Krievija draud atbildēt ar kodoltriecienu jebkuram ballistiskās raķetes uzbrukumam

Pasaulē
Sargs.lv/Associated Press
Krievija
Foto: Foto: TASS/Scanpix

Krievija uztvers jebkuru palaistu ballistisko raķeti tās virzienā kā kodoluzbrukumu, uz ko tā atbildēs ar kodoltriecienu, šāds brīdinājums piektdien izskanējis Krievijas bruņoto spēku oficiālā laikraksta “Krasnaya Zvezda” publikācijā, vēsta ASV ziņu aģentūra “Associated Press”.

Aģentūra norāda, ka šāds brīdinājums galvenokārt vērsts ASV virzienā, kura attīsta tālās darbības raķetes, kas nav aprīkotas ar kodollādiņiem. Šī publikācija seko jūnijā publicētajai Krievijas kodolatturēšanas politikai, kas pieļauj atomieroču izmantošanu, atbildot uz konvencionālu uzbrukumu valsts kritiskajai valdības un militārajai infrastruktūrai.

“Krasnaja Zvezda” rakstā citēti augsti stāvoši Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba virsnieki – ģenerālmajors Andrejs Sterlins un pulkvedis Aleksandrs Hrjapins, kuri uzsvēruši, ka šāda pieeja nepieciešama, jo nav iespējams noteikt, vai ballistiskā raķete, kura lido Krievijas virzienā ir vai nav aprīkota ar kodollādiņu.

“Jebkura izšautā raķete tiks uzskatīta par aprīkotu ar kodollādiņu,” sacīts rakstā. “Informācija par šādas raķetes startu nekavējoties tiks nosūtīta Krievijas militāri politiskajai vadībai, kura lems par atbildes kodoltriecienu.”

“Associated Press”` uzsver, ka šāda argumentācija atspoguļojot pašas Krievijas rūpes par jaunākās paaudzes bruņojuma attīstību ASV, kas iespējama konflikta gadījumā ļautu Vašingtonai ātri un efektīvi iznīcināt Krievijas bruņoto spēku un valdības infrastruktūru pat neizmantojot atomieročus.

Saskaņā ar Krievijas militāro doktrīnu, jaunā kodolatturēšanas politika vēlreiz apstiprina, ka Krievijas valsts vadība var izmantot kodolieročus, atbildot kā uz kodoluzbrukumu, tā arī uz uzbrukumu ar konvencionālajiem ieročiem, ja tiek uzskatīts, ka tie rada draudus Krievijas tālākajai pastāvēšanai. Šis, nule pieņemtais dokuments, piedāvā detalizētu aprakstu tām situācijām, kuras var izsaukt kodolieroču izmantošanu no Krievijas puses.

Papildus tam dokumentā pirmo reizi teikts, ka Krievija varētu izmantot savu kodolieroču arsenālu, ja tā saņem “ticamu informāciju” par ballistisko raķešu palaišanu, kas vērsta pret tās teritoriju vai tās sabiedrotajiem, kā arī gadījumā, ja ”ienaidnieka uzbrukums varētu skart kritiski svarīgus Krievijas valdības vai militārās infrastruktūras objektus, kuru rīcībnespēja varētu izraisīt kodolieroču pretpasākumu neizdošanos. ”

“Associated Press” atgādina, ka ASV un Krievijas attiecības šobrīd noslīdējušas zemākajā līmenī kopš Aukstā kara. Šādu situāciju izraisījusi Krievijas sāktā karadarbība Ukrainas teritorijā, kā arī izskanējušās apsūdzības par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā.

Krievijas amatpersonas kā galveno draudu uzskata ASV virzīto pretraķešu aizsardzības programmu, kā arī Savienoto valstu plānus izvietot ieročus kosmosa orbītā. Krievijas ieskatā šādas Vašingtonas spējas ļaušot tai uzbrukt Krievijai, cerot, ka tā spēs novērst Krievijas atbildes triecienu.

“Krasnaja Zvezda” rakstā uzsvērts, ka Krievijas kodolatturēšanas politikas publiskošana skaidri parāda, kādos virzienos Krievija saskata iespējamo agresijas avotu.

“Krievija ir novilkusi skaidras “sarkanās līnijas”, kuras mēs nevienam neiesakam pārkāpt,” teikts “Krasnaja Zvezda” rakstā. “Ja potenciālais pretinieks uzdrošināsies to darīt, atbilde būs postoša. To, kurp, kad un cik lielā apmērā tiks dots atbildes trieciens, noteiks Krievijas militāri politiskā vadība.”

Dalies ar šo ziņu