Kājnieku skolas komandieris: jāpaplašina brīvprātīgo rezervistu sagatavošana

NBS
Sargs.lv
Image
karavīri
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Obligātā militārā dienesta atjaunošana Latvijā būtu pārāk dārga, turklāt šīs sistēmas atjaunošana prasītu vairākus gadus. Tāpēc daudz efektīvāka ir brīvprātīgo rezervistu militārās apmācības programmas paplašināšana. Tā intervijā aizsardzības nozares ziņu portālam “Sargs.lv” atzīst Nacionālo bruņoto spēku Alūksnes Kājnieku skolas komandieris majors Oļegs Dubovs.

Nesen Latvijas sabiedrībā plašas diskusijas izraisīja ASV domnīcas “Jamestown Foundation” pētījums – kā kara gadījumā aizstāvēt Baltijas valstis. Pētījuma autors Ričards Hūkers (Richard D. Hooker) efektīvas aizsardzības sistēmas ieviešanā Baltijas valstīm ieteica atjaunot obligāto militāro dienestu, kas ilgtu divus gadus.

Majors O. Dubovs sarunā ar “Sargs.lv” stāsta, iespējams, pieeja Latvijas sabiedrības militārajai sagatavošanai ir jāmaina, tomēr obligātā militārā dienesta ieviešana nebūtu pareizais risinājums.

“Mums, tam [obligātajam militārajam dienestam] Latvijā nav bijusi tā labākā vēsture. Turklāt vai kāds ir rēķinājis, ko nozīmētu uz diviem gadiem izņemt laukā cilvēku no tautsaimniecības? Šādam solim nav gatava arī apmācību sistēma. Lai to pielāgotu, vajadzētu lielus ieguldījumus infrastruktūrā un personālsastāvā, būtiski palielinot virsnieku un instruktoru štatu."
majors Oļegs Dubovs
Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas komandieris
majors Oļegs Dubovs

Viņaprāt, daudz lielāku pienesumu valsts aizsardzībai spētu nodrošināt brīvprātīgo rezervistu sagatavošana. Vērtējot līdzšinējos rezultātus, tā bijusi vairāk nekā sekmīga, jo vairums no 2018. gada un 2019. gada rezervistu apmācības kursa absolventiem tālāk nolēmušu turpināt dienesta gaitas kā profesionālie karavīri vai zemessargi.

Majors O. Dubovs uzskata, ka īpašs uzsvars, rekrutējot cilvēkus brīvprātīgo rezervistu sagatavošanas programmai, jāliek uz gados jauniem cilvēkiem – vidusskolu pēdējo klašu audzēkņiem, kuri jau sākuši apgūt valsts aizsardzības mācību.

rezerves karavīri

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija.

“Manuprāt, primāri jāuzrunā tie cilvēki, kuri mācās 11. vai 12. klasē un ir sasnieguši 18 līdz 19 gadu vecumu. Šo jauniešu ir daudz. Viņi vēl nav izvēlējušies konkrētas augstskolas, turklāt vasaras brīvlaikā aktīvi meklē darbu. Tādējādi brīvprātīgo rezervistu apmācības programma ir laba gan no finansiālā aspekta, jo par dienestā pavadīto laiku tiek maksāts, gan paša cilvēka izaugsmes viedokļa, jo kursa laikā cilvēks būtiski uzlabo fizisko sagatavotību, iemācās strādāt komandā un gūst lielāku izpratni par bruņotajiem spēkiem. Pēc mēnesi garām apmācībām jaunieši ir arī formulējuši tālāko viedokli – doties armijā vai meklēt darbu civilajā dzīvē,” skaidro majors O. Dubovs.

Viņš piebilst – pašlaik šāda apmācības programma ilgst piecas nedēļas. To pagarināt nevajagot, jo reti kurš cilvēks līdztekus mācībām vai darba dzīvei spēj izbrīvēt vairāk laika, ko pavadīt dienestā. Tomēr, lai apmācību gaitā iegūtās zināšanas nepagaistu, rezerves karavīri uz kārtējo apmācību posmu būtu jāiesauc ne retāk kā reizi divos gados. Tas ļautu nostiprināt jau iegūtās prasmes, kā arī saglabātu saikni ar vienību.

Dalies ar šo ziņu