M. Staķis: Rīga papildinās savu civilās aizsardzības plānu, iekļaujot rīcību kara gadījumā

Nozares politika
Sargs.lv
Image
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis
Foto: Rīgas mērs Mārtiņš Staķis/Edijs Pālēns/LETA

Galvaspilsētas civilās aizsardzības plāns līdz februārim tiks papildināts ar sadaļu par pašvaldības rīcību un soļiem militārā apdraudējuma gadījumā. Šo plānu jau tuvākajā laikā plānots pārbaudīt arī praksē, tajā iekļautos mehānismus izmēģinot mācībās, intervijā portālam “Sargs.lv” atzina Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Viņš stāstīja, lai arī Rīgā līdz šim jau bijis spēkā esošs civilās aizsardzības plāns, tajā ilgus gadus nebija iekļauta sadaļa par pašvaldības rīcību militāra apdraudējuma gadījumā. Tiesa, Rīga šajā ziņā nebija izņēmums. Līdzīgi militāro draudu sadaļa nav bijusi vairumā blīvi apdzīvoto Pierīgas pašvaldību.

“Būsim godīgi! Līdz šim mēs esam dzīvojuši, izslēdzot no apziņas kara iespējamību. Tā tika izslēgta brīdī, kad Latvija iestājās NATO. [..] Taču 2014. gadā mēs ātri sapratām, ka karš ir iespējams arī mūsdienās. Turklāt pēc notikumiem Ukrainā nācās saprast, ka karš var būt tuvumā mūsu robežām. Tas arī bija iemesls, kāpēc es iestājos Zemessardzē,” teica Rīgas domes priekšsēdētājs.

M. Staķis uzsvēra, ka vairumā gadījumu visām krīzēm ir līdzīgas iezīmes, tādēļ jebkurai pašvaldībai, arī Rīgai, laicīgi jāsagatavojas situācijām, kad var pazust elektrība, siltumapgāde vai dzeramā ūdens piegādes. Šādiem gadījumiem jābūt sagatavotai ikvienai pašvaldības iestādei. Tālab nepieciešams īpašs rīcības plāns.

“Es gribētu, lai Rīgā šis civilās aizsardzības plāns tiktu rakstīts pēc būtības un lai tas nebūtu dokuments, kas tiek izstrādāts tikai tādēļ, ka to vajag. Šim plānam jābūt tādam, lai gadījumā, ja mums, nedod Dievs, iestājas krīze, mēs to varam atvērt, izvēlēties attiecīgo nodaļu un atbilstoši rīkoties. Tas nozīmē, ka šis plāns ir ne tikai jāizstrādā, bet jāpārbauda dzīvē mācībās vismaz galda izspēles līmenī,” sacīja M. Staķis

Kā norādīja Rīgas mērs, par galvaspilsētas civilās aizsardzības plāna izstrādi pašlaik atbild Rīgas domes priekšsēdētāja Linda Ozola, kura to izstrādā roku rokā ar Rīgas pašvaldības policiju. Lai gan jaunā dome to apņēmusies sagatavot līdz februārim, ar tā izstrādi neiet viegli, jo paralēli liels darba apjoms jāvelta ikdienas darbiem, kas saistīti ar Covid-19 pandēmijas ierobežošanas ikdienas pasākumu nodrošināšanu.

“Lai nu kā, šis plāns ir jāizstrādā un esošās problēmas kavēšanos neattaisno, jo nelaimes nenotiek plānoti. Tās mēdz atnākt tad, kad cilvēki tās vismazāk gaida,” piebilda M. Staķis

Rīgas mērs atzina – līdz pat 2014. gada Krievijas iebrukumam Ukrainā un nesen piedzīvotās Covid-19 pandēmijas vairumam sabiedrības šķita, ka šādas kataklizmas iespējamas tikai tālu ārvalstīs, taču šis uzskats ir maldīgs.

M. Staķis uzsvēra – tieši Covid-19 pandēmija visspilgtāk parādīja, ka arī Latvija dzīvo  karadarbības apstākļos, jo pret Latvijas sabiedrību pastāvīgi tiek vērsti informatīvā kara uzbrukumi. Spilgtākais piemērs – dezinformācija, kas saistīta ar pandēmiju.

“Tas fakts, ka Krievija un citas agresorvalstis ir pielikušas savas pūles, lai Rietumu sabiedrībā tiktu sētas šaubas par Covid -19 pandēmiju, ir atbalsis tam hibrīdkaram, kas no šo valstu puses tiek vērsts pret visu Rietumu pasauli, ne tikai Latviju. Tomēr tas, ka Latvijā šie vēstījumi ir atraduši labu augsni un iesakņoties plašā sabiedrības daļā, ir ļoti bīstama parādība,” atzina Rīgas mērs.

Viņš atzina, ka jaunajā Rīgas civilās aizsardzības plānā īpaši tiks stiprināta sadarbība ar Zemessardzes 1. Rīgas brigādi. Tomēr mājasdarbs šajā sadarbībā būs arī Rīgas pašvaldībai.

“Katru reizi, kad ir problēmas, mēs allaž paļaujamies uz Zemessardzi. Jā zemessargi pilsētai nāks talkā, taču te ir jāsaprot, ka šīm attiecībām jādarbojas divos virzienos – arī mums, proti, pilsētai ir jānāk talkā savai armijai un zemessardzei. [..] Tas nozīmē, ka turpmāk arī Rīgas domei jāpiedalās kopīgās augsta līmeņa krīzes mācībās plecu pie pleca ar Zemessardzi,” uzsvēra M. Staķis.

Dalies ar šo ziņu