Pēc Aizsardzības ministrijas iesaistīšanās centralizētajos individuālās medicīnas aizsardzības līdzekļu iepirkumos, medicīnisko aizsargmasku akūtais trūkums ir novērsts, tomēr aizvien jūtams respiratoru, vienreizlietojamo aizsargtērpu un aizsagbriļļu deficīts. Tā intervijā portālam “Sargs.lv” saka Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Edgars Labsvīrs. Viņš uzsver – veids, kā tiek rīkoti iepirkumi brīdī, kad aizsarglīdzekļu tirgū valda haoss , ir pārdomāts un pret visu sabiedrību atbildīgs.
Lai redzētu dinamiku, kā pieaug patēriņš, E. Labsvīrs kā piemēru min Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu. Iepriekš tur izlietots ap 1000 ķirurģisko aizsargmasku dienā, tagad to skaits sasniedzis vismaz 4000. Savukārt respiratorus NVD medicīnas iestādēm šobrīd “dozē” un pieprasījums tiek izvērtēts, jo, ja maskas lieto kā profilaktisko līdzekli, tad respiratorus jau tajos gadījumos, kad mediķiem ir saskarsme ar aizdomīgu vai jau ar Covid-19 apstiprinātu pacientu. Viņš lēš, ka piemēram, Infektoloģijas centrā varētu tik izlietoti ap 1000 respiratoru dienā, citur daudz mazāk. Taču viņš vērš uzmanību, ka visi šie skaitļi ar katru dienu var mainīties.
Ķirurģiskās maskas – 250 000
FFP2 un FFP3 respiratori: 40 000
Vienreizlietojamie cimdi: 45 000
Kombinezoni: 8 000
Halāti: 35 000
*NVD dati
Uz jautājumu, vai Latvijas medicīnas iestādēm šobrīd individuālo aizsarglīdzekļu krājumi ir pietiekoši un vai pieprasījumu var nodrošināt, E. Labsvīrs atbild apstiprinoši ar piebildi, ka deficīts joprojām ir tieši respiratori. Tie pašlaik koncentrēti uz slimnīcām, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un arī ģimenes ārstu praksēm – tās ir tās primārās vietas, kur var vērsties aizdomīgs vai jau ar Covid-19 sasirdzis pacients. Bet vajadzētu arī sekundārās medicīnas aprūpes iestādēm, piemēram, poliklīnikām, jo arī tur var vērsties cilvēki ar simptomiem, un ārstiem būtu nepieciešami respiratori.
Vēlreiz skaidrojot atšķirību starp abiem individuālās aizsardzības līdzekļiem, E. Labsvīrs norāda – respiratori aizsargā pret mazākām daļiņām jeb filtrē smalkāk nekā maskas. Jo ķirurģiskās maskas primāri paredzētas tam, ka vīrusa nēsātājs neizplata to tālāk, piemēram, šķaudot vai klepojot.
Kā iepriekš publiskajā komentārā norādīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors, līdz šim galvenais uzdevums bija iespējami ātri apgādāt visas nozares ar kritiski nepieciešamajiem individuālajiem aizsarglīdzekļiem, jo to katastrofāli trūka.
Kopš 2. aprīļa iepirkumus centralizēti veic Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC). E. Labsvīra vērtējumā, VAMOIC to dara atbildīgi, ņemot vērā apkārt valdošos milzīgās nenoteiktības un stresa apstākļus. Tieši tāpēc iepirkumiem nepieciešams sabiedrības uzticības mandāts, kas ļauj uzņemties riskus un rīkoties izlēmīgi.
Lai arī lēmumi bija jāpieņem ātri, kamēr prece vēl pieejama, viņš apstiprina -pirms iegādes tika ņemtas vērā gan Eiropas Komisijas rekomendācijas, gan arī noteiktas citas prasības, lai nodrošinātos, ka maskas mediķi var izmantot. Līdz ar to medijos iepriekš izskanējusī informācija, ka mediķiem maskas neder, ir nepatiesa un maldīga.
“Kad būsim nodrošinājuši kritisko krājumu minimumu, varēsim vērtēt alternatīvas, ja tādas tirgū būs parādījušās,” saka E. Labsvīrs.
Tāpat viņš norāda, ka Latvijas mediķiem vitāli svarīgi ir arī kombinezoni, vienreizlietojamie halāti, un aizsargbrilles, kuru krājumi esot zemi. Tas pats attiecas arī uz respiratoriem, šobrīd tie tiek “dozēti” un pieprasījums izvērtēts, jo ir medicīnas iestādes, kur šobrīd pietiek ar maskām.