Aktuāli

Baznīcu vadītāji 18. novembrī īpaši uzsver spēju uzticēties – cits citam, valstij un tās vadītājiem

Sabiedrība
Sargs.lv
Image
Jānis Vanags
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Šogad Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcu vadītāji uzsvēra – pandēmijas laikā īpaši svarīga ir spēja uzticēties līdzcilvēkiem, zinot, ka katrs ir savā īstajā vietā un veic pienākumus pēc labākās sirdsapziņas. Lai arī šogad pandēmijas ierobežojumu dēļ dievkalpojumā klātienē piedalījās vien pašu baznīcu vadītāji, viņi norāda – laikā, kad apkārt tik daudz neskaidrību, vēl svarīgāk ir svinēt 18. novembri, sajust prieku par savu valsti un lepnumu par tautu, jo tas dod skaistu stabilitātes brīdi, ka dzīve turpinās.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags savā sprediķī norādīja – lai arī ārkārtējās situācijas noteiktie ierobežojumi kļuvuši par daļu no ikdienas, cilvēkiem tomēr jāspēj uz šobrīd apkārt notiekošo paskatīties ar smaidu. Taču smaidīt droši vien negribas daudziem, piemēram, tiem, kuriem uz nenoteiktu laiku atliktas plānotas operācijas, tiem, kuri tuvāko mēnešu laikā baidās zaudēt darbu vai biznesu. Grūtākā ir neziņa par nākotni, ierasto norišu apstāšanās, daudzu pamatu salīgošanās, kas izraisa neziņu un nedrošību – kā viss beigsies.

“Tieši tādēļ ir tik labi atkal svinēt 18. novembri, darīt to, ko vienmēr esam darījuši, skaists stabilitātes brīdis, ka dzīve turpinās. Un ir svarīgi šajā laikā sajust prieku par savu valsti un lepnumu par tautu, kas savu valsti ir izcīnījusi un uzcēlusi. Interneta troļļi pūlas cilvēkos sēt nicinājumu pret Latvijas valsti, lai mēs neko nespētu izdarīt un nekad nedzīvotu labāk. Nav jēgas ar viņiem diskutēt, tā vietā – svinēsim šodien ar lepnumu savu valsti, jo gribam to paturēt un izlabot pandēmijas izdarītos postījumus!”
Jānis Vanags
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps
Jānis Vanags

Viņš arī atzīst, ka šogad daudzus pārsteidza baltkrievu tauta. Uz viņu drosmi mēs raugāmies ar pārsteigumu un apbrīnu, bet jāatceras – reiz, pirms 30 gadiem, mēs paši bijām tādi, ticējām savam sapnim par brīvu Latviju, uzdrošinājāmies nostāties ar dziesmām pret bruņumašīnām, jutāmies pacilāti un laimīgi, tā darot.

Arhibīskaps Vanags saka, ka jau Latvijas Republikas Satversmē teikts – Latvijas valsts izveidota, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu. Un tas nenozīmē vienkārši gribēt bezrūpīgu dzīvi labklājīgā valstī, jo valstsgriba vienmēr prasa kaut ko upurēt. Sākumā tā prasīja pat doties karā un upurēt dzīvību. Mūsdienās tā drīzāk nozīmē – katram tiekties pēc izcilības tajā jomā, kurā var kalpot savai tautai. Arī izcilība prasa kaut ko upurēt – vispirms jaunības bezrūpību un dzīves baudīšanu, darot to, kam ir nozīme. Pēc tam varbūt plānus par labāk apmaksātu karjeru ārzemēs. Viņaprāt, Latvijai savu cilvēku izcilību šobrīd vajag vairāk kā jebkad, un noteicošais resurss ir savstarpēja uzticēšanās, kas ir tieši saistīta ar izcilību. Ja nācija spēj izveidot tādu uzticēšanos, tā kļūst veiksmīga un bagāta.

“2020. gadā mūsu cilvēkiem ārkārtīgi vajag iespēju uzticēties. Mūsu mediķi krīzē parādījuši izcilību, zinām, ka varam uz viņiem paļauties, un tas ir liels mierinājums. Līdzās mediķiem ir farmaceiti, sociālie darbinieki, garīdznieki, lielveikalu pārdevēji, šoferi, kuri piegādā nepieciešamo vai vada sabiedrisko transportu, un daudzi citi, kurus ikdienā pieminām retāk, bet kuriem tāpat esam pateicīgi. Jo, kamēr varam viņiem uzticēties, mēs dzīvojam mierīgāk. Tāpat arī ar valsts vadītājiem, sevišķi vispasaules krīzes laikā, cik nenovērtējami dārga ir iespēja uzticēties viņiem,” norāda arhibīskaps Vanags.

Viņš atzīst – valstsvīriem, lemjot par ierobežojumiem sērgas apturēšanai, jāpieņem grūti lēmumi, jo savā veidā tiek lemts par cilvēku dzīvēm – vaļīgāki noteikumi var apdraudēt gados vecākus cilvēkus, atņemot pēdējos dzīves gadus, savukārt stingrāki ierobežojumi var izpostīt uzņēmumus, atņemt iztikas līdzekļus un novest cilvēkus nomāktībā, dzeršanā, pat pašnāvībā. Tāpēc politiķiem šobrīd ir īpaši liela atbildība sabiedrības priekšā. Doties politikā nozīmē sacīt – man ir kompetence un izcilība, lai lemtu par cilvēku dzīvēm un dzīvībām un uzņemtos par to atbildību. Tas jāapzinās arī vēlētājiem, jo balsojot vēlēšanās, mēs savā ziņā kandidātu rokās atdodam savu dzīvi un nākotni.

“Krīze var biedēt un nomākt, taču svarīgi atcerēties – mēs esam piemēroti izdzīvot un uzvarēt. Dievs mūs radījis kā būtnes ar apziņu un ar divām smadzeņu puslodēm. Kad viss rit kā parasti, veicam ierastas lietas – gatavojam kafiju, braucam ar riteni, mēs to darām automātiski. Apziņa mums dota, lai sastaptos ar nezināmo un jauno. Kad pāri mums nogrūst negaidītais, kā tas notika 2020. gadā, svarīgi zināt, ka mums ir resurss, ar ko tam stāties pretī,” norāda Jānis Vanags.

Savukārt Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs uzsvēra, ka šajā dienā īpaši vēlas pateikties par to, ka mums ir tēvzeme – sava neatkarīga valsts. Pateicamies tiem cilvēkiem, kuri veltījuši savu dzīvi un pat dzīvību, lai Latvija būtu neatkarīga.

“Kungs, palīdzi mums katram kalpot Tev, savai dzimtenei, līdzcilvēkiem! Nāc mūsu sirdīs, it īpaši šobrīd, kad daudzi ir satraukti par pandēmiju, daudzi slimo, cieš no tās sekām. Lūdzam par tiem, kuri šobrīd ir izmisuši, izolēti, vientuļi. Pandēmijas laikā mēs Tev īpaši uzticam Latvijas mediķus, no kuriem daudzi, pildot pienākumus, piedzīvo pārslodzi, sastopas ar baiļu un nedrošības sajūtu. Lai par stiprinājumu viņu sirdīs ir apziņa, ka Latvijas kristieši lūdzas par mediķiem, ka viņi, pirmajās rindās cīnoties ar vīrusu, nav atstāti vieni. [..] Lūdzam par Latvijas ģimenēm, lai tās kļūtu par Latvijas atdzimšanas šūpuli. Lūdzam par Saeimas deputātiem, par valdību un prezidentu, dāvā viņiem savu gudrību, lai katrs no viņiem apzinās savu atbildību gan sabiedrības, gan arī Tavā priekšā.”
Zbigņevs Stankevičs
Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps
metropolīts Zbigņevs Stankevičs

Jau ziņots, ka šogad, atšķirībā no citiem gadiem, Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītajā dievkalpojumā Rīgas Domā piedalījās tikai baznīcu vadītāji. Atbilstoši valstī šobrīd noteiktajiem ierobežojumiem dievkalpojums notika bez aicināto viesu, tajā skaitā arī valsts amatpersonu, klātbūtnes.

Dalies ar šo ziņu