Tikai divas dienas pēc prezidenta balsojuma Baltkrievijā Kremlis redzēja sev labāko scenāriju – Aleksandra Lukašenko uzvaru vēlēšanās. Tomēr liela mēroga protesti, kas notika visā valstī, bija pārsteigums gan Minskai, gan Kremlim. Savukārt nedēļu pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām Krievijas līderim Vladimiram Putinam ir jāpieņem grūts lēmums – atbalstīt A. Lukašenko vai atstāt viņu vienu. Jo ilgāk Kremlis pieņem galīgo lēmumu, jo lielāks risks, ka Krievijas amatpersonas vairs nekontrolēs to, kas notiek Baltkrievijā, raksta domnīca “Warsaw Institute”.
Baltkrievijas līderim domnīcas ekspertu vērtējumā nav daudz izvēļu. A. Lukašenko varētu mēģināt palikt pie varas, izmantojot spēka risinājumus, tomēr, lai to izdarītu, viņam ir vajadzīgs Krievijas atbalsts un V. Putina palīdzība. A. Lukašenko šobrīd ieņēmis pret rietumiem vēstu pozīciju, meklējot palīdzību no sava austrumu kaimiņa. Līderis savās runās pārmet Rietumvalstīm, īpaši Lietuvai un Polijai, par situācijas destabilizēšanu Baltkrievijā, vienlaikus apgalvojot, ka NATO savelk spēkus uz valsts robežas.
Lai viss izskatītos daudz ticamāk, A. Lukašenko pavēlēja, lai no 17. līdz 20. augustam Grodņas apgabalā pie Baltkrievijas jaunās atomelektrostacijas Astravjecā, kas atrodas pie Baltkrievijas un Lietuvas robežas, aizvadīt liela mēroga militārās mācībās. Domnīca “Warsaw Institute” atzīmē – izvēlētā vieta nav nejaušība. Krievijas būvētā kodoliekārta jau iepriekš ir radījusi sašutumu Lietuvā. To darot, A. Lukašenko ir nosūtījis signālu Maskavai, ka viņš ir vienīgais, kurš sargā Krievijas ietekmi un intereses Baltkrievijā, lai gan jebkāda revolūcija var kaitēt abām valstīm gan politiski, gan militāri. Iespējams, izvietojot bruņoto spēku vienības, amatpersonas cenšas slēpt karaspēka centienus apslāpēt protestus vai arī Krievijas karaspēka izvietošanu Baltkrievijā, lai atbalstītu A. Lukašenko.
Tāpat pagājušajā nedēļas nogalē notika divas telefonsarunas starp abiem līderiem. Lai gan pirmajā sarunā 15. augustā Krievija pauda savu atbalstu Baltkrievijai, nākamajā tas nebija tikpat apņēmīgs, jo V. Putins paziņoja, ka Maskava varētu reaģēt saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Kolektīvās drošības līgumā – militārajā blokā, kurā ietilpst gan Baltkrievija, gan Krievija, lai aizstāvētu valsts “likumīgās pilnvaras”. Protams, jautājums ir - vai Maskavai cenšoties panākt tiešu spēka risinājumu, šis gājiens atmaksātos? Kā uzskata eksperti, šāds solis būtu līdzvērtīgs jaunai Rietumu sankciju paketes ieviešanai un varētu veicināt pret Krieviju vērstu noskaņojumu baltkrievu vidū. Tādējādi Kremlis, visticamāk, pieturēsies tikai pie paziņojumiem.
Iespējams, A. Lukašenko savas varas noturēšanas mēģinājumos centīsies ievilkt V. Putina ar iestudētas provokācijas palīdzību. Taču šādā gadījumā Krievija varētu izskatīt dažādus ārkārtas scenārijus, piemēram, A. Lukašenko gāšanu, vai atstādināšanu, Maskavai iegūstot kontroli tā visa gala rezultātā.