Viena no Zemessardzes pamatvērtībām ir ilggadējās tradīcijas, kas stiprina karavīru un zemessargu garu, motivē jauniem sasniegumiem un vieno mūs visus kopīgo mērķu sasniegšanai. Tradīcijas ir viens no stūrakmeņiem, kas Zemessardzē ceļ patriotismu, sniedz piepildījumu un saliedē mūsu karavīrus un zemessargus.
Smiltenē aizvadīts ikgadējais Zemessardzes vingrinājums «Zemessardzes patruļa 2015»
Vasaras izskaņā tradicionāls Zemessardzes pasākumus ir «Zemessardzes patruļa», kas šogad tika organizēta no 14. līdz 16. augustam Smiltenē. Trīs dienu sacensībās startēja 33 komandas no Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku vienībām, kā arī viesu komandas no Lie-tuvas.
Šogad vingrinājuma kopējā distance bija aptuveni 45 km, kurā tika izvietoti 16 kontrolpunkti. Vingrinājuma noteikumi paredzēja, ka komandai četru dalībnieku sastāvā, atrodoties nosacītā preti-nieka teritorijā, jāveic uzdevumi ar dažādām grūtības pakāpēm. Patruļas uzdevumu specifika tika veidota tā, lai izturība un fiziskā slodze nav galvenais pozitīva rezultāta priekšnoteikums. Vienlīdz svarīgas bija arī teorētiskās zināšanas. Patruļas galvenās tēmas bija stacionārā šaušana, granātas un naža mešana, teorētiskie testi par pasaules valstu karogiem un militāro tehniku, topogrāfijas uzdevumi, militārās vadības testi, ieroču izjaukšana un salikšana, izdzīvošanas pamati, ziņojuma sastādīšana, šifrēšana, alpīnisma uzdevumi, novērošanas postenis, ūdens šķēršļa pārvarēšana, sakaru procedūras, šķēršļu josla, nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas uzdevumi, medicīnas jautājumi, bet noslēgumā bija grūtākais pārbaudījums — ātrumposms.
Kapteinis Nerijus Rokanskis, viens no Lietuvas komandas pārstāvjiem, informēja: «Šogad komandieris bija noteicis jaunu kārtību, lai tiktu uz «Zemessardzes patruļu». Mēs vairs nesūtām visas komandas, kas vēlas piedalīties, bet gan organizējam savu atlasi, un tikai uzvarētāji var braukt uz Latviju. Uzskatu, ka tas ir pareizi, jo pārstāvēt savu valsti var tikai labākās un spēcīgākās komandas. Lai arī mēs neguvām godalgotas vietas, šī gada rezultāti ir ļoti labi, esam pirmajā desmitniekā.»
Pēc sacensībām daudzi dalībnieki atzina, ka trase bija grūta un daudzos kontrolpunktos bija vēlme izstāties, tomēr pārbaudījums tika izturēts, un svētdienas rīta agrumā visi patruļas dalībnieki pulcējās pie Smiltenes ģimnāzijas, lai Zemessardzes orķestra pavadībā, piedalītos svinīgajā gājienā cauri pilsētai uz Baznīcas laukumu, kur notika apbalvošanas ceremonija. Absolūtajā kopvērtējumā jau piekto gadu pēc kārtas pārliecinoši ar 67 punktu pārsvaru uzvaru izcīnīja Zemessardzes 45. nodroši-nājuma bataljona komanda (virsleitnants Sandris Līdaka, kaprālis Sergejs Ahmaduļins, vecākais ze-messargs Gatis Rešķis, zemessargs Kristaps Grundmanis), otro vietu izcīnīja Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona komanda (kapteinis Jānis Kriuliņš, seržants Aleksandrs Murņikovs, dižkareivis Jānis Silgals, dižkareivis Arnis Ružinskis), savukārt trešajā vietā ierindojās Zemessardzes Studentu bataljona komanda (kaprālis Rihards Rušenieks, vecākais zemessargs Rojs Razums, vecākais zemes-sargs Kaspars Zudrags, vecākais zemessargs Gatis Miļūns). Jaukto komandu konkurencē uzvaru guva Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas komanda (kapteine Linda Circene, leitnante Indra Zvej-salniece, kaprālis Artis Ķēpulis, dižkareivis Oskars Smajs), otro vietu — Zemessardzes Studentu ba-taljona komanda (kaprāle Inga Kjakste, vecākais zemessargs Valdis Kalniņš, vecākais zemessargs Uģis Griņēvičs, zemessardze Elīna Kviese) un Zemessardzes 22. kājnieku bataljona komanda (kaprālis Alvis Puzulis, kaprāle Madara Kukaine, vecākais zemessargs Māris Prauliņš, vecākā zemessardze Sanita Atslēga). Zemessardzes vērtējuma līderi bija Zemessardzes 45. nodrošinājuma bataljona ko-manda, Zemessardzes Studentu bataljona vīriešu komanda un Zemessardzes 25. kājnieku bataljona komanda.
Šogad tituls «Dzelzs karavīrs» un ceļojošais kauss tika piešķirts karavīram, kurš jau ilgus gadus piedalījies «Zemessardzes patruļā» un izcīnījis godalgotas vietas, proti, kapteinei Lindai Circenei no Militārās policijas. «Saņemt «Dzelzs karavīra» titulu man bija liels pagodinājums. Biju patīkami pār-steigta. Uzskatu, ka tas nav mans individuālais, bet gan visas komandas sasniegums, jo «Zemessar-dzes patruļa» ir piedzīvojums, ko gaidām katru gadu. Mums ir ļoti saliedēta komanda, un šādā pa-matsastāvā mēs startējam jau trešo gadu. Esam jau tā sastrādājušies, ka zinām, kurš ko spēj, līdz ar to ir vieglāk pildīt uzdevumus un arī rezultāti ir labāki. Pati patruļā piedalos jau astoto gadu. Sākums, protams, nebija diez ko veiksmīgs, bet ar katru nākamo gadu gūtā pieredze un zināšanas, mūsu iema-ņas un sagatavotības līmenis auga. Pēdējos gados mums jau ir tikai godalgotas vietas.»
Apbalvošanas ceremonijā, uzrunājot vingrinājuma dalībniekus, Zemessardzes komandieris bri-gādes ģenerālis Leonīds Kalniņš teica: «Šajā grūtajā vingrinājumā, jūs pārbaudījāt ne tikai savu fizisko sagatavotību, zināšanas, bet arī sava gara stiprumu un komandas saliedētību. Mani priecē, ka šis izaicinājums jūs mudināja neapstāties un spītīgi iet uz priekšu. Skatoties uz jums, esmu pārliecināts, ka valsts ir drošās rokās. Esmu pateicīgs katram no jums, kas kalpo savas valsts labā un savu brīvo laiku pavadīja, piedaloties «Zemessardzes patruļā». Neskatoties uz lielo nogurumu un piedzīvoto šajā nedēļas nogalē, vēlos uzsvērt, ka zaudētājs nav neviens, katrs sev guva kaut ko noderīgu — pieredzi, zināšanas, iemaņas, pieņēma jaunus izaicinājumus. Jūs apliecinājāt paši sev un citiem, ka jūs to varat. Paldies jums par to!»
Sacensības organizēja Zemessardzes 22. kājnieku bataljons sadarbībā ar Zemessardzes štābu un 3. Zemessardzes novadu. Zemessardzes 22. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Gvido Brenneris, izvērtējot sacensību norisi, teica: «Vispirms vēlos pateikties sava bataljona personālam, kas iesaistījās sacensību sekmīgā norisē. Gatavošanās process bija diezgan smags, bet esmu apmierināts ar paveikto. Vēlos arī pateikties Smiltenes novada domei un visiem pārējiem, kas atbalstīja mūs šī vingrinājuma nodrošināšanā. Smiltenei šis bija īpašs un jauns pasākums, arī tāpēc, ka Valkas ģimnāzija šogad nodeva Cēsu Skolnieku rotas piemiņas karogu glabāšanā Smiltenes ģimnāzijai, kurā mēs arī bāzējāmies. Uzskatu, ka viss tika noorganizēts ļoti labā līmenī, tikai žēl, ka ne visas komandas finišēja noteiktajā laikā. Darba augļus mēs redzam tikai pēc padarītā darba. Bet savu sagatavotību un spējas pārbaudām, ja darām mazliet vairāk, nekā iespējams. Latiņa pamazām ir jāceļ, lai, atskatoties uz paveikto, ar pārliecību varam teikt, ka tas mūs nesalauž, bet padara stiprākus.»
Zemessardze par sniegto atbalstu pateicas rūpnīcai «Orions», īpaši rūpnīcas direktoram Kārlim Zariņam, virsseržantam, kurš, būdams Zemessardzes Studentu bataljona zemessargs, atbalsta sacen-sības ar vērtīgām balvām kopš 2002. gada, Smiltenes novada domes priekšsēdētājam Gintam Kukai-nim, Smiltenes novada domes izpilddirektoram Kārlim Lapiņam, Smiltenes novada pašvaldības poli-cijas vecākajam inspektoram Jānim Leitim, Smiltenes novada domes saimnieciskās darbības nodaļas vadītājai Ilzei Sausajai, Smiltenes novada domes kultūras pārvaldes vadītājai Pārslai Jansonei, Smil-tenes ģimnāzijas skolotājai Ingai Savickai, Smiltenes ģimnāzijas skolniekam Mārtiņam Mārcim Lei-manim, SIA «Smiltenes NKUP» komunālās saimniecības inženierim Gintam Eisleram, Strenču vi-dusskolas skolotājam Aigaram Savickim, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienībām, kuras sniedza atbalstu «Zemessardzes patruļa 2015» sekmīgai norisei.
Pēc sacensībām savos iespaidos dalījās Zemessardzes Studentu bataljona vecākais zemessargs Rojs Razums: «Šis vingrinājums ļāva pārbaudīt savu individuālo un kolektīvo sagatavotības līmeni, prasmes adaptēties konkrētai situācijai, pieņemt pareizos lēmumus un atrast efektīvākos veidus, lai sasniegtu labākos rezultātus. «Zemessardzes patruļai» nevar sagatavoties vienā vakarā vai mēnesī, ir jāprot izmantot esošo dienesta pieredzi, jo nezini, ar ko nāksies saskarties. Jebkura lieta sastāv no daudzām mazām lietām, kas veido vienu veselumu, un šis veselums mums dod labākos darba augļus. Protams, pirms sacensībām ir nepieciešama tēmu atkārtošana, jo nav iespējams zināt pilnīgi visu, un reizēm ir nepieciešama arī radošā improvizācija. Domāju, ka savu pievienoto vērtību mums dotu arī citu Nacionālo bruņoto spēku vienību piesaiste kontrolpunktu veidošanā. Būtu dažādība, un arī mēs paplašinātu savu redzesloku un gūtu jaunas zināšanas.»
«Zemessardzes patruļa» ir tradīcija, kas aizsākta pirms 23 gadiem. Pirmo reizi ideja par šāda veida vingrinājuma organizēšanu radās Zemessardzes speciālo uzdevumu vienībās, un 1993. gadā Rīgas 1. brigādē tika organizētas pirmās Zemessardzes brigāžu izlūku vadu daudzcīņas sacensības, kurās piedalījās tikai Zemessardzes speciālo uzdevumu vienības. Vienībās ik gadu notika nopietna gatavošanās, kā arī atlase, jo varēja piedalīties tikai labākie. 1994. gadā tika uzaicinātas piedalīties arī citas Zemessardzes brigādes. Zemessardzes Studentu bataljona zemessargs seržants Andris Kuļikov-skis atceras: «2002. un 2003. gadā sacensību norisē iestājās lūzuma punkts. Mēs ar majoru Druvi Kleinu nolēmām, ka šīs sacensības ir jāpārveido pilnīgi citā formātā un jāļauj tajās piedalīties visām Zemessardzes vienībām. Aicinājām piedalīties arī citas Nacionālo bruņoto spēku vienības. Pārveidojām daudzcīņas sacensības par pilnīgi jaunu militāro vingrinājumu, protams, idejas smēlāmies arī no ārvalstu patruļām. 2004. gadā lielu ieguldījumu un jaunas idejas piedāvāja tagadējais Zemessardzes 46. kājnieku bataljona komandieris majors Jānis Mežavilks, kā arī majors Kaspars Lindbergs un Gundars Cers. Puiši, malači, sākumā paši piedalījās sacensībās ārvalstīs, izbaudīja visu uz savas ādas un tad šīs idejas integrēja mūsu sacensībās.»
«Pēc katrām sacensībām ir jāveic komandas darba un individuālā analīze, ir ļoti vērtīgi saprast, kurās tēmās esi zinošs un vairāk spējīgs un kas vēl ir jāuzlabo. Nepietiek tikai ar zināšanām, ir jāprot tās arī likt lietā. Nākamgad arī redzēsim, cik veiksmīga ir bijusi mūsu šīgada sacensību rezultātu analīze un kāda ir mūsu izaugsme,» secina vecākais zemessargs Rojs Razums.