Karavīri brīnumiem ne visai tic, taču jūs paveicāt brīnumu, jo tik īsā laikā piecēlāt kājās mūsu karavīru, kuram citi vairs nedeva cerības. Tā, izsakot pateicību un pasniedzot atzinības un goda rakstus Vidzemes slimnīcas mediķiem par vienības karavīra aprūpi pēc smagas avārijas, atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Ivars Stivriņš un vienības virsseržants štāba virsseržants Aleksandrs Eleksis. Šobrīd karavīrs jau ir mājās, un komandieris pauž cerību, ka pēc vēl nākamā rehabilitācijas posma viņš varēs atgriezties dienestā.
Novērtējot mediķu darbu, Mehanizētas kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljona vadība 14. decembrī devās uz Vidzemes slimnīcu Valmierā, lai Neiroloģijas un Rehabilitācijas nodaļas mediķiem pasniegtu Atzinības rakstus, savukārt Neiroloģijas nodaļas virsmāsa Intai Sīka saņēma Goda rakstu “Par īpaši rūpīgu un profesionālu karavīra aprūpi, tādējādi sekmējot viņa ātrāku atlabšanu no smagi gūtajām traumām”.
Pulkvežleitnants I. Stivriņš stāsta, ka mediķi regulāri sūtījuši viņam foto un video no karavīra ārstniecības procesa, un progress esot bijis acīmredzams. Tā kā medicīnas personāla attieksme bijusi ne vien profesionāla, bet arī ļoti ieinteresēta, sirsnīga un cilvēcīga, viņš nolēmis vienības vārdā izteikt viņiem pateicību. Tieši šīs mediķu attieksmes dēļ bijusi pārliecība, ka karavīrs atveseļosies.
Viņš piebilst, ka pēcāk karavīram plānots vēl viens rehabilitācijas posms, un tad biedri viņu gaida atpakaļ dienestā.
“Operācija bija smaga, sākumā mediķi teica, ka karavīram varbūt būs jāmācās no jauna staigāt, runāt, sēdēt, taču tagad viņš no slimnīcas spēja iziet pats savām kājām,” gandarīts ir 3. kājnieku bataljona komandieris.
Savukārt Vidzemes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Benita Brila informē, ka mediķi bijuši patīkami pārsteigti par negaidīto Latvijas armijas pārstāvju vizīti, kā arī “cieņpilno un sirsnīgo sarunu” ar medicīnas personālu.
Bataljona virsseržants A. Eleksis apstiprināja – šis patiešām esot īpašs gadījums. Karavīra ārstēšana, aprūpe, komunikācija, attieksme, individuālā pieeja esot bijusi visaugstākajā līmenī, ne tikai profesionāli nevainojama, bet arī cilvēciski sirsnīga, atbalstoša un uzmundrinoša.