Nākamais ZS komandieris: Mūsu galvenais uzdevums – būt gataviem ilgstošai noturībai kaujas apstākļos

Sarunas sākumā ZS 1. Rīgas brigādes komandieris neslēpj, ka šajā amatā aizvadījis tikai aptuveni pusotru gadu – no 2021. gada 6. jūlija – un šis laiks bijis pilns ar lieliem izaicinājumiem, ko sākumā iezīmējusi Covid-19 pandēmija, kam sekojusi migrantu krīze uz Baltkrievijas robežas un Krievijas iebrukums Ukrainā.

Kā norāda K. Pudāns, tad par savu galveno uzdevumu viņš uzskatījis tieši personāla skaita palielināšanu un atbilstošas apmācības nodrošināšanu zemessargiem. Pirms pusotra gada situācija gan brigādes, gan visas valsts līmenī neesot bijusi apmierinoša – zemessargu skaits visai būtiski atpalika no plānotā, pat ņemot vērā, ka Rīgas brigādes teritorijā teorētiski ir vislabākās rekrutēšanas iespējas. Zemessargu skaits bija sarucis arī iepriekš brigādē uzsāktās optimizācijas rezultātā, cenšoties kritiski izvērtēt zemessargu iesaisti dienestā un šķirties no tiem, kuru apņēmība bija kritusies vai pilnvērtīgu dalību liedza objektīvi iemesli.

Līdzās personāla apmācībām K. Pudāns kā vēl vienu izaicinājumu nosauc sadarbības uzlabošanu ar dažādām organizācijām. Rīga ir specifiska un atšķiras no citām teritoriālajām brigādēm, šeit ir daudz valstisko un nevalstisko organizāciju, ar kurām brigādei jāspēj sadarboties. Arī tas ir liels darbs, kas panākts ar dažādām aktivitātēm, pasākumiem un mācībām “Namejs”. “Ar vairākumu no mūsu sadarbības partneriem ir sasniegts vienots izpratnes līmenis, un esam ceļā uz nākamo soli – integrētu rīcību, kur nevis mēs esam katrs pats par sevi un tikai sadarbojamies, bet jau no paša sākuma strādājam kopā,” skaidro pulkvedis.

Image

K. Pudāna apņemšanās ir bijusi padarīt Rīgas brigādes zemessargus arvien kaujasspējīgākus, kinētiskākus un letālākus. Viņš atzīmē, ka valsts pēdējo gadu laikā ir ievērojami atbalstījusi Zemessardzi ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, tostarp ieročiem un dažādām sistēmām. Viņaprāt, vairāku atbalsta ieroču veidi ir atbilstošā daudzumā, taču trūkst apmācītu operatoru, kas būtu gatavi tos profesionāli izmantot.

“Ja runājam par instruktoru kapacitāti, es nebūšu ļoti optimistisks attiecībā uz iespēju to atrisināt ar profesionālā dienesta karavīru iesaisti,” neslēpj pulkvedis. “Neraugoties uz aizvadītā gada notikumiem, mēs tomēr neredzam lielu pieplūdumu profesionālajā dienestā, trūkst cilvēku, kas nākotnē varētu atslogot instruktorus. Tāpēc mana vīzija bija meklēt veidus, lai kā jaunākos instruktorus iesaistītu pašus zemessargus, sakārtojot šo jautājumu no normatīvo aktu skatpunkta.” K. Pudāna redzējumā tas nozīmētu, ka paši nodaļu un vadu komandieri varētu kļūt par galveno atbalstu rotas personāla apmācībā. Brigādes līmenī ir jāmeklē veidi, kā atrast šādus aktīvos zemessargus un motivēt viņus apgūt līdera prasmes Zemessardzes mācību centrā un Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.

Image

Nākamais vēl neatrisinātais jautājums ir Zemessardzes infrastruktūras attīstība, kas ietver sevī vairākus vērienīgus projektus ar ilgstošu izpildes laiku. Primāri šīs pārmaiņas šobrīd iecerētas Rīgas brigādes 17. kaujas atbalsta un 19. kaujas nodrošinājuma bataljonā, lai nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošu dienesta vidi, jaunas kazarmas, štābu ēkas. Bet par lielāko infrastruktūras projektu, kas šobrīd ir tikai plānošanas posmā, K. Pudāns nosauc brigādes līmeņa militārā poligona būvniecību.

Viņš izsaka lielu pateicību brigādes sadarbības partneriem, pašvaldībām un privātīpašniekiem par iespēju izmantot ārpus militārajām bāzēm esošās teritorijas apmācībām, taču neslēpj, ka tas uzliek ierobežojumus. “Mēs nekad nevarēsim pilnībā notestēt savas spējas un procedūras, ja būsim teritorijā, kur mums pastāv zināmi liegumi. Ja “Namejā” mēs vairāk testējam mūsu kopējo sadarbību, operāciju vadību un plānošanu, ne tik daudz taktiskās izpildes līmeni kā karavīram, tad ikdienā nodaļas vai vada līmenī būtu nepieciešams poligons, kur varētu droši rakties un trokšņot, lietot simulācijas līdzekļus, munīciju, sagatavot un iznīcināt šķēršļus.”

Image

K. Pudāna darbības laikā Rīgas brigādē nepaspēts palicis arī mehanizācijas plāns, kura īstenošana iecerēta nākamā gada laikā.

Pakārtoti plāni tiek veidoti arī par vienību apmācību darbam ar šo tehniku – jāapmāca gan vadītāji, gan šo grupu komandieri, un jānodrošina arī infrastruktūras attīstība šīs tehnikas glabāšanai un remontdarbu veikšanai.

Vaicāts par Valsts aizsardzības dienesta ietekmi uz Zemessardzi kopumā, K. Pudāns pauž, ka tas būs svarīgs ieguvums rezervju sagatavošanā. “Līdzšinēja sistēma, ko veido profesionālais dienests, zemessargi un rezerves karavīri, diemžēl nav nesis tādus rezultātus, kā mēs vēlētos. Tas nav sistēmātisks veids rezerves iegūšanai – tā balstījās tikai uz atvaļinātajiem karavīriem un zemessargiem, un ir ļoti grūti izveidot pilnvērtīgu rezerves vienību no šiem karavīriem, tikmēr rezervistu apmācība neguva vēlamo interesi sabiedrībā,” skaidro pulkvedis. Viņš Zemessardzē gribētu redzēt cilvēkus, kuri izgājuši 11 mēnešu jeb pilna laika VAD programmu un darbojušies atsevišķu vienību sastāvā. Bet atbalstāma ir arī otra opcija – piecu gadu dienests Zemessardzē, jo dod pilsoņiem izvēles iespēju. Protams, arī šos zemessargus vajadzētu integrēt savrupās vienībās un viņiem būs citas prasības un pienākumi, apgūstot visu programmā paredzēto.

Image

Ko Zemessardze pulkveža K. Pudāna ieskatā var gūt no ukraiņu bargās pieredzes karā pret mūsu kopīgo pretinieku Krieviju?

Zemessardzei jāattīsta ne tikai kinētiskās spējas, bet jāspēj efektīvi darboties arī informatīvajā telpā un kibertelpā. “Tur ir mūsu pienesums – zemessargi, kas ir dažādu profesiju, jomu, sabiedrības slāņu pārstāvji, var dot efektu tieši šajā virzienā. Šobrīd notiek darbs pie informācijas operāciju spēju attīstības , piesaistot tieši zemessargus.”

Pulkveža ieskatā zemessargiem jāstrādā ne tikai kā informatīvās telpas pasīviem novērotājiem, bet arī aktīvi tajā jāiesaistās, lai ietekmētu gan pretinieku, gan sabiedrības domāšanu, un pasargātu zemessargus un karavīrus no pretinieka ietekmes. “Ietekmēšana nav tikai stāstīšana, bet arī maldināšana. Jāstrādā pie tā, lai efektīvi izmantotu zemessargu kreativitāti, ko pastiprinātu ar mūsu kiberspējām. Tas ir veids, kā varam atgūt iniciatīvu krīzes situācijās. Mēs redzam, cik efektīvi šo līmeni izmanto Ukraina, gan ietekmējot Rietumu sabiedrotos, gan uzturot augstu morāli un kaujas garu savā sabiedrībā un demoralizējot pretinieku.”

Image

Novērojumi no Ukrainas kaujas lauka parāda, ka pretinieks varbūt arī nav tik spējīgs, kādu to bijām iztēlojušies, norāda K. Pudāns, tomēr jāsaprot, pretinieks spēj adaptēties pēc savām kļūdām un turpināt ilgstošu karu.

Viņaprāt, tiešajā kontaktā ir būtiski palielināt spējas darboties arī dziļajā kaujā un būt gataviem nodrošināt arī savu aizmuguri, un tas varētu būt Rīgas brigādes galvenais uzdevums 2023. gada “Namejā”. “Kamēr sabiedrotie un citas mūsu vienības ir priekšā un iesaistās tuvajā kontaktā, mēs esam atbalsts aizmugurē, kas aizsargā piegādes ceļus. Zemessardzes kā teritoriāla spēka spēja jau primāri nemainīsies – mēs tāpat būsim katra brigāde savā atbildības rajonā, kas gatavosies pretinieka sagaidīšanai šeit, kopā ar mūsu partneriem un pārējiem sabiedrotajiem,” viņš raksturo Zemessardzes lomu potenciālā militārā konflikta situācijā.

Image

Sarunas noslēgumā K. Pudāns godīgi atzīst – līdz pagājušā gada martam dzīvojis ilūzijās, ka šāda veida karš Latvijā nenotiks, jo tomēr šeit ir Krievijas pilsoņu īpašumi, radinieki, plaša krievvalodīgo kopiena.