Baznīcu vadītāji 18. novembrī īpaši uzsver spēju uzticēties – cits citam, valstij un tās vadītājiem

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags savā sprediķī norādīja – lai arī ārkārtējās situācijas noteiktie ierobežojumi kļuvuši par daļu no ikdienas, cilvēkiem tomēr jāspēj uz šobrīd apkārt notiekošo paskatīties ar smaidu. Taču smaidīt droši vien negribas daudziem, piemēram, tiem, kuriem uz nenoteiktu laiku atliktas plānotas operācijas, tiem, kuri tuvāko mēnešu laikā baidās zaudēt darbu vai biznesu. Grūtākā ir neziņa par nākotni, ierasto norišu apstāšanās, daudzu pamatu salīgošanās, kas izraisa neziņu un nedrošību – kā viss beigsies.

Viņš arī atzīst, ka šogad daudzus pārsteidza baltkrievu tauta. Uz viņu drosmi mēs raugāmies ar pārsteigumu un apbrīnu, bet jāatceras – reiz, pirms 30 gadiem, mēs paši bijām tādi, ticējām savam sapnim par brīvu Latviju, uzdrošinājāmies nostāties ar dziesmām pret bruņumašīnām, jutāmies pacilāti un laimīgi, tā darot.

Arhibīskaps Vanags saka, ka jau Latvijas Republikas Satversmē teikts – Latvijas valsts izveidota, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu. Un tas nenozīmē vienkārši gribēt bezrūpīgu dzīvi labklājīgā valstī, jo valstsgriba vienmēr prasa kaut ko upurēt. Sākumā tā prasīja pat doties karā un upurēt dzīvību. Mūsdienās tā drīzāk nozīmē – katram tiekties pēc izcilības tajā jomā, kurā var kalpot savai tautai. Arī izcilība prasa kaut ko upurēt – vispirms jaunības bezrūpību un dzīves baudīšanu, darot to, kam ir nozīme. Pēc tam varbūt plānus par labāk apmaksātu karjeru ārzemēs. Viņaprāt, Latvijai savu cilvēku izcilību šobrīd vajag vairāk kā jebkad, un noteicošais resurss ir savstarpēja uzticēšanās, kas ir tieši saistīta ar izcilību. Ja nācija spēj izveidot tādu uzticēšanos, tā kļūst veiksmīga un bagāta.

Viņš atzīst – valstsvīriem, lemjot par ierobežojumiem sērgas apturēšanai, jāpieņem grūti lēmumi, jo savā veidā tiek lemts par cilvēku dzīvēm – vaļīgāki noteikumi var apdraudēt gados vecākus cilvēkus, atņemot pēdējos dzīves gadus, savukārt stingrāki ierobežojumi var izpostīt uzņēmumus, atņemt iztikas līdzekļus un novest cilvēkus nomāktībā, dzeršanā, pat pašnāvībā. Tāpēc politiķiem šobrīd ir īpaši liela atbildība sabiedrības priekšā. Doties politikā nozīmē sacīt – man ir kompetence un izcilība, lai lemtu par cilvēku dzīvēm un dzīvībām un uzņemtos par to atbildību. Tas jāapzinās arī vēlētājiem, jo balsojot vēlēšanās, mēs savā ziņā kandidātu rokās atdodam savu dzīvi un nākotni.

Savukārt Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs uzsvēra, ka šajā dienā īpaši vēlas pateikties par to, ka mums ir tēvzeme – sava neatkarīga valsts. Pateicamies tiem cilvēkiem, kuri veltījuši savu dzīvi un pat dzīvību, lai Latvija būtu neatkarīga.

Jau ziņots, ka šogad, atšķirībā no citiem gadiem, Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītajā dievkalpojumā Rīgas Domā piedalījās tikai baznīcu vadītāji. Atbilstoši valstī šobrīd noteiktajiem ierobežojumiem dievkalpojums notika bez aicināto viesu, tajā skaitā arī valsts amatpersonu, klātbūtnes.