Atvaļinājumā no Mali - izdejot Dziesmu un deju svētkus Latvijā!

Laikā, kad Rīgu pieskandina Dziesmu un deju svētku dalībnieki, abi karavīri atrodas 12 dienu atvaļinājumā. Šī nav apstākļu sakritība, jo starp Dziesmu un deju svētku dalībniekiem noslēguma koncertā Mežaparka Lielajā estrādē būs arī majors Āris Zobens. Jau no 15 gadu vecuma viņam dejošana kļuvusi par nopietnu aicinājumu un sirdslietu. Tātad dejotājs ar ievērojamu stāžu – vairāk nekā 27 gadi! Viņš pārstāv Tautas deju ansambli „Līgo”, kas ar lieliskiem panākumiem debitējis daudzās pasaules valstīs. Arī lielākā atvaļinājuma daļa būs izdejota mēģinājumos. Un kas no tā, ka nesanāk izbaudīt Baltijas jūras piekrastes un priežu sila burvību, ja to visu var piedzīvot vienā no krāšņākajiem Latvijas tradicionālajiem kultūras notikumiem – Dziesmu un deju svētkos!

4. jūlijā ar abiem karavīriem tikās aizsardzības ministrs Artis Pabriks un ģenerālleitnants Raimonds Graube. Aizsardzības nozares vadība pozitīvā gaisotnē ar karavīriem pārrunāja misijas norisi, aktuālos jautājumus un sadzīves apstākļus Mali. „Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalība ES apmācību misijā Mali ir jauna pieredze Latvijai, tāpēc šis ir profesionāls izaicinājums, iespēja sevi pārbaudīt, apliecināt savas spējas un apmainīties profesionālajā pieredzē ar citām misijas dalībvalstīm,” tiekoties ar karavīriem, uzsvēra aizsardzības nozares vadības pārstāvji.

„Latvijā bija mīnus 4 grādi, bet izkāpjot no lidmašīnas - plus 36. Karsta un smilšaina valsts," tieši šādi bija karavīru pirmie iespaidi, ierodoties Mali. „Kad aizbraucām, bija pavasaris: lielie koki - zaļi, pārējais viss - pelēks. Pēc lietus viss atplaucis. Daba jau skaista. Šobrīd vidējā gaisa temperatūra svārstās robežā ap plus 36 - 37 grādiem.  Arī gaisa mitrums paliek lielāks. Ir karstāks un mitrāks nekā Latvijā. Pirmās sajūtas, ierodoties atvaļinājumā Latvijā, - ieslēgta kondicioniera sajūta," saka karavīri.

„Zināms šoks bija, dodoties no lidostas uz bāzi. Vietējā sieviete meta mango uz mūsu transportlīdzekli. Tomēr, kā izrādījās, tas bija draudzīgs žests, un bija jāsaprot kā atbalsts mums. Vietējie iedzīvotāji ir ļoti draudzīgi: smaida un māj ar rokām,” sarunā ar A.Pabriku un ģenerālleitnantu R.Graubi ar spilgtākajiem iespaidiem par kultūras atšķirībām dalās majors Ā.Zobens.

Klausoties karavīru stāstījumā, neviļus prātā nāk Guntara Rača dziesmas„Ceļš, kuru iet” vārdi: „Dzīvē notiek arī tā. Tu vari būt bagāts, ja arī nav nekā, un, ja draugi tevi pamet, Tev vēl mūžam piederēs zila jūra, vējš, saule, kas riet, mēness pusnaktī un ceļš, kuru iet."

Tieši tā ir ar maliešiem – atvērti, sirsnīgi, pretīmnākoši, smaidīgi, reizēm pat pārāk pļāpīgi. Vienlaikus, vairums vietējo iedzīvotāju dzīvo lielā nabadzībā. „Cilvēki nopelna, lasot tukšās plastmasas pudeles. Dabas bērni - iztiek ar to, kas pieejams dabā: lasa augļus, audzē mango un pārdod tos. Veido dažādus mākslas priekšmetus, piemēram, mūzikas instrumentus – bungas, dažādus grabuļus. Arī izgrebj kokgriezumus. No konservu bundžām gatavo spaiņus,” stāsta majors Āris Zobens.

Viņš arī uzsver, ka eiropiešiem nereti ir pagrūti izprast vietējo kultūru, jo ir pieraduši pie citiem standartiem un ērtībām: „Lielai daļai vietējo iedzīvotāju no tā nekā nav. Protams, tāpat kā visur, arī viņiem ir bagāti cilvēki, bet tas ir ļoti neliels procents. Daudzi dzīvo ceļa malās māla būdās vai zaru slieteņos. Izplatītākās slimības: malārija, tuberkuloze, AIDS. Aptuveni 30-50 procentu iedzīvotāju ir HIV pārnēsātāji.”

Karavīri stāsta, ka valsts dienvidu daļa ir salīdzinoši droša, tai skaitā arī valsts galvaspilsēta Bamako, tomēr tūristiem neiesaka braukt no galvaspilsētas uz Mali ziemeļiem.

Viņi uzsver, ka šobrīd bāzē dien aptuveni 400 karavīru no Eiropas: „Apmācām kaujas grupas. Vienā grupā ir aptuveni 700 karavīru. Jūnija beigās noslēdzās pirmās grupas apmācība, bet šobrīd jau ir sākusies otrās grupas apmācība. Kopumā šīs misijas laikā līdz nākamā gada martam plānots sagatavot četras šādas grupas. Šobrīd uz armiju nāk dienēt gados jauni cilvēki. Diemžēl trūkst pārmantojamības un vienotu standartu, ko ievērotu ikviens karavīrs. Nereti karavīriem iztrūkst arī darba līgumi. Paši malajieši ir ļoti apmierināti, ka viņus apmāca ES valstu karavīri, jo pirms pāris gadiem viņiem nebija vispār nekādu standartu. Svarīgākais panākt, lai malajiešu armija pati spētu uzņemties atbildību par drošības situāciju valstī bez ES atbalsta.”

„Mēs esam štāba personāls. Dienām bāzē, kurā izvietotas militārās mācību iestādes. Arī ikdienā strādājam vienā telpā. Es vairāk atbildu par personāla informāciju un datiem. Reizi divās nedēļas gan izbraucu no bāzes uz galveno misijas štābu Bamako, lai piedalītos kontingenta vecāko sanāksmē. Egijam ārpus bāzes gan sanāk izbraukt vairāk, jo viņa pārziņā ir auto vadīšana un konvojēšana. Ikviens no mums veic savus pienākumus kopējas misijas vārdā un ikviens amats ir atbildība.” stāsta majors Ā. Zobens.

Seržants E. Rassa uzsver, ka arī ceļu satiksmes kultūra Mali ir krasi atšķirīga no Latvijā ierastās: „Reizēm ceļu satiksmē piedalās automašīnas, uz kurām paskaties un esi pārsteigts, kā tā vēl spēj izkustēties no vietas, kur nu vēl tehniskā apskate. Ļoti populārs pārvietošanās veids ir nelieli motocikli, motorolleri. Protams, brauc bez ķiverēm.”

Viņš stāsta, ka Latvijas iedzīvotāji daudzas lietas uzskata par pašsaprotamām: „Esot Mali, var novērtēt, cik Latvijā ir skaisti. Mēs bieži čīkstam, ka mums nekā nav. Patiesībā mums ir daudz, daudz vairāk nekā Mali. Jānovērtē kaut nedaudz no tā, ko esam sasnieguši. Tomēr Mali cilvēki ir daudz dzīvespriecīgāki un laimīgāki. Izritina paklājiņu uz zemes un viņiem pietiek.”

ES Apmācības misiju Mali, kuras mērķis ir atbalstīt Mali bruņoto spēku apmācību un reorganizāciju, sāka 18.februārī.

Apmācības misija ir paredzēta, lai palīdzētu uzlabot Mali bruņoto spēku militārās spējas un tādējādi dotu tiem iespēju civilo iestāžu pakļautībā atjaunot valsts teritoriālo integritāti.

Apmācības misijas personāls sniedz konsultācijas un militāru apmācību Mali bruņotajiem spēkiem, aptverot tādus jautājumus kā vadība un kontrole, loģistika un cilvēkresursi, kā arī starptautiskās humanitārās tiesības, civiliedzīvotāju aizsardzība un cilvēktiesības.