Jauno NBS formas tērpa kamuflāžas rakstu izstrādā pieci zemessargi-zinātnieki

NBS
Sargs.lv
formas tērps
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Pie Nacionālo bruņoto spēku jaunā formas tērpa kamuflāžas zīmējuma “WoodLatPat” izveides strādāja komanda piecu zemessargu – zinātnieku sastāvā. Viņu uzdevums bija atrast Latvijai visraksturīgāko dabas ainavu un atbilstoši tai izstrādāt jauno maskēšanās rakstu formas tērpam, lai pretinieks to nespētu pamanīt ar dažādām novērošanas metodēm, intervijā “Sargs.lv” stāsta Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra vadītājs Zemessardzes kapteinis Juris Ķiploks.

Īpaši Latvijas apstākļiem pielāgots

Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra vadītājs Zemessardzes kapteinis Juris Ķiploks stāsta, ka Nacionālo bruņoto spēku formas tērpa kamuflāžas raksts tiek mainīts, jo no brīža, kad tika izstrādāts iepriekšējais tā saucamais tuksneša jeb “LatPat” pikseļa raksts, ir pagājis ilgs laiks, kurā radikāli mainījusies gan ģeopolitiskā situācija, gan arī tehniskās spējas.

Toreiz kamuflāžas raksts tika radīts, vairāk ņemot vērā faktu, ka daudzi Latvijas karavīri koalīcijas spēku sastāvā piedalījās starptautiskajās misijās Irākā un Afganistānā, kur šis tuksneša raksts kā maskēšanās elements ir ļoti piemērots.  Juris Ķiploks norāda, ka pikseļi kā maskēšanās zīmējums ir efektīvs, ja to lielums ir samērojams ar novērošanas ierīces izšķirtspēju. Ja pikseļi ir dažādās krāsās un izvietoti haotiski, rodas t.s. trokšņa efekts, kas traucē identificēt objektus.

formas tērps

Iepriekšējais formas tērpa kamuflāžas raksts "LatPat" jeb pikseļa raksts. Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Šobrīd tas labi darbojas lielos attālumos, piemēram, satelītnovērošanā, savukārt,  tuvās distancēs kvadrāts, kas kādreiz mūs maskēja, skatoties ar tehniskajiem līdzekļiem, vairs nemaskē, jo lietojamo novērošanas ierīču izšķirtspēja ir ievērojami paaugstinājusies. “Šis no jauna izstrādātais kamuflāžas raksts ir tuvāks fraktāļu grafikai. Tie ir datora ģenerēti abstrakti objekti, vairākkārt izmantojot vienu un to pašu matemātisko vienādojumu, bet katru reizi mainot vienādojuma vērtības. Zīmējuma pamats ir veidots no neregulāriem trijstūriem ar malas garumu no trīs līdz pieciem centimetriem. Izpētījām, ka tas ir vidējais izmērs, kas atbilst dabā sastopamajiem objektiem, piemēram, koka lapu garumam. Vienkāršojot – jaunais kamuflāžas raksts ir mākslīgi radīts zīmējums pēc Latvijas dabas motīviem,” norāda kapteinis Ķiploks.

formas tērps

Jaunais formas tērpa kamuflāžas zīmējums - "WoodLatPat". Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Tā kā šobrīd Latvijas bruņotie spēki vairāk koncentrējas uz savas teritorijas aizsardzību un ir ievērojami pieaugusi arī dažādu tehnisko līdzekļu jūtība un to izmantošanas iespējas maskētu objektu atklāšanā, skaidrs, ka nepieciešams jauns un konkrēti Latvijas ģeogrāfiskajiem apstākļiem piemērots kamuflāžas raksts. Tāpat Latvijā gadu gaitā mainījusies arī dabiskā veģetācija, piemēram, tādi koki kā kļava ieguvuši plašu izplatību. “Ja kādreiz tas bija ekskluzīvs parku koks, tad šobrīd nekontrolētās audzēs tas bieži sastopams arī mežos un ap pilsētām,” saka kapteinis Ķiploks.

“Faktiski iepriekšējais “MultiLatPat” raksts tika izstrādāts 3000 km darbības rādiusam, nevis konkrēti Latvijai. Tas praktiski pārklāj teritoriju ar ļoti atšķirīgu veģetāciju un klimatiskajiem apstākļiem. Tāpat iepriekš galīgā lēmuma pieņemšanai tika iesaistīts visai ierobežots Nacionālo bruņoto spēku ekspertu loks, un mūsu rīcībā arī nebija informācijas par to, ka, testējot kamuflāžas īpašības dažādos apstākļos, tiktu izmantotas kādas optoelektroniskās iekārtas vai atpazīšanas algoritmi."
Juris Ķiploks
Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra vadītājs
kapteinis Juris Ķiploks

Kapteinis Juris Ķiploks norāda, ka no jauna izstrādātais maskēšanās raksts paredzēts tieši Latvijas klimatiskajiem apstākļiem bezsniega laikā, un sāk “darboties” jau 20 metru attālumā. Patiesībā svarīgi ir ne vien karavīru padarīt neredzamu tālākās distancēs, bet arī pietiekami labi redzamu tuvajās distancēs – tas ļauj zināmā mērā izvairīties no nelaimes gadījumiem.

Pretiniekam grūtāk pamanāms

Kapteinis  Ķiploks uzsver, ka optoelektroniskās novērošanas iespējas pēdējo gadu laikā ir ievērojami uzlabojušās. Šobrīd pat telefonā ir iestrādātas kameras ar daudz labāku izšķirtspēju nekā pirms desmit gadiem tas bija izcilākajos digitālajos fotoaparātos. Tāpēc arī mākslīgais intelekts ļoti labi spēj atpazīt NBS esošo formas tērpu parupjo pikseli jau lielā attālumā.

formas tērps

Iepriekšējais formas tērpa kamuflāžas raksts "MultiLatPat". Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Tas, kas labi darbojās pirms desmit gadiem, šobrīd vairs nestrādā. Līdz ar tehnoloģiju straujo attīstību ļoti iespējams, ka jau pēc neilga laika mums atkal būs jādomā par jaunu kamuflāžu, jo būs pilnveidojušies ne vien tehniskie novērošanas līdzekļi, bet arī materiāli. Jau šobrīd tiek strādāts pie tādiem materiāliem, kuri ļautu īpašā veidā reflektēt apkārtējo vidi, tādējādi būtu sasniedzams zināms hameleona efekts, ļaujot piemēroties lielākam apvidus spektram. Tehnoloģijas un materiāli pilnveidojas, tāpēc mums jāiet tiem laikam līdzi,” uzskata Zemessardzes kapteinis J. Ķiploks.

Komandā pieci Zemessardzes zinātnieki

Darbu komanda piecu zinātnieku - zemessargu sastāvā uzsāka pirms nedaudz vairāk kā gada. Sākumā svarīgi bija izveidot pietiekami plašu savu vizuālo datu bāzi, jo lielākā daļa internetā atrodamo Latvijas dabas ainavu fotogrāfiju ir apstrādātas ar attēlu rediģēšanas programmu palīdzību, zaudējot reālo krāsu gammu – tās nederēja. Tāpēc sākotnēji tika fotografētas dažādas vietas Latvijā atšķirīgos laika apstākļos un gadalaikos atbilstoši tiem apvidus kritērijiem, kādi bija izraudzīti maskēšanās raksta tapšanas laikā. Latvijas teritorija ir pietiekami bagāta ar mežiem, purviem, krūmājiem, tas viss bija jāņem vērā. Skuju koku meži vēl joprojām Latvijā ir dominējoši, un tas ir bijis par pamatu virzienam, kurā strādāt.

“Mūsu uzdevums bija atrast Latvijai visraksturīgāko jeb t.s. “Zoltnera” ainavu. Tie, kuri zina kinofilmu “Motociklu vasara” atcerēsies, ka tur puisis un meitene, apceļojot ar motociklu Latviju, visās vietās, kur apstājās, atrod raksturīgo ainavu, kas ir redzama puisim dāvātajā mākslinieka Zoltnera gleznā. Mums vajadzēja to atrast atbilstoši potenciālai kaujas situācijai, un tas bieži vien nesakrīt ar skaistākajām un tūristu iemīļotākajām vietām Latvijā,” viņš stāsta.

Fotografēšanai ticis izmantots arī drons, jo šobrīd ļoti svarīgi ir – kā viss izskatās no augšas. Tāpat izmantota arī tuvā infrasarkanā spektra (NIR) nakts redzamības iekārta. Pēc tam ar īpaši izveidotas datorprogrammas palīdzību no attēliem tika atfiltrēts tas tonis, kurš Latvijas ainavā visbiežāk sastopams, jeb tā sauktā vidējā pikseļa krāsa. Tālāk datorprogramma spēja šo krāsu sadalīt četros līdz piecos pamattoņos, kurus, sajaucot atbilstošās proporcijās, atkal varēja iegūt pamattoni. Lielākais izaicinājums bijis pārnest šo krāsu izjūtu uz auduma, jo katrs datora ekrāns krāsu toņus ataino nedaudz citādāk.  Iegūto rezultātu palīdzēja testēt arī Latvijas Universitātes Optometrijas laboratorijas speciālisti, kuru rīcībā ir unikāla iekārta, kas ļauj sekot acu zīlīšu kustībai.

formas tērps

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Kapteinis Ķiploks norāda, ka jaunais NBS formas tērpa kamuflāžas zīmējums vairāk piemērots apvidum ārpus apdzīvotām vietām,  jo tur visbiežāk arī notiek militārās mācības. Protams, ka daļa uzdevumu tiek veikti arī pilsētās, taču zinātnieki koncentrējās uz to vidi, kas aizņem vislielāko Latvijas teritoriju, jo salīdzinoši pilsētas un ceļi aizņem vien ap 3%. “Jāsaka jau dzirdētais teiciens – kas der visam, neder nekam! Šobrīd nav iespējams ar mums pieejamajiem materiāliem izveidot tādu kamuflāžu, kas derētu visiem dzīves gadījumiem un klimatiskajiem apstākļiem vienlīdz labi – gan ziemā, gan vasarā, gan mežā, gan pilsētā. Tāpēc koncentrējāmies uz absolūti lielāko valsts teritorijas daļu un laika apstākļiem,” stāsta Juris Ķiploks.

formas tērps

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Viņš uzsver – tā kā dienests Zemessardzē ir brīvprātīgs un to izvēlējušies cilvēki paralēli savam pamatdarbam, arī par darbu pie jaunās kamuflāžas izstrādes Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra zemessargi saņēma tikai likumā noteiktās kompensācijas par projektam veltīto laiku, nekādas citas piemaksas vai autoratlīdzības par to maksātas netika. Viņš lēš, ka līdz ar to izstrādes izmaksas, iespējams, ir daudz zemākas nekā tās būtu, piesaistot zinātniekus no civilajām struktūrām.

“Kamuflāžas raksta īpašumtiesības pilnībā pieder Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, un nekādas papildus izmaksas, piemēram, patentmaksas saistībā ar tā izmantošanu nav un nebūs arī nākotnē. [..] Šī darba izpildes laikā esam uzkrājuši pietiekami lielu pieredzi, lai varētu veikt arī citu objektu maskēšanas paņēmienu izstrādi un objektīvu novērtēšanu,” saka Zemessardzes kapteinis Juris Ķiploks.

Tāpat Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra zemessargi kopā ar pārējo NBS spēku veidu pārstāvjiem piedalījās arī jauno formas tērpu testēšanā, sniedzot savus ieteikumus. “Pēc testiem tika pilnveidota formastērpa konstrukcija, balstoties gan uz mūsu, gan arī citu vienību karavīru ieteikumiem. Tāpat kā ar kamuflāžas rakstu, arī tērpa dizainā un konstrukcijā ir jāņem vērā tehniskā nodrošinājuma izmaiņas. Ja iepriekšējais formas tērps vairāk bija domāts vieglajiem kājniekiem praktiski bez tehnikas, tad šobrīd bruņoto spēku tehnikas parks ir ievērojami paplašinājies un tas paģēr arī citu pieeju formas tērpa konstrukcijai,” stāsta Juris Ķiploks.

formas tērps

Jaunais formas tērpa kamuflāžas zīmējums - "WoodLatPat". Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka pirmie jaunā maskēšanās raksta formas tērpus saņēma Zemessardzes 3. Latgales brigādes 36. kaujas atbalsta bataljona karavīri, taču šī gada laikā plānots uzšūt vēl vismaz 10 000 jaunā parauga formas tērpus, ko pakāpeniski saņems arī pārējie karavīri un zemessargi. Tāpat  Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš apstiprināja, ka tuvākajā laikā plānots pilnveidot arī formas tērpu dizainu, un izmaiņas paredzētas gan formas tērpa jakai, gan biksēm, iestrādājot tajās papildu elementus un funkcijas. Tas formas tērpus karavīriem un zemessargiem padarīs vēl ērtāk lietojamus un funkcionālākus.

Dalies ar šo ziņu