Mūsdienās draudi pret valstīm un sabiedrībām vairs nav tikai militāri. Arvien nopietnāks apdraudējums ir kiberuzbrukumi un informatīvā kara vešana, tāpēc īpaši jāstiprina sabiedrības noturība pret šādiem apdraudējumiem.Tā ikgadējās “Rīgas konferences” paneļdiskusijā “Visaptveroši un kolektīvi – veidojot pamatus turpmākajai NATO aizsardzības struktūrai” atzina Latvijas, Vācijas un Zviedrijas aizsardzības ministri.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzsver, ka Baltija reizēm ir kā izmēģinājuma trusītis, uz kā tiek testēts, kāda būtu atbilde uz dažādiem ārējā apdraudējuma scenārijiem. Tieši tāpēc Latvija pēdējos gados aktīvi strādā pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas. “Drošība balstās uz diviem pīlāriem. No vienas puses tas ir NATO, bet svarīgi ir stiprināt arī katras valsts pašas militārās spējas. Mēs vēlamies, lai Latvija ir kā ezis, kas ar adatām durs jebkuram potenciālajam ienaidniekam.”
Ministra ieskatā cilvēki ir daudz motivētāki iesaistīties valsts aizsardzībā pēc brīvprātības principa. “Zemessardze tam ir lielisks piemērs. Tā vietā, lai cilvēks, piemēram, būtu kopā ar ģimeni vai atpūstos, viņš izvēlas veltīt laiku militārajai apmācībai. Apmēram 25% no visiem Latvijas zemessargiem mācībās gada laikā pavada vienu mēnesi, un tas ir daudz, ” viņš uzsvēra.
Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere (Annegret Kramp-Karrenbauer) atzina, ka Vācija ir lojāla NATO dalībvalsts un ir pateicīga par alianses atbalstu. Tālab Vācijā ir noteikts plāns militāro izdevumu palielināšanai līdz 2024. gadam. “Mēs vēlamies palikt uzticams partneris un nekad nesakām “nē” jauniem uzdevumiem, un rīkojamies saskaņā ar kopīgām interesēm. Drošību nebaltās tikai uz militāro aizsardzību. Liels drauds mūsdienās ir arī kiberuzbrukumi, to novēršanai ir nepieciešama visaptveroša pieeja. NATO ir jāstiprina sadarbība ar Eiropas Savienību, īpaši kiberdraudu jomā,” pauž Vācijas aizsardzības ministre A. Krampa-Karenbauere.
Savukārt Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists (Peter Hultqvist) norādīja, ka Zviedrija pēdējā laikā ievērojami stiprinājusi aizsardzību. Tiek modernizēta armija, ieguldot aizvien vairāk līdzekļu – pēdējo piecu gadu laikā tie bijuši nērāmi trīs miljardos kronu un vēlā plānots ieguldīt vismaz piecus miljardus kronu gadā. Plānots iegādāties jaunas ieroču sistēmas, modernizēt esošās un palielināt militāro mācību skaitu. “Ja tiktu apdraudēta Baltija vai citas Ziemeļvalstīs, tas ietekmētu arī mūs. Tieši tāpēc pēdējo gadu laikā Gotlandē atkal ir izvietoti militārie spēki. Baltijas jūrā Gotlande varētu būt potenciāls mērķis dažādām interesēm. Tāpēc tur ir nepieciešama pastāvīga armijas klātbūtne,” sacīja P.Hultkvists.
Ministri atzīst, ka ir jāsadarbojas vēl ciešāk nekā jebkad iepriekš, lai veicinātu alianses un sabiedroto valstu drošību. Ir jāveicina sabiedrības izpratne ne tikai par militāro drošību, bet arī par kiberdrošību, kas mūsdienās ir tik pat liels apdraudējums.
Ikgadējā “Rīgas konference” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinās no 11. līdz 12. oktobrim. Konferences laikā notiks 11 dažādu formātu diskusiju sesijas. Konferencē piedalās dažādu valstu ministri, vēstnieki un politikas eksperti. Pasākuma atklāšanā klātesošos uzrunāja ministru prezidents Krišjānis Kariņš, savukārt konferences noslēguma sesijā, kas norisināsies Rīgas pilī, runās Valsts prezidents Egils Levits.