Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija šodien ar iekšlietu ministri Mariju Golubevu (AP) vienojās par to, ka nepieciešams izsludināt ārkārtas stāvokli pierobežā, aģentūru LETA informēja NA.
Šodien notika NA Saeimas frakcijas deputātu un Golubevas tikšanās, ko partija rosināja, lai pārrunātu satraucošo situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
Tikšanās laikā izdevās vienoties par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli pierobežā. NA atzīmēja, ka tas pavērtu iespējas straujāk virzīties uz priekšu ar fiziskas robežas izbūvēšanu, kas aizvadītajos gados kavējusies, taču šobrīd būtu būtisks šķērslis migrantiem.
Tāpat sarunas dalībnieki vienojās, ka līdzās paātrinātai fiziskas robežas izbūvei jālikvidē arī dažādas normatīvās barjeras, kā arī jārada grozījumi krimināllikumā, paredzot lielāku atbildību cilvēku kontrabandas organizatoriem un dalībniekiem.
Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava atzīmēja, ka deputāti ir gandarīti, ka tikšanās laikā puses rada vienotu izpratni par to, ka šobrīd runa nav par klasiskiem patvēruma meklētājiem, kas censtos ieceļot Latvijā. Pie Baltkrievijas robežas notiekošais esot hibrīdapdraudējums.
"Svarīgi, lai Latvijas iestādes un Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi atvairīt bīstamus robežpārkāpējus," uzsvēra Dombrava.
Iekšlietu ministrija informēja, ka patlaban tiek izstrādāti vairāki normatīvie akti un ir aplēsts nepieciešamais finansējums infrastruktūras izbūvei, lai ātrāk virzītu robežas ierīkošanu atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem.
"Latvija ir bijusi solidāra un aktīva robežas aizsardzības operācijās citās Eiropas valstīs, līdz ar to krīzes situācijā arī Latvija var rēķināties ar solidaritāti. Robežu kontrolē mums ir ļoti svarīgi darboties atbilstoši Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam, lai nezaudētu šo ļoti nozīmīgo atbalstu, kā tas noticis, piemēram, Ungārijas situācijā. Valsts robežsardze ir gatava dažādiem notikumu attīstības scenārijiem un sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem monitorē situāciju uz mūsu robežām, kā arī regulāri sazinās ar kolēģiem Lietuvā," atzīmēja iekšlietu ministre.
Sarunas laikā Nacionālās apvienības deputāti aktualizēja jautājumu par speclīdzekļu lietošanu pret cilvēkiem, kuri nelikumīgi šķērso robežu. Gan ministre, gan Valsts robežsardzes pārstāvji atzīmēja, ka speclīdzekļu izmantošana pret civiliedzīvotājiem, kuri nav agresīvi, nav pieļaujama ne pēc Eiropas Savienības, ne Latvijas normatīvajiem aktiem.
Attiecībā uz jautājumu par normatīvo regulējumu cilvēku kontrabandā iesaistītajiem iekšlietu ministre uzdos Iekšlietu ministrijai izvērtēt stingrāku sodu ieviešanas iespējamību.
Jau vēstīts, ka Latvijas Nacionālie bruņotie spēki no 12. jūlija nosūtījuši zemessargus uz valsts austrumu robežu nelegālās imigrācijas atturēšanas pasākumu pastiprināšanai. Zemessargi tika nosūtīti uz Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežām.
Šāds lēmums pieņemts, jo novērojama pastiprināta nelegālo migrantu plūsma pār Lietuvas-Baltkrievijas robežu.
Tikmēr situācija Lietuvā strauji saasinās. Lietuvas robežsargi kopš pusnakts aizturējuši un likuši doties atpakaļ uz Baltkrieviju apmēram 180 robežu nelegāli šķērsojušajiem migrantiem, informē Lietuvas Valsts robežsardzes dienests.
Turklāt Lietuvas Iekšlietu ministrija sociālajā tīklā "Facebook" pavēstīja - tai ir pierādījumi tam, ka "Baltkrievijas amatpersonas piedalās nelegālās migrācijas organizēšanā".
"Svētdien Šalčininku rajonā no [Eiropas Savienības robežsardzes aģentūras] "Frontex" helikoptera, kas piedalījās operācijā, tika pamanīta grupa nelegālo migrantu, kuru pavadīja dienesta automobilis un tajā esošās personas. Tāda modeļa transportlīdzekļus izmanto Baltkrievijas Valsts robežsardzes komitejas darbinieki," informēja Lietuvas Iekšlietu ministrija.
Jau ziņots, ka Lietuvas Iekšlietu ministre Agne Bilotaite pirmdien parakstīja rīkojumu, ar kuru Lietuvas robežsargiem atļauts nelegālajiem migrantiem, kas šķērso Lietuvas robežu, likt doties atpakaļ vai arī viņus novirzīt uz robežas kontrolpunktiem vai diplomātiskajām pārstāvniecībām.
"Lai aizsargātu valsts robežu un neļautu personām, kas plāno šķērsot robežu nelegālās vietās, iekļūt Lietuvas teritorijā, ir izdots rīkojums uzlikt viņiem par pienākumu izmantot likumīgus robežas šķērsošanas vai patvēruma pieprasīšanas veidus un novirzīt personas uz tuvāko starptautisko robežkontroles punktu vai diplomātisko pārstāvniecību," paziņoja Lietuvas Iekšlietu ministrija.
Savukārt Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks, neatklājot precīzu skaitu, norādījis - pašlaik simtiem karavīru palīdzot robežsargiem atrisināt Lietuvā notiekošo migrācijas krīzi. Viņš šodien ticies ar valsts prezidentu G. Nausēdu un bruņoto spēku vadību, lai apspriestu tiesību aktu grozījumus, kuru mērķis ir dot iespēju armijai atrisināt migrācijas krīzi esošajā ārkārtējā situācijā valstī. Ierosinātie grozījumi dotu karaspēkam tiesības dot pavēles fiziskām personām, vajāt un aizturēt cilvēkus. Citiem vārdiem sakot, karaspēks varētu veikt robežsargu funkcijas.
Tuvojoties vērienīgajām Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām "Zapad 2021", kas notiks septembrī netālu no Lietuvas robežas, ministrs norāda: "Mēs ceram izvairīties no bruņotām provokācijām," piebilstot, ka "armija ir gatava jebkādiem notikumiem".