Jātiecas uz stratēģisko mērķi – 2025. gadā pievienoties Rietumeiropas elektroenerģijas tīklam

Nozares politika
Sargs.lv
Image
elektroenerģija
Foto: Pixabay.com

Jāmazina Latvijas atkarība no elektroenerģijas importa no trešajām valstīm un jāturpina virzība uz Baltijas valstu stratēģisko mērķi – 2025. gadā veikt savu elektroenerģijas tīklu atdalīšanu no BRELL enerģētiskā loka, vienlaikus pievienojoties kopējam Rietumeiropas elektroenerģijas tīklam. Tā, analizējot tranzīta un enerģētiskās drošības aktualitātes Latvijā 2020. gadā, norāda Valsts drošības dienests (VDD).

Tranzīts un enerģētiskā drošība līdzās finanšu sektora aizsardzībai bija Valsts drošības dienesta (VDD)  redzeslokā arī 2020. gadā, tranzīta jomā īpašu uzmanību pievēršot gan lielo ostu darbībai, gan dzelzceļa nozarē notiekošajam, tostarp saistībā ar projekta “Rail Baltica” attīstību.

Līdzīgi kā iepriekš, arī pērn Latvijas tranzīta nozares problemātiskais punkts bija nepamatotā paļaušanās uz Krievijas energoresursu kravu transportēšanu, lai arī pārmaiņas Krievijā skaidri signalizēja – situācija ir neatgriezeniski mainījusies, tāpēc laiks domāt par cita veida kravām un biznesa virzieniem.

VDD analīze liecina – Krievija turpina sistemātiski īstenot stratēģisko mērķi par kravu plūsmas pārvirzīšanu no Baltijas valstu ostām uz savējām. Tas ilgtermiņā Krievijai ir ekonomiski pamatots solis, taču rīcībai saskatāmi arī politiski mērķi, proti, pārbaudīt Latvijas reakciju un spēju pielāgoties sarūkošajam kravu apjomam ostās un dzelzceļā.

Tajā pašā laikā dienests atzīst, ka alternatīvu kravu izcelsmes avotu atrašana un jaunu biznesa virzienu attīstība tranzīta jomā ir sarežģīta un laikietilpīga, bet nav neiespējama. Par to liecina 2020. gadā īstenotais projekts, nogādājot smagās automašīnas treileri no Krievijas uz Liepājas ostu uz speciālas platformas pa dzelzceļa sliedēm. Latvijā tas bija pirmais gadījums, lai gan Eiropā šādi pārvadājumi tiek veikti jau vairākus gadu desmitus, jo tie ir videi draudzīgāki un palīdz atslogot autoceļus no kravu transporta. Lai šis gadījums nepaliktu kā vienīgais eksperiments, Latvijai jāiegulda resursi infrastruktūras izveidē, kā arī jāveic precizējumi normatīvo aktu bāzē.

Šim projektam, ja tas attīstīsies, nākotnē būs cieša saistība ar “Rail Baltica” projektu. Šādiem multimodāliem kravu pārvadājumiem, kad kravas transportēšanai no sākuma līdz gala punktam tiek izmantoti vismaz divi transporta veidi, gan austrumu –rietumu, gan ziemeļu – dienvidu virzienā būtu jāsatiekas Salaspils multimodālajā kravas terminālī, ko plānots attīstīt projekta “Rail Baltica” ietvaros.

Tāpat 2020. gadā Covid-19 pandēmijas rezultātā daudziem lielajiem, valstij piederošajiem transporta nozares uzņēmumiem radās nepieciešamība pēc valsts finansiālā atbalsta. VDD vērtējumā uzņēmumiem piešķirto valsts budžeta līdzekļu efektīva izmantošana un izlietojuma kontrole ir svarīgs ekonomiskās drošības jautājums.

Savukārt enerģētiskās drošības jomā VDD fokusējās uz dabasgāzes tirgū notiekošajiem procesiem gan Latvijā, gan ārpus tās, pievēršot uzmanību globālajām attīstības tendencēm Baltijas jūras reģionā un arī citās valstīs.

2020. gadā dabasgāzes pārvades jomā tika noslēgti divi ekonomiskajai drošībai nozīmīgi darījumi. To rezultātā Krievijas enerģētikas uzņēmums “Gazprom”, kā arī uzņēmums “Marguerite Gas I S.a.r.l.”, kas pārstāv finanšu fonda “Marguerite” intereses, pārdeva tiem piederošās dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS “Conexus Baltic Grid” akcijas.

“Marguerite Gas IS.a.r.l.” piederošās AS “Conexus Baltic Grid” akcijas iegādājās Japānas daudznozaru kompāniju “Marubeni Corporation” pārstāvošais finanšu fonds “MM Infrastructure Investments Europe Limited”.

Savukārt Latvijas valsts pieņēma lēmumu iegādāties “Gazprom” piederošās akcijas. Iegādājoties akcijas no “Gazprom”, Latvijas valsts caur tai piederošo uzņēmumu AS “Augsprieguma tīkls” ir kļuvusi par lielāko AS “Conexus Baltic Grid” akcionāru. VDD vērtējumā šis darījums stiprinās valsts enerģētisko drošību, jo līdz ar izšķirošas ietekmes iegūšanu AS “Conexus Baltic Grid” valstij būs lielāka atbildība un kontrole pār lēmumu pieņemšanu dabasgāzes pārvades jomā.

AS “Conexus Baltic Grid” kontrolē nozīmīgu kritisko infrastruktūru – maģistrālos gāzes vadus un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Darījums ir vērtējams pozitīvi arī dabasgāzes tirgus liberalizācijas kontekstā, jo tagad AS “Conexus Baltic Grid” kā pārvades operatoram būs vienādas pozīcijas pret visiem tirgus dalībniekiem, kas izmanto Latvijas infrastruktūru dabasgāzes piegādēm.

Tikmēr elektroenerģijas jomā aizvadītajā gadā aktualitāti saglabāja jautājums par vienotu Baltijas valstu pieeju elektroenerģijas tirdzniecībā ar trešajām valstīm. Šis jautājums īpaši nozīmīgs kļuva pēc tam, kad darbu sāka Astravjecas atomelektrostacija Baltkrievijā. Tajā brīdī Lietuva, kas jau iepriekš bija solījusi boikotēt Astravjecas atomelektrostacijā saražoto elektroenerģiju, pārtrauca elektroenerģijas importu no trešajām valstīm caur Baltkrieviju uz Baltijas valstīm. Lietuvas lēmums bija pamatots ar bažām par Astravjecas atomelektrostacijas celtniecības procesā ievērotajiem drošības standartiem.

Likumsakarīgi arī Latvija apliecināja nostāju atteikties no Astravjecas atomelektrostacijā saražotās elektroenerģijas. VDD vērtējumā ir jāturpina īstenot mērķtiecīgi pasākumi, lai ilgtermiņā mazinātu atkarību no elektroenerģijas importa no trešajām valstīm.

Tāpat jāturpina virzība uz Baltijas valstu stratēģisko mērķi – 2025. gadā veikt savu elektroenerģijas tīklu atdalīšanu no BRELL enerģētiskā loka, vienlaikus pievienojoties kopējam Rietumeiropas elektroenerģijas tīklam.

Atgādinām, ka BRELL enerģētiskais loks ir saglabājies vēl kopš PSRS laikiem. Tas balstās uz Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopīgi parakstītu līgumu par visu šo valstu elektrotīklu darbības savstarpējo sinhronizāciju un darbību vienotā režīmā.

Dalies ar šo ziņu