Zemessardze gaida patriotus

Zemessardze sniedz iespēju dot savu ieguldījumu valsts drošībā ikvienam Latvijas pilsonim. Pēdējo mēnešu laikā, ņemot vērā satraucošos notikumus Ukrainā un Krievijas ārpolitikas dīvainās izpausmes, interese par iestāšanos ZS ir ievērojami pieaugusi.

Interese pieaug

«Interese ir krasi palielinājusies, pat vairāk nekā desmitkārtīgi. Bet mani galvenokārt interesē rezultāts, kad cilvēks ir izgājis līdz galam visu procesu un nonācis bataljonā,» saka ZS komandieris pulkvedis Leonīds Kalniņš. Cik zemessargu iegūs ZS šī patriotisma pieauguma laikā, pagaidām prognozēt ir grūti, jo līdz brīdim, kad interesents patiešām kļūst par zemessargu, paiet zināms laiks, kurā jāiziet visas nepieciešamās pārbaudes un procedūras.

Visvienkāršāk un arī ērtāk noskaidrot vajadzīgo informāciju par iestāšanos zemessargu rindās var interneta vietnē www.zs.mil.lv. Tur atrodama nepieciešamā kontaktinformācija un neskaidrību gadījumā iespējams nosūtīt jautājumus un saņemt uz tiem atbildes. Nākamais solis — tikties ar interesējošā ZS bataljona personālsastāva vadītāju, kas precizēs, kuri dokumenti ir vajadzīgi, kur un kādas pārbaudes jāveic.

Pretendentam ir jābūt Latvijas pilsonim vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Kandidātus vispirms pārbauda Iekšlietu ministrijas Sodu reģistrā — ja ir bijušas problēmas ar likumu un sodāmība, no domas par dienestu ZS ir jāatsakās. Vienlīdz būtiska ir arī medicīniskā pārbaude. Prasības ir atbilstošas regulārajam militārajam dienestam, un pavisam ir noteiktas sešas medicīniskās atbilstības klases, tātad ir iespēja atrast sev piemērotu dienesta specialitāti, ja arī nav gluži ideāls veselības stāvoklis un fiziskā forma. Norīkojumu uz medicīnisko komisiju pretendents saņems ZS bataljonā. Medicīniskās pārbaudes būs bez maksas, jo izmeklēšanas procedūras apmaksā valsts.

Var atrast sevi interesējošu profesiju

Cilvēks, kurš nolēmis stāties Zemessardzē, var doties uz jebkuru bataljonu, nekādas teritoriālās piesaistes ZS nav, skaidro pulkvedis L. Kalniņš. «Piemēram, cilvēka pastāvīgā dzīvesvieta ir Daugavpilī, bet viņš mācās Rīgas Tehniskajā universitātē. Viņam līdz ar to interesantāks ir Studentu bataljons. Vienīgi — pēc psihiatra izziņas viņam būs jābrauc uz dzīvesvietu, to prasa likums.»

Mainot dzīvesvietu, zemessargs bez jebkādām problēmām var mainīt arī bataljonu. «Vēl vairāk — mēs uzklausām katru, noskaidrojam, kādā specialitātē pretendents vairāk gribētu dienēt. Kāds, piemēram, grib nodarboties ar ļoti aktīvām lietām — viņu interesē taktika, krosi mežā, fiziskā slodze, lai gan civilajā dzīvē viņš ir IT speciālists. Mēs labprāt gribētu iesaistīt viņu šajā jomā, bet viņš labāk izvēlas fizisko slodzi, lai mazinātu ikdienas stresu. Neko darīt — tāda ir viņa izvēle, un mēs to respektējam,» saka L. Kalniņš. Ikviens cilvēks, kurš izteicis vēlmi iestāties ZS, tiek uzklausīts, tieši tāpat tiek ņemta vērā arī viņa civilā specialitāte. «Daudzi arī tiek iesaistīti Zemessardzes bataljonos atbilstoši savai civilajai specialitātei, piemēram, cilvēki turpina strādāt par pavāriem vai šoferiem. Savukārt daudziem individuālajiem uzņēmējiem ir ļoti labas līderu dotības — viņi jau būtībā ir gatavi mūsu nodaļu komandieri.» Pašlaik ZS pārstāvētais profesiju un amatu spektrs ir ļoti plašs — sākot ar studentu un beidzot ar profesoru, no lauksaimniekiem līdz lielākajos rūpniecības uzņēmumos strādājošajiem, rūpnīcu vadītājiem un deputātiem. «Man īstenībā ir grūti iedomāties kādu profesiju, kas nebūtu pārstāvēta ZS,» secina komandieris.

Gatavi jauno zemessargu pieplūdumam

Lai gan dalība zemessargos ir pilnīgi brīvprātīga, ZS ir organiska NBS sastāvdaļa, un tās uzbūve ir atbilstoša regulāro spēku veidiem. ZS struktūrā ir gandrīz visas specialitātes, kas nepieciešamas sauszemes operāciju veikšanai, izņemot Jūras un Gaisa spēku specifiku. «Tas nozīmē, ka pilsonis, ierodoties vienībā, var izvēlēties ļoti daudzas specialitātes. Ir gan specializētie bataljoni — gan inženieri, gan artilēristi, gan nodrošinājuma bataljoni, gan pretgaisa aizsardzības bataljons, ir arī aizsardzības pret masu iznīcināšanas līdzekļiem jeb ķīmiskās aizsardzības bataljons. Protams, lielā daudzumā mums ir kājnieku vienības, kas nepieciešamas sauszemes operāciju veikšanai. Katrā no šīm vienībām noteikti ir specialitātes, kur cilvēks varēs atrast savu spēju pielietojumu,» uzsver L. Kalniņš.

Visi, kas ieradīsies ZS, ir laipni lūgti un gaidīti, un neviens netiks atraidīts, resursu pietiks visiem. «Mans pienākums ir organizēt šo pilsoņu apmācību militārajā jomā. Ja man kaut kam nepietiek līdzekļu, piemēram, ekipējumam, tad es vēršos pie NBS komandiera un aizsardzības ministra, kurš ir tiesīgs pieprasīt Ministru kabinetam papildu resursus. Pašlaik mēs spējam uzsākt apmācību, bet, lai mēs attīstītos un palielinātu apmācību intensitāti, ir nepieciešami papildu līdzekļi,» atzīst komandieris. Pašlaik valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ZS ir piešķīrusi 680 250 eiro.

Paredzamais jauno zemessargu pieplūdums neprasīs izmaiņas struktūrā, bet apmācību intensitātē noteikti, jo ZS plāni tika veidoti iepriekšējā gadā. «Tomēr tas neiespaidos tik ļoti, lai būtu nepieciešamība kaut ko kardināli grozīt. Mūsu plāni ir pietiekami elastīgi, lai mēs varētu iekļaut apmācībā arī šos cilvēkus — vienkārši plāni kļūs intensīvāki. Tā gan noteikti būs lielāka slodze profesionālā dienesta karavīriem, kuri dien ZS un galvenokārt nodarbojas ar personālsastāva apmācību», paskaidro L. Kalniņš.

Līdzvērtīgs NBS partneris

Plašākā sabiedrībā laiku pa laikam izskan viedoklis par Zemessardzi kā tādu kā NBS papildinājumu vai palīgorganizāciju. Saprotams, ka zemessargiem šāds patiesībai neatbilstošs salīdzinājums neglaimo un pašreizējos apstākļos var arī atturēt daļu pilsoņu no stāšanās tajā. «Zemessardze nekad nav bijusi un nekad arī nebūs palīgspēks regulārajai armijai. Mēs zemessargus sagatavojam tādā pašā līmenī kā Sauszemes spēku kājnieku brigādes karavīri. Atšķirība ir tikai tā, ka mēs ejam vismaz trīs reizes ilgāku ceļu, jo zemessargu apmācība notiek tikai viņu brīvajā laikā. Pierādījums maniem vārdiem ir tas, ka esam piedalījušies starptautiskajās operācijās Afganistānā, Irākā un Balkānos, kā arī ES Kaujas grupā, kur mēs 2013. gadā veiksmīgi sertificējāmies Lielbritānijā. Un šis sertifikāts noteikti netika uzdāvināts — mēs saņēmām no Lielbritānijas arī pateicību par savu sagatavotību un profesionalitāti. Un tā bija vienīgā nepilnu laiku dienošo karavīru rota ES Kaujas grupas sastāvā!» uzsver ZS komandieris. Ir vēl kāds pavisam vienkāršs aspekts, kas apgāž šo mītu. «Neviens pilsonis un zemessargs taču nenāks vairs uz vingrinājumiem un mācībām, ja viņš būs tikai izpalīgs pārējiem. Ja tā būtu, tad mēs kā organizācija jau sen būtu sevi izsmēluši. Mēs esam līdzvērtīgi sagatavoti un varam pildīt uzdevumus tādā pašā līmenī kā NBS. Ja mums ir jāveic kādi specifiskāki uzdevumi, tad mēs organizējam atbilstošu papildapmācību, piesaistot nepieciešamos speciālistus. Galu galā, pirms katra uzdevuma izpildes ir nepieciešama apmācība neatkarīgi no tā, vai cilvēks dien Sauszemes spēku kājnieku brigādē vai Zemessardzes bataljonā. Sūtīt uzdevumā nesagatavotus cilvēkus ir noziegums.»

Galvenais — pārliecība un bezbailība

«Es esmu pateicīgs visiem tiem Latvijas pilsoņiem, kuri ziedo savu brīvo laiku un, patriotisku jūtu vadīti, nodrošina Latvijas valsts aizsardzību,» saka L. Kalniņš. Kopš dibināšanas 1991. gada 23. augustā ZS ir gandrīz vienmēr uzturējusi vienādu skaitlisko sastāvu — ap 8000 zemessargu. Tas pierāda, ka tautā ir nemainīga uzticība šai organizācijai, uzskata ZS komandieris. Arī krīzes laikā šī uzticība nav mazinājusies. «Zemessargi saņem minimālu finansiālu kompensāciju degvielas izdevumiem un ēdināšanu laikā, kad viņi ir bataljona rīcībā. «2008. gadā, kad bija dziļākā krīze, mēs nevarējām kompensēt pat degvielas izdevumus, bet zemessargi tik un tā nāca, tērēja savus personiskos līdzekļus un laiku, ko viņi varētu veltīt naudas pelnīšanai. Mēs nezaudējām nevienu zemessargu — 2007. gadā bija 8000 zemessargu, un tikpat daudz bija arī 2009. gadā. Un tā arī ir atbilde uz daudzkārt uzdoto jautājumu, vai mēs esam gatavi aizstāvēt valsti — jā, mēs esam!»

Ja Latvijas pilsoņos un patriotos saglabāsies vēlme un bezbailība aizstāvēt savu Dzimteni, cīnīties par to, Latvija būs drošībā. «Mūs daudzkārt biedē, ka iespējamais pretinieks ir daudzkārt lielāks, spēcīgāks un labāk bruņots. Tas nav pareizs un korekts salīdzinājums. Atcerēsimies, kā sākās Zemessardze, — mums nebija faktiski nekā! Vai tad valsts tobrīd mums kaut ko deva? Nē, vīri paši par saviem līdzekļiem uzbūvēja ļoti spēcīgu organizāciju, un četrus gadus Latvijā pastāvēja vienīgā militārā aizsardzības struktūra — un tā bija Zemessardze. Tikai pēc tam sāka veidoties regulārie bruņotie spēki. Vēsture ne reizi vien ir pierādījusi — ja mazas valstis parāda stingru pozīciju, niknu pretestību un bezbailību, tad arī tam daudzkārt lielākajam un labāk ekipētajam ienaidniekam ir jāatkāpjas. Tur arī slēpjas spēks. Ja būs šī vēlme un pārliecība, tad iespējamais ienaidnieks daudzkārt padomās, pirms mēģinās mums ko atņemt,» ir pārliecināts L. Kalniņš.