Baltijas valstis nesamazinās aizsardzības izdevumus zem 2% no IKP

Nozares politika
Sargs.lv
Image
Baltija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Baltijas valstis apņēmušās nesamazināt aizsardzības nozarei atvēlēto finansējumu zem 2% no IKP. To apliecina šodien Alūksnē un Gulbenē notikušās Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās laikā parakstītais trīspusējais komunikē. Tāpat vizītes laikā aizsardzības ministri pārrunāja reģiona aktuālos aizsardzības un drošības jautājumus. Ministri uzsver – arī Covid-19 pandēmijas aizsegā Krievijas radītie draudi nekad nav zuduši, tāpēc Baltijas valstu bruņoto spēku spējas jāturpina stiprināt.

Lai veicinātu valstu sadarbību un aizsardzību, Baltijas valstu aizsardzības ministri, Lietuvas nacionālās aizsardzības ministrs Raimundas Karoblis (Raimundas Karoblis), Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks (Jüri Luik) un aizsardzības ministrs Artis Pabriks, parakstīja trīspusēju apliecinājumu, kas paredz saglabāt aizsardzības nozarei atvēlēto budžetu vismaz 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, kā arī to, ka NATO ir jāsaglabā atturēšanas politika, vēršoties pret nemainīgajiem NATO izaicinājumiem, kas, neskatoties uz Covid-19 radītajiem draudiem, nav mainījušies. Tāpat arī trīspusējais dokuments paredz – nepieciešams saglabāt Eiropas Savienības daudzgadu, saglabājot finanses aizsardzības iniciatīvām, tai skaitā militārās mobilitātes iniciatīvai.

Šī ir pirmā klātienes Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās pēc vairāku mēnešu valstu izolācijas. Kā norāda aizsardzības ministrs A. Pabriks – galvenais tikšanās mērķis ir klātienē saskaņot Baltijas valstu starptautiskās pozīcijas, sagatavojoties Eiropas Savienības un NATO aizsardzības ministru sanāksmēm, tāpēc svarīgi bijis apspriest sadarbības jautājumus ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas Savienības dienas kārtības pozīcijas, kā arī Baltijas valstu nostāju starptautiskās drošības politikas jautājumos.

Latvija un Igaunija jau sadarbojas, lai nākotnē īstenotu kopīgu militārās tehnikas iepirkumu – šogad abas valstis un Somija strādā, lai tuvākajos gados iegādātos 6x6 “Patria” bruņumašīnas. Igaunijas aizsardzības ministrs J. Luiks akcentē, ka apspriesti arī nākotnes projekti kopīga ekipējuma iegādē, kurā sadarboties varētu visas Baltijas valstis, tomēr ministri vēl nav nonākuši pie kopīga lēmuma.

“Uzskatu, ka šīs tikšanās ir ļoti svarīgas, lai koordinētu mūsu sadarbību, tādējādi aizsardzībai atvēlētos līdzekļus mēs izmantotu daudz efektīvāk. Sadarbojoties tas būs daudz efektīvāk, nekā darot to katra valstij individuāli,” saka J. Luiks.

Savukārt runājot par Baltija reģionālo drošību, Lietuvas nacionālās aizsardzības ministrs R. Karoblis uzsver - Covid-19 situācija nebūt nekļuva vieglāka, jo papildus vīrusa radītajiem draudiem, savu militāro draudu turpināja vairot arī potenciālais pretinieks. Kā piemēru viņš uzsvēra Baltijas Jūras spēku mācību “Baltops” laikā veiktos Krievijas Gaisa spēku militāros treniņus, imitējot uzbrukumu potenciāliem virszemes mērķiem. Ministrs atgādina, ka tas ir tikai viens no gadījumiem, tāpēc Baltijas valstīm jābūt ļoti piesardzīgām un jāturpina stiprināt valstu bruņoto spēku spējas, uzsverot - šis ir īstais laiks, lai to darītu.

Arī Igaunijas aizsardzības ministrs vērš uzmanību, ka, lai arī Covid-19 krīze ir ietekmējusi visus un valstis tagad saskaras ar jauniem drošības apdraudējumiem, kas vairāk saistīti ar civiliedzīvotājiem, vecie aizsardzības apdraudējumi nekur nav zuduši.

“Mēs joprojām esam Krievijas kaimiņvalsts, ģeopolitiskā situācija nav mainījusies, un tas mums ir jāpatur prātā, runājot par mūsu aizsardzības budžetu. Protams, ir daudzas sociālās vajadzības, bet aizsardzībai vajadzētu būt viena no svarīgākajiem punktiem darba kārtībā. Tad, kad saskārāmies ar koronavīrusu un arī tagad, kas atkopjamies - Krievija joprojām ir mūsu kaimiņš,” uzsver J. Luiks.

Tāpat bažas rada arī Baltkrievijas pierobeža. Aizsardzības ministrs A. Pabriks akcentē, ka gan Krievijā, gan Baltkrievijā joprojām ir liels skaits saslimušo, kur vīruss ir plaši izplatīts un daudz blīvāks. Līdz ar to arī robežu kontakti joprojām ir ļoti bīstami, savukārt infekcija – ļoti tuvu.

Arī Igaunijas kolēģis norāda, ka ārējo robežu atvēršanas jautājums būs ļoti sarežģīts, īpaši ar Krieviju, jo valstī saslimušo skaits joprojām ir liels, kas redzami arī nemazinās.

Ministri arī norādīja – lai arī katrā no Baltijas valstīm ir izstrādāta citādāka militārā aizsardzības sistēma, tās savstarpēji sadarbojas veiksmīgi. Par to vien liecinot valstu kopīgās militārās mācības un kopīgi treniņi. Plānots arī, ka Kājnieku skolā Alūksnē drīzumā ieradīsies Igaunijas karavīri.

Tomēr aizsardzības ministri arī atzina, ka viņus ļoti satrauc Eiropas Savienības budžets, kur mobilitātei ir paredzēts pārāk maz līdzekļu, un aizsardzības budžets kopumā, tāpēc svarīgi bijis apspriest virkni trīspusējo jautājumu, sevišķi gaisa un krasta aizsardzībā, kur Baltijas valstīm jābūt kopīgām pozīcijām un investīcijām.

Viens no Baltijas valstu sadarbības aizsardzības jomā formātiem ir Ministru komiteja, kuras sastāvā ir triju valstu aizsardzības ministri. Ik gadu viena no Baltijas valstīm ir Ministru komitejas prezidējošā valsts, un šogad tā ir Latvija.

Vizītes laikā ministri arī iepaznās ar Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas darbību un poligona “Lāčusils” infrastruktūras attīstību. Baltijas valstu aizsardzības ministri arī apmeklēja Gulbeni, kur nolika ziedus pie pieminekļa Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības karā kritušo piemiņai.

 

Dalies ar šo ziņu