. Šāds solis demonstrētu Krievijas bruņoto spēku spējas visskaidrākā iespējamā veidā, ko arī Krievijas Aizsardzības ministrija vienmēr cenšas pierādīt.