Vakar, 13. jūlijā, Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece piedalījās valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē, lai prezentētu priekšlikumu pakāpeniski ieviest Valsts aizsardzības dienestu.
“Sadarbības sanāksmē valdību veidojošās partijas atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, ņemot vērā pašreizējos reģionālās drošības izaicinājumus un nepieciešamību palielināt militāri apmācīto Latvijas pilsoņu skaitu, jo brīvprātības princips stāties Zemessardzē vai sākt dienestu profesionālajā dienestā ir sācis sasniegt griestus. Pašlaik Aizsardzības ministrija sadarbībā ar citām nozaru ministrijām precizē alternatīvā dienesta nosacījumus, lai jau tuvākajā laikā iesniegtu likumprojektu izskatīšanai valdībā,” pēc sanāksmes norādīja B. Bļodniece.
Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrija ir sākusi darbu pie Valsts aizsardzības dienesta pakāpeniskas ieviešanas Latvijā, kas paredz piecu gadu laikā izveidot sistēmu, kurā visi 18 līdz 27 gadus veci Latvijas pilsoņi-vīrieši, bet sievietes šajā pašā vecuma grupā brīvprātīgi varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: Valsts aizsardzības dienestu, Zemessardzi, vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvo - Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas – dienestu.
Pirmajā sistēmas ieviešanas posmā Aizsardzības ministrija aicinās Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 27 gadiem brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai, sākot ar 2023. gada janvāri. Nākamgad plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā. Aizsardzības ministrija izstrādās mehānismu iesaukuma organizēšanai, kas būtu caurspīdīgs un nodrošinātu taisnīgu atlasi.
Pirmajā Valsts aizsardzības dienesta īstenošanas gadā plānots piesaistīt aptuveni 1000 pilsoņu – 500 katrā iesaukumā, un Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde būs vadošā bruņoto spēku vienība apmācības īstenošanā. Dienesta laikā pilsoņi apgūs militāro pamatapmācību, apmācību militārajā specialitātē, kā arī pusgadu tiks integrēti vienībās dienesta pienākumu izpildei un kolektīvai apmācībai.
Dienesta kopējais ilgums būs viens gads, kurā ietilpst arī viens brīvlaika mēnesis. Trīs mēnešu garumā paredzēta kareivja apmācība, vēl trīs mēnešus - apmācība specialitātē, bet pēdējo piecu mēnešu garumā notiks apmācāmo integrācija vienībās un kolektīvā apmācība.
Apmācāmajiem tiks nodrošinātas sociālās garantijas. Plānots, ka viņi saņems kompensāciju līdz 400 eiro mēnesī, ēdināšanu un dzīvošanu kazarmās.
Aizsardzības ministrijas izvirzītais mērķis ir piecu gadu laikā sasniegt Nacionālo bruņoto spēku kara laika struktūru 50 000 pilsoņu apmērā, ko veidotu aktīvās vienības – 14 000, Zemessardzes vienības – 16 000 un 20 000 rezerves vienības.
Sadarbības sanāksmes notiek atbilstoši valdību veidojošo politisko spēku Sadarbības līgumam, un tās vada Ministru prezidents. Sadarbības sanāksmēs tiek diskutēti jautājumi, kas ietilpst Saeimas un Ministru kabineta kompetencē, kā arī jautājumi, kuru izskatīšanu sanāksmes darba kārtībā lūdz iekļaut kāds no sadarbības partneriem.
