Mūsdienu sarežģītajā un nemitīgi mainīgajā drošības jomā Rietumiem jābūt gataviem dažāda veida uzbrukumiem un jāspēj ar tiem cīnīties. Turklāt Baltijas reģionam jābūt vienotākam. Tā aizsardzības nozares ziņu portālā “defensenews.com" pauž Igaunijas bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Martins Herems.
“Varētu jautāt – kāpēc mums atkal jārunā par Baltijas reģiona drošību?” ar retorisku jautājumu iesāka ģenerālmajors M. Herems (Martin Herem). Viņaprāt, Baltijas reģions arī šobrīd ir tas, par kura drošību īpaši jādomā Krievijas kontekstā. “Baltija vēl aizvien ir reģions, kurā Krievija labprāt izmēģinātu, cik stipra ir NATO alianse. Mēs to nedrīkstam pieļaut.”
Viņš norāda, ka Baltijas reģiona drošības pamatā ir nacionālo, reģionālo un multilaterālo – īpaši NATO – spēku iesaiste. “Mēs strādājam pie augstas kvalitātes kaujas spējīgiem spēkiem, kuri būtu nemitīgā augstā gatavībā, kā arī cenšamies padarīt NATO finansiālā sloga sadali līdzīgāku starp dalībvalstīm,” piebilda ģenerālmajors M. Herems.
Viņš norādīja, ka Igaunijas sagatavotība un spējas alianses austrumu robežā ir valsts galvenais pienesums NATO kopējā aizsardzībā. Igaunijas bruņotie spēki pēdējā laikā koncentrējušies uz savas kaujas gatavības pārbaudi. 2019. gadā vērienīgās mācībās valsts iesaistīja arī bruņoto spēku rezervistus, lai izmēģinātu gatavību situācijās, kad jāspēj ātri sagatavoties negaidītam uzbrukumam.
“Es biju lepns redzēt, ka mazāk nekā 40 stundu laikā pēc valdības lēmuma veikt negaidīto uzdevumu, kājnieku bataljons jau bija aizvirzījies 100 km attālumā no vietas, kur tas sāka savu uzdevumu,” norādīja ģenerālmajors M. Harems.
“Skatoties reģionālā kontekstā, viens no maniem galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem ir pilnībā izprast Baltiju kā vienotu operacionālo teritoriju,” raksta ģenerālmajors M. Harems. Viņš uzsver, ka šāda perspektīva ļautu saprast, kādus politiskos mērķus jānodod militāro spēku ziņā, lai spētu Baltiju uztvert kā kopēju teritoriju. “Mums jāpārkāpj savām bailēm, lai spētu nodrošināt mūsu kopīgos panākumus,” uzsvēra Igaunijas bruņoto spēku komandieris, piebilstot, ka tas galvenokārt nozīmē kopīgu reģionālās aizsardzības plānošanu. Šobrīd tā vairāk notiek tikai nacionālā līmenī.
“Mūsu reģionālo spēju uzlabojumam jābūt veiksmīgam ne tikai uz papīra, bet arī realitātē,” uzskata Igaunijas bruņoto spēku komandieris. “Ir svarīgi investēt NATO nosauktos 2% no IKP, taču mūsu budžets vēl aizvien paliek stipri ierobežots. Par militāro tehniku nemaksā ar procentiem, bet gan reālu naudu – raķetes iegāde Igaunijai izmaksā tikpat, cik Vācijai, Francijai vai ASV. [..] Tāpēc drosme strādāt reģionāli un atvērtība sadarbībā ar mūsu kaimiņiem spētu mums dot vairāk skaidrības stratēģisko vīziju jomā,” norādīja ģenerālmajors M. Harems.