VDD pērn liedzis pieeju valsts noslēpumam 14 gadījumos, bet sešos anulējis izsniegtās atļaujas

Kaut arī ārvalstu specdienestu darbinieki par vervēšanas objektu izlūkinformācijas ieguvei var izvēlēties jebkuru Latvijas iedzīvotāju, neatkarīgi no ieņemamā amata, darba pieredzes un iespējām piekļūt klasificētai informācijai, par vērtīgāko informācijas avotu viņi uzskata valsts un pašvaldību amatpersonas, kā arī komersantus, kuriem ir piekļuve valsts noslēpumu saturošai informācijai. Tādēļ VDD vērtējumā speciālās atļaujas saņemšanas nosacījumus jāturpina pastiprināt un pilnveidot.

Tādējādi atzinīgi vērtējami pērn pieņemtie Veselības ministrijas un valsts drošības iestāžu kopīgi izstrādātie Ministru kabineta noteikumi. Tie precīzi nosaka, kā veicama speciālās atļaujas pretendentu psihiskās veselības novērtēšana un kādas ir medicīniskās pretindikācijas speciālās atļaujas saņemšanai.

Saskaņā ar noteikumiem aizdomu gadījumā par psihiskiem vai uzvedības traucējumiem, kas var radīt klasificētas informācijas izpaušanas risku, valsts drošības iestādei ir pienākums nosūtīt personu uz veselības pārbaudi. Tajā ārstu komisija vismaz viena psihiatra un narkologa sastāvā izvērtē personas veselības stāvokli un pēc padziļinātas izvērtēšanas sniedz valsts drošības iestādei atzinumu.

Tomēr veselības pārbaude ir tikai neliela daļa no pretendenta izvērtēšanas procesa. Lai vispusīgi pārbaudītu personas atbilstību speciālās atļaujas saņemšana, nepieciešami vismaz trīs mēneši.

Vērtējot izlūkošanas un citus riskus, dienests apkopo un analizē plašu informācijas apjomu, tajā skaitā personas iepriekšējo darbību un kontaktpersonu loku. Kā norādīts VDD darbības pārskatā par 2020. gadu, aizvadītajā gadā dienests izmantojis arī tiesības personu pārbaudes termiņu pagarināt vēl par trīs mēnešiem. Tas darīts 125 gadījumos, kad speciālās atļaujas pretendenta biogrāfijā atklājušies aizdomīgi fakti vai iegūta informācija, kas jāpārbauda padziļināti. Daļā gadījumu iemesls padziļinātai pārbaudei bijis pārbaudāmās informācijas apjoms un apgrūtināta pieejamība, piemēram, ja persona studējusi, strādājusi vai dzīvojusi ārvalstīs.

Drošības dienesta publicētie dati liecina – pērn kopumā VDD izsniedzis 2468 speciālās atļaujas. 1207 no tām bijušas otrās kategorijas speciālās atļaujas līdz slepenības pakāpei “slepeni”, savukārt 1261 – trešās kategorijas speciālās atļaujas līdz slepenības pakāpei “konfidenciāli”. Tāpat aizvadītajā gadā VDD veicis 45 personu pārbaudi, kuras pretendējušas uz pirmās kategorijas speciālo atļauju līdz slepenības pakāpei “sevišķi slepeni”, nosūtot pārbaudes materiālus Satversmes aizsardzības birojam (SAB) lēmuma pieņemšanai.

Institūcija pērn pārbaudījusi arī 12 uzņēmumus, kuriem bijis nepieciešams industriālās drošības sertifikāts valsts pasūtījuma iegūšanai, kura izpilde paredz iepazīšanos ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. VDD iegūto informāciju un secinājumus nosūtījis SAB lēmuma pieņemšanai, četros gadījumos rekomendējot atteikt sertifikāta izsniegšanu.

Dienests arī izvērtē personu uzticamību, kurām speciālā atļauja jau izsniegta. Aizvadītajā gadā klasificētas informācijas izpaušanas riski konstatēti 10 gadījumos, tādēļ VDD uzsācis ārkārtas pārbaudes. Savukārt viens no iemesliem šādu pārbaužu uzsākšanai bijis valsts noslēpuma saturošas informācijas aizsardzības prasību neievērošanas gadījumi, piemēram, tās apstrāde neatbilstošās informācijas sistēmās. Tāpat gana būtisks iemesls bijis paaugstināti izlūkošanas riski, piemēram, regulāri braucieni uz Krieviju, Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm un Ķīnu, aizdomas par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, aizdomīgi finanšu darījumi, kā arī paaugstināti reputācijas riski.

Valsts drošības dienests uzsver – ņemot vērā paredzamās smagās un neatgriezeniskās sekas, kas var rasties, ja valsts interesēm izšķiroši svarīgā informācija tiek tīši vai netīši izpausta, speciālo atļauju izsniedz tikai personām, par kuru lojalitāti Latvijas valstij un spēju glabāt valsts noslēpumu VDD nerodas pamatotas šaubas.

VDD savā pārskatā norāda – deviņos gadījumos pieeja liegta, jo konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt personu uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu, četros gadījumos pieeja klasificētai informācijai liegta personām, kuras notiesātas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, savukārt vienā gadījumā pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem liegta personai, kura bijusi PSRS drošība dienesta – Valsts drošības komitejas – darbinieks.

Savukārt 51 gadījumā, dienestam konstatējot riskus, speciālā atļauja izsniegta uz saīsinātu termiņu, pēc tās izsniegšanas turpinot personas izvērtēšanu.

Institūcija skaidro – lēmumu izsniegt speciālo atļauju uz saīsinātu termiņu dienests pieņem gadījumos, kad pārbaudes gaitā personas dzīves gājumā konstatēti pārkāpumi vai darbības, kas potenciāli var radīt riskus klasificētas informācijas drošībai, bet nav ari pietiekams pamats liegt tai piekļuvi. Tāpat piekļuves izsniegšana uz saīsinātu laiku kalpojot par brīdinājumu – nemainot nevēlamos paradums, pieeju valsts noslēpuma objektam var liegt.

Pērn arī noslēgušies divi tiesas procesi, kuros vērtēts Valsts drošības dienesta lēmums liegt piekļuvi valsts noslēpumu saturošai informācijai. Izvērtējot informāciju, Administratīvā apgabaltiesa abos gadījumos secinājusi, ka VDD slēdziens bijis pamatots.

Vienā gadījumā atteikta speciālās atļaujas izsniegšana, jo persona trešajai pusei nesankcionēti sniegusi informāciju no valsts nozīmes informācijas sistēmām, kā arī atļaujas saņemšanai nepieciešamajā aptaujas anketā norādījusi nepatiesu un nepilnīgu informāciju, apzināti maldinot drošības iestādi.

Savukārt otrajā gadījumā anulēta spēkā esoša pielaide. Lēmums pieņemts, jo personas biogrāfijā konstatēti fakti, kas likuši apšaubīt tās profesionālo kompetenci un spēju glabāt valsts noslēpumu, piemēram, uzsākti un izbeigti vairāki kriminālprocesi, krāpšana un dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, virkne disciplinārsodu saistībā ar amata pienākumu izpildi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja piespriestu sodu par nonākšanu interešu konfliktā. Tā rezultātā tiesa secinājusi – pārkāpumi liecina par to, ka persona varētu ignorēt normatīvo aktu prasības par valsts noslēpuma aizsardzību.