Aktuāli

Karavīri un zemessargi sakopj Lāčplēša kara ordeņa kavalieres Līnas Čankas atdusas vietu

Sabiedrība
Sargs.lv
Image
Līna Čanka
Foto: Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes arhīvs

Godinot Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona karavīri un zemessargi devās sakopt Lāčplēša kara ordeņa kavalieres Līnas Čankas atdusas vietu Rendas kapos.

No jauna tika uzmūrēti kapsētas vārtu stabi un uzstādīti restaurētie kapsētas vārti, sakopta Līnas Čankas kapavieta, kā arī izgatavots un uz uzlikts jauns žogs.

Image
Līna Čanka
Foto: Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes arhīvs
Foto: Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes arhīvs

Kā norāda Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts, tradīcija sakopt Latvijas brīvības cīnītāju kapa vietas Zemessardzes 4. Kurzemes brigādē aizsākusies jau sen, un tajā labprāt iesaistās visi brigādes bataljoni.

Image
Līna Čanka
Foto: Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes arhīvs
Foto: Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes arhīvs
“Pērn 20. jūnijā Kalvenes pagasta Aizpores kapos notika divpadsmit granītā kaltu piemiņas zīmju atklāšana un divu piemiņas zīmju atklāšana Pērbones kapos - par godu Varoņu dienai un Brīvības cīņu simtgadei. Piemiņas zīmes uzstādīja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes karavīri, un tās tika izvietotas pie katras no Oskara Kalpaka vienības karavīru atdusas vietām. Bet rudenī 44. kājnieku bataljona karavīri pabeidza kapu kopiņu labiekārtošanas darbus, tām uzliekot arī jaunas virsmas, lai šīs atdusas vietas netiktu aizmirstas un būtu pamanāmas kapsētas apmeklētājiem, tā godinot brīvības cīnītāju piemiņu.”
Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde
Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes komandieris
pulkvedis Andris Rieksts
Image
Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde
Foto: Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes arhīvs
Foto: Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes arhīvs

Tāpat 2018. gadā Lielaucē noslēdzās Pirmajā pasaules karā kritušo Brāļu kapu sakopšanas darbi Auces novadā, kurus veica Zemessardzes 51. kājnieku bataljona zemessargi kopā ar komandieri majoru Aivi Vāceru un Bundesvēra karavīriem, kuru grupas ik gadu ierodas Latvijā, lai rūpētos par saviem Latvijā kritušajiem karavīriem. "Tā ir arī laba iespēja mums visiem kopā atcerēties mūsu vēsturi un kritušos karavīrus un novērtēt, ka dzīvojam brīvā Latvijā,” uzsver pulkvedis A. Rieksts.

Image
Lielauces kapi
Foto: Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes arhīvs
Foto: Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes arhīvs

Latvijas armijas uzvara Rīgā 1919. gada 11. novembrī pār Bermonta karaspēku kļuva ne tikai par pagrieziena punktu Latvijas Neatkarības karā, bet arī simboliski iezīmēja pirmā militārā apbalvojuma – Lāčplēša Kara ordeņa – dibināšanas dienu. Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais militārais apbalvojums laikā no 1920. līdz 1940. gadam. To pasniedza Latvijas brīvības cīņu veterāniem, un ārzemju valstsvīriem, diplomātiskā protokola ietvaros.

Ar šo prestižo apbalvojuma par īpašu varonību, kas izrādīta kaujās par brīvu Latviju, tika apbalvotas arī trīs sievietes. Ja Līna Čanka un Valija Veščunas-Jansone saņēma savus apbalvojumus par kaujām frontes līnijā, tad studente Elza Žiglevica – par drosmi un pašaizliedzību, atbalstot Latvijas armijas karavīrus. Sākoties Bermonta uzbrukumam, E. Žiglevica, neskatoties uz intensīvo artilērijas apšaudi, piegādāja ēdienu kareivjiem pozīcijās Daugavmalā, tika smagi ievainota granātas sprādzienā un mira slimnīcā. Viņai apbalvojums piešķirts pēc nāves.

Slavenās latviešu strēlnieces Līnas Čankas dzīvesstāsts ir kļuvis leģendārs, viņa dzimusi 1895. gadā Rendas pagasta «Mežzīlēs»,  1915. gada augustā ar segvārdu "Jānis" brīvprātīgi iestājusies latviešu strēlnieku vienībās. Piedalījusies visās 3. Kurzemes kājnieku pulka cīņās, izrādot apbrīnojamu varonību. Apbalvota ar Jura krusta III, IV šķiras, Jura medaļas IV šķiras. 1915. gada 22. oktobrī pie Pavasara muižas Slokā ievainota, atgriezās kaujaslaukā un turpināja cīņu zem nepārtrauktas ienaidnieka uguns, līdz tika ievainota otrreiz. No 1916. gada 1. aprīļa līdz12. septembrim piedalījās visās kaujās Nāves salā. No 1916. līdz1917. gadam Ziemassvētku kaujās un pie Ložmetējkalna kā vecākā sanitāre pašaizliedzīgi izpildīja savu pienākumu nepārtrauktā ienaidnieka ugunī. Latvijas armijā iestājusies brīvprātīgi 1919. gada septembrī un dienējusi 5. Cēsu kājnieku pulkā. Atvaļināta 1920. gada maijā. Piešķirta jaunsaimniecība Lielrendas muižā Virsaišos, kur saimniekojusi visu Latvijas neatkarības laiku. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Pēc otrā pasaules kara represēta, zaudējusi savu saimniecība. Mūža nogali aizvadījusi Kuldīgas rajona Reģu pansionātā. Mirusi 1981. gada 9. jūnijā un1989. gada 8. aprīlī pārbedīta dzimtas kapuvietā Rendas kapos līdzās vīram Robertam Freidenfeldam. (1)

(1) http://lkok.com/detail1.asp?ID=319

Dalies ar šo ziņu