Nacionālo bruņoto spēku kapelāni šonedēļ Ādažu poligonā apgūst izdzīvošanas prasmes aukstos laika apstākļos, pārvarot ūdens šķēršļus un mācoties veidot pajumti lauka apstākļos. Kapelāni atzīst - esam tur, kur ir mūsu vienība, tāpēc arī kapelānam jābūt tikpat prasmīgam, kā jebkuram karavīram.
Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes kapelāns virsleitnants Oļegs Jermolājevs uzsver - kapelānam, tāpat kā karavīram, ir nepārtraukti jāmācās, jāpilnveido savas taktiskās iemaņas, tiesa - bez ieroča. Viņš saka, ka civilajā dzīvē kapelāns ir labi sagatavots atbalstīt karavīrus, taču ceļš pie karavīra ir ceļš ar karavīru.
“Tas nozīmē, ka mums ir jāzina tās pašas lietas, kuras jāzina karavīram. Šajā gadījumā - ziemas kursa ietvaros tā ir spēja izdzīvot, ja mums nāktos pavadīt vairākas dienas mežā, vai nāktos šķērsot ūdenstilpni,” norāda kapelāns virsleitnants O. Jermolājevs.
Divu dienu laikā Kapelānu dienesta kapelāni gan individuālā, gan nodaļas līmenī apguva izdzīvošanas iemaņas aukstos laika apstākļos. Kapelāni pirmajā dienā veica ūdens šķēršļa pārvarēšanu, pareizi sagatavojot ekipējumu, lai tas nesamirktu, šķērsoja ūdenstilpni, apguva prasmi kontrolēt elpošanu un to, kā pareizi atgūt normālu ķermeņa temperatūru.
Foto: seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Savukārt otrajā dienā kapelāni lauka apvidū apguva iemaņas, kā pareizi celt biovakus jeb nometni lauka apstākļos no dabā iegūstamiem materiāliem. Tāpat kapelāni mācījās, kā konstruēt dažāda veida ugunskurus un to iekuršanu.
Foto: seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Zemessardzes Kurzemes 4. brigādes kapelāns vecākais zemessargs Mārtiņš Burke – Burkevics pauž, ka ir ļoti patīkami atrasties ārpus ikdienas rutīnas.
Foto: seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Militārās policijas kapelāne virsleitnante Estere Pumpura pauž, ka katra diena bijusi pilna ar jauniem piedzīvojumiem un zināšanām. Tomēr kapelāni visvairāk pārsteidzis uzdevums, kurā bija jāšķērso ūdenstilpne. Virsleitnante norāda, ka šādas sajūtas piedzīvojusi pirmo reizi - kad pilnā formas tērpā esi aukstā ūdenī, centies kontrolēt elpošanu, bet pēc tam atgūt ķermeņa siltumu. Kapelāne Viņa ir priecīga par paveikto, sakot: “Tas ir izdarāms, tas nav nekas traks.”.
Foto: seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
“Ja tev ir ar kādu jārunā, tev viņam ir jātiek līdzi, lai varētu ar viņu runāt. Nevienam nav interesanti kaut kādu cilvēku, kurš ar tevi grib runāt, nest sev uz muguras. Proti – kapelāns ir tāds pats karavīrs, tikai viņam nav ieroča. Viņš ir cilvēks, kurš ir gatavs investēt to vīru dēļ, kuriem ir jādara tādas lietas, kuras kapelāns nevar darīt. Tikai, lai mēs būtu drošībā,” uzsver kapelāns vecākais zemessargs M. Burke – Burkevics.
Foto: seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Kapelāns virsleitnants O. Jermolājevs norāda, ka apmācību laikā sava vieda izaicinājums ir spēja saprast – ja visiem kapelāniem būtu jādodas kopīgā uzdevumā, atbalstot katram savu vienību, cik labi ekipēti un cik veiksmīgi paši kapelāni savstarpēji spētu sadarboties.
“Tāpat viens no mūsu iekšējiem izaicinājumiem ir tas, ka pārstāvam atšķirīgas konfesijas. Līdz ar to mums ir jāveido iekšējs dialogs, lai saprastos. Tas mums ļoti labi arī izdodas. Šādi praktiski uzdevumi mūs satuvina, kā arī ikdienā palīdz labāk koordinēt tālāk savus uzdevumus - vai nu Latvijas reģionos, vai kopā šādās apmācībās,” uzsver kapelāns virsleitnants O. Jermolājevs.
Foto: seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Šogad šīs ir pirmās kopīgās kapelānu apmācības, bet ne pēdējās.
“Mūsu šī gada uzstādījums – šogad vārētu būt vēl divas līdzīga veida Kapelānu dienesta apmācības. To mērķis ir, lai mēs ar vien labāk spētu integrēties vienībās, pildot taktiskus uzdevumus. Protams, ne tādā veidā, kā to dara karavīri, bet, lai mēs varam vajadzības gadījumā pie viņiem doties. Lai mēs varētu viņiem sniegt garīgo atbalstu, mēs nevaram būt par traucēkli. Mums ir jāprot tikpat labi doties maršā, jābūt tikpat labi fiziski sagatavotiem,” rezumē virsleitnants O. Jermolājevs.